27. Jūnijs 2012 / 21:05
Jautājums par KL 326.1 panta saturu nemaz tik viennozīmīgs nav. Nav pārliecinošu argumentu, kas pamatotu, ka likumdevējs jau sākotnēji ietvēris normā „prettiesiskuma” pazīmi (būtu jāskatās komisijas sēžu protokoli, audioieraksti, lai gan nav pārliecības, ka tur kaut kas atklātos). 2001.gada rakstā V.Liholaja atsaucas uz Konvencijā ietverto pantu, kur šāda frāze tiešām parādās („ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nepiedienīgā ceļā ietekmēt lēmuma pieņemšanu”). Taču piedāvātajā panta redakcijā vārdā „prettiesiskums” nav.
Arī vēlākajā (2007.g.) pētījumā „prettiesiskuma” elements netiek aplūkots. Vien norādīts, ka „aktuāls un līdz šim vēl neatrisināts jautājums ir pieļaujamo lobēšanas formu nodalīšana no kriminālsodāmas tirgošanās ar ietekmi” (sk.: Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un prakse, 65.lpp.).
Savukārt KNAB 2008.g. izstrādāja koncepciju \"Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā\" (http://www.knab.gov.lv/uploads/free/koncepcijas/lobesanas_konc pcija.pdf). Šeit parādās KL panta skaidrojums, kas lielā mērā sakrīt ar šajā rakstā norādīto Senāta viedokli: „Ievērojami atšķiras Krimināllikumā un Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā minētie ietekmes veidi. Ja Krimināllikumā norādīts uz aizliegumu, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu, tad konvencijā norādīts uz aizliegumu ietekmēt valsts amatpersonas darbību nelikumīgā veidā. Tādējādi Krimināllikumā 326.1panta dispozīcija norāda uz daudz plašāku prettiesisku darbību loku, kā arī personu loku, kas šādas darbības veic, nekā Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā ietvertā definīcija.” Tā kā arī lobēšana tiktu uzskatīta par šajā KL pantā ietvertu darbību, tad KNAB piedāvā: „veikt grozījumus, kas precizētu tirgošanās ar ietekmi jēdzienu, norādot uz nelikumīgām ietekmes formām, kas neierobežotu iedzīvotāju tiesības līdzdarboties valsts pārvaldē un iesaistīties likumdošanas procesā.”
2009.gadā ierosinātajos KL grozījumos sākotnēji nemaz nebija domāts papildināt pantu ar „prettiesiski”. Tikai priekšlikumos 2.lasījumam parādās tieslietu ministra piedāvātā redakcija, kas jau satur „prettiesiski ietekmētu”.
Tas vien, ka sākotnējā KL panta redakcija nesakrita ar Konvenciju (KL 326.1 panta stāšanās spēkā laikā pati konvencija vēl nebija pat stājusies spēkā; LR bija jau pievienojusies), lai arī bija domāta Konvencijas prasību ieviešanai, nedod drošticamu pamatu likumdevēja mērķa noskaidrošanai. Konvencija satur tikai minimālās prasības, valsts var ieviest stingrāku regulējumu. Jebkurā gadījumā, tā kā iepriekšējās KL panta redakcijas vārdiskā jēga ir plašāka (nesatur „prettiesiski”), tad būtu nepieciešams veikt teleoloģisko redukciju. Tomēr šīs metodes pielietošanas pamatojums būtu ārkārtīgi komplicēts.
„No Senāta lēmuma izriet, ka šāda valsts amatpersonas darbību vai amatpersonas lēmumu ietekmēšana ar naudas palīdzību var būt arī tiesiska un sodāma ir tikai valsts amatpersonas darbību tīša prettiesiska ietekmēšana.”
Tas gan pārspīlēts. Senāts norāda, ka „kriminalizētas ir vienīgi tādas darbības, kad persona, kurai būtu jāveic ietekmēšana, jau ir apgalvojusi vai apstiprinājusi, vai arī vienlaicīgi ar piedāvājumu apgalvo vai apstiprina personai, kuras interesēs ietekmēšanai būtu jānotiek, ka tā ir spējīga ietekmēt citas personas”. Attaisnošanas iemesls ir vienkāršs – „nav konstatējama Krimināllikuma 326.1 panta sastāva objektīvās puses pazīmes, jo personas uzpirkšana ar mērķi, lai tā sazinātos ar amatpersonām, nav krimināli sodāma rīcība šī panta izpratnē.”
Runājot par tabulām apsūdzībā, tur vērtējams individuāli. Gal
