Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Jūnijs 2012 /Nr.26 (725)

Par diviem Augstākās tiesas Senāta spriedumiem
7 komentāri
Dr.iur.
Aldis Pundurs
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Ir jāpieņem, ka lex semper intendit quod convenit rationi1 (likums vienmēr paredz to, kas ir saprātīgs), taču, lasot atsevišķus Latvijas tiesu spriedumus, rodas iespaids, ka vai nu Latvijas likumi ir nesaprātīgi, vai arī šo likumu piemērotāji nemāk vai negrib atrast šo likumu jēgu un tā rezultātā: gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr2.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Matīsa 45
5. Jūlijs 2012 / 20:08
0
ATBILDĒT
AT Senāts (Jonikāns) , atsaucoties uz \"labticību\". akceptēja krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā testamentārās mantinieces zaudēja nekustamo īpašumu. Senāts rupji pārkāpa CL normas, savu nolēmumu pamatojot ar \"koncepciju\", kas Senātā vēl nemaz nav iesniegta!! Senāts CL pasvieda zem galda (samina kājām), kāda vairs runa tiesu zālēs par likuma jēgu un garu ...
Māris Leja
4. Jūlijs 2012 / 10:39
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos kolēģa viedoklim jautājumā par to, vai apsūdzībā pieļaujama tabulu un grafiku iekļaušana – no KPL 405.panta izriet, ka apsūdzībai jābūt formulētai rakstiskā veidā. KPL 405.pantā ir uzskaitīts, kādas ziņas apsūdzībā norādāmas, taču minētais pants sīkāk nepaskaidro, kādā veidā šīs ziņas izklāstāmas konkrētā situācijā. Rakstiski, tas nozīmē “tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem” (sk. tezaurs.lv). Arī tabulā vai grafikā iekļautā informācija ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Bez tam tabulu un grafiku iekļaušana apsūdzībā var atvieglot apsūdzības uztveršanu, resp., tas var būt lietderīgi, lai nodrošinātu to, ka apsūdzība pilda informatīvo funkciju. Līdz ar to Senāta secinājums, ka KPL 405.pants nepieļauj tabulu vai grafiku iekļaušanu apsūdzībā, neatbilst nedz likuma burtiskajam tekstam, nedz tā jēgai. Jautājums var būt tikai par to, vai tabulā vai grafikā iekļautās informācijas veids ir saprotams. Ja tas ir saprotams, apsūdzība pilda informatīvo funkciju un apsūdzība atbilst KPL 405.pantam. Tikai tad, ja tabulas vai grafika saturs padara apsūdzību par nesaprotamu, pieļauts ir KPL 405.panta pārkāpums.
mazgudrais
29. Jūnijs 2012 / 20:52
0
ATBILDĒT
kā tad nu nav iespējams, piem., adm. tiesu spriedumos lielos apjomos tiek mainītas tiesību normas, viņi paši gan sauc to laikam par interpretāciju, bet faktiski tā ir jaunrade
Pundur!
29. Jūnijs 2012 / 17:08
0
ATBILDĒT
Vai jūs tiešām domājat, ka jebjuram mūsu Krim. Senāta nolēmumam ir judikatūras līmenis?

Lielāko daļu no tiem var nosaukt vienīgi par tiesu praksi...

Šeit der atcerēties tiesību teorijas atziņas, atbilstoši kurām, judikatūra ir tiesu prakse, bet tiesu prakse ne vienmēr ir judikatūra.

Lai tiesu prakse paceltos judikatūras līmenī, tai vispirms ir jāatbilst tiesībām un jābūt arī izsvērti argumentētai.

Un vēl, ar tiesu praksi nav iespējams mainīt tiesību normas, jo tiesu varai vienkārši nav šādas kompetences
Proficius Aliri
27. Jūnijs 2012 / 21:06
0
ATBILDĒT
Runājot par tabulām apsūdzībā, tur vērtējams individuāli. Galvenais, lai normālam cilvēkam būtu saprotams. Nekādus citus kritērijus nav vērts meklēt. Protams, aizraušanās ar, piemēram, 3D infografikām nebūtu ieteicama tendence.





Pievienojos cerībām par motivāciju. Vispār – gribētos sagaidīt tādus laikus, kad metodoloģiski korekti motivēti Senāta nolēmumi paši par sevi būtu ikdienišķs gadījums.
Proficius Aliri
27. Jūnijs 2012 / 21:05
0
ATBILDĒT
Jautājums par KL 326.1 panta saturu nemaz tik viennozīmīgs nav. Nav pārliecinošu argumentu, kas pamatotu, ka likumdevējs jau sākotnēji ietvēris normā „prettiesiskuma” pazīmi (būtu jāskatās komisijas sēžu protokoli, audioieraksti, lai gan nav pārliecības, ka tur kaut kas atklātos). 2001.gada rakstā V.Liholaja atsaucas uz Konvencijā ietverto pantu, kur šāda frāze tiešām parādās („ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nepiedienīgā ceļā ietekmēt lēmuma pieņemšanu”). Taču piedāvātajā panta redakcijā vārdā „prettiesiskums” nav.



Arī vēlākajā (2007.g.) pētījumā „prettiesiskuma” elements netiek aplūkots. Vien norādīts, ka „aktuāls un līdz šim vēl neatrisināts jautājums ir pieļaujamo lobēšanas formu nodalīšana no kriminālsodāmas tirgošanās ar ietekmi” (sk.: Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un prakse, 65.lpp.).



Savukārt KNAB 2008.g. izstrādāja koncepciju \"Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā\" (http://www.knab.gov.lv/uploads/free/koncepcijas/lobesanas_konc pcija.pdf). Šeit parādās KL panta skaidrojums, kas lielā mērā sakrīt ar šajā rakstā norādīto Senāta viedokli: „Ievērojami atšķiras Krimināllikumā un Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā minētie ietekmes veidi. Ja Krimināllikumā norādīts uz aizliegumu, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu, tad konvencijā norādīts uz aizliegumu ietekmēt valsts amatpersonas darbību nelikumīgā veidā. Tādējādi Krimināllikumā 326.1panta dispozīcija norāda uz daudz plašāku prettiesisku darbību loku, kā arī personu loku, kas šādas darbības veic, nekā Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā ietvertā definīcija.” Tā kā arī lobēšana tiktu uzskatīta par šajā KL pantā ietvertu darbību, tad KNAB piedāvā: „veikt grozījumus, kas precizētu tirgošanās ar ietekmi jēdzienu, norādot uz nelikumīgām ietekmes formām, kas neierobežotu iedzīvotāju tiesības līdzdarboties valsts pārvaldē un iesaistīties likumdošanas procesā.”



2009.gadā ierosinātajos KL grozījumos sākotnēji nemaz nebija domāts papildināt pantu ar „prettiesiski”. Tikai priekšlikumos 2.lasījumam parādās tieslietu ministra piedāvātā redakcija, kas jau satur „prettiesiski ietekmētu”.

Tas vien, ka sākotnējā KL panta redakcija nesakrita ar Konvenciju (KL 326.1 panta stāšanās spēkā laikā pati konvencija vēl nebija pat stājusies spēkā; LR bija jau pievienojusies), lai arī bija domāta Konvencijas prasību ieviešanai, nedod drošticamu pamatu likumdevēja mērķa noskaidrošanai. Konvencija satur tikai minimālās prasības, valsts var ieviest stingrāku regulējumu. Jebkurā gadījumā, tā kā iepriekšējās KL panta redakcijas vārdiskā jēga ir plašāka (nesatur „prettiesiski”), tad būtu nepieciešams veikt teleoloģisko redukciju. Tomēr šīs metodes pielietošanas pamatojums būtu ārkārtīgi komplicēts.



„No Senāta lēmuma izriet, ka šāda valsts amatpersonas darbību vai amatpersonas lēmumu ietekmēšana ar naudas palīdzību var būt arī tiesiska un sodāma ir tikai valsts amatpersonas darbību tīša prettiesiska ietekmēšana.”



Tas gan pārspīlēts. Senāts norāda, ka „kriminalizētas ir vienīgi tādas darbības, kad persona, kurai būtu jāveic ietekmēšana, jau ir apgalvojusi vai apstiprinājusi, vai arī vienlaicīgi ar piedāvājumu apgalvo vai apstiprina personai, kuras interesēs ietekmēšanai būtu jānotiek, ka tā ir spējīga ietekmēt citas personas”. Attaisnošanas iemesls ir vienkāršs – „nav konstatējama Krimināllikuma 326.1 panta sastāva objektīvās puses pazīmes, jo personas uzpirkšana ar mērķi, lai tā sazinātos ar amatpersonām, nav krimināli sodāma rīcība šī panta izpratnē.”



Runājot par tabulām apsūdzībā, tur vērtējams individuāli. Gal
dr.iur.
27. Jūnijs 2012 / 12:49
0
ATBILDĒT
Grūti lasās, bet doma vispār saprotama.
visi numura raksti
Notikums
Izsludināts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums
Pagājušajā nedēļā, 20. jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstīja un Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu (OPTIL). Likums ...
3 komentāri
Māris Ruķers
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā
Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā,1 gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas ...
Gatis Litvins
Eiropas telpā
Latvijas prezidentūras prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras pienākumus sešus mēnešus pēc kārtas rotējošā kārtībā jāveic dalībvalstīm. Kopš 2007. gada 1. janvāra arī tika aizsākts tā sauktais prezidentūru trio princips, kā ietvaros ...
Tiesību prakse
Kooperatīva biedra statusa iegūšana
Ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 18. panta piektās daļas normu, nosakot, ka biedra tiesības un pienākumi ir spēkā ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā, valdes lēmumam ir piešķirts ...
Tieslietu padome
Informācija
Tieslietu padomes aktuālie lēmumi
Tieslietu padomes 18. jūnija sēdē lemts par vairākiem jautājumiem, tostarp par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, piemaksām par kvalifikācijas klasēm u. c.
AUTORU KATALOGS