ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Jūlijs 2012 /Nr.29 (728)

Nomas līgums ar pārsteigumu
12 komentāri
Mg.iur.
Zanda Dāvida
Patērētāju tiesību aizsardzības centra juriskonsulte 

Eiropas Parlaments un Padome 2010. gada 16. jūnijā pieņēma Direktīvu Nr. 2010/35/ES “Par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu” (turpmāk – Direktīva).1 Direktīvā noteiktās prasības Latvijā tika pārņemtas ar Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 500 “Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 500),2 kas attiecīgi iniciēja grozījumu nepieciešamību arī 2009. gada 25. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 953 “Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.953).3 Minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumu izstrādes procesā Ekonomikas ministrija konstatēja, ka Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmo šķidrināto naftas gāzes balonu, kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām, statuss neatbilst Direktīvā noteiktajām prasībām.4

Tādējādi šāda veida gāzes balonus drīzumā (plānots līdz 2013. gada 1. janvārim)5 paredzēts izņemt no tirgus, kas radīs patērētājiem nepieciešamību tos aizstāt ar jauno normatīvo aktu prasībām atbilstošiem gāzes baloniem. Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka komersanti pašlaik no savas puses apsver iespēju par depozīta sistēmas ieviešanu jauniem gāzes baloniem, kas ļautu mājsaimniecībām ņemt gāzes balonus nomā, nevis tos iegādāties.6

Iepazīstoties ar attiecīgo komersantu pašlaik izmantoto, proti, līdzšinējo praksi un publiski paustajiem viedokļiem, jāsecina, ka šīs jaunās situācijas izveide var veicināt iespējamu patērētāju kolektīvo interešu tiesību aizskārumu, kas izpaustos, pakalpojuma sniedzējiem piedāvājot patērētājiem šķidrinātās naftas gāzes balona nomas līgumos iekļautus netaisnīgus noteikumus.

Latvijā gāzes balonu kā konkrētās preces tirgus ir diezgan plašs un skar ievērojamu patērētāju loku, kas attiecīgos gadījumos var radīt būtisku sabiedrības interešu aizskārumu. Minēto apliecina, piemēram, SIA “Latvijas propāna gāze” sniegtā informācija, ka pēdējos gados īpaši plaši gāzes balonus lieto dzīvojamo telpu apkurei, pieprasīta ir arī gāzes balonu lietošana ēdiena pagatavošanai u.tml.7 Attiecībā uz gāzes balonu lietošanu dzīvojamo telpu apkurei Konkurences padome 2008. gada 9. janvāra lēmumā Nr. E02-2 “Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu lietā Nr. 839/07/05/15. Par Konkurences likuma 13. panta ģenerālklauzulas iespējamo pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās” (turpmāk – Lēmums), analizējot konkrētās preces tirgu, secināja, ka pakalpojuma esošais pieprasījums, tā stabilitāte un pakalpojumu sniedzēju piedāvājums liecina par būtisku klientu skaitu.8 Iepazīstoties ar Latvijā piedāvāto pakalpojumu veidu klāstu, jāsecina, ka gāzes balonu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas – grilēšana dārza svētkos, dzesēšana, terašu apsilde un varbūt pat nezāļu iznīdēšana vai siltums mājas remonta laikā, gāzētā ūdens aparāti u.tml.9 Žurnālists I. Vīksne ir secinājis, ka galvenokārt sarkanos, 50 litru gāzes balonus, kas ir neatņemama virtuves sastāvdaļa, izmanto lauku iedzīvotāji, kuru finansiālās iespējas neatļauj papildu izdevumu segšanu, lai iegādātos jaunu, Direktīvas prasībām atbilstošu gāzes balonu, kura aptuvenā cena (bez gāzes) 27 litru balonam ir 25,62 lati.10 Līdz ar to provizoriski secināms, ka MK noteikumu Nr. 500 un MK noteikumu Nr. 953 jaunā normatīvā regulējuma sekas izjutīs tieši finansiāli mazāk nodrošinātie un tiesiski neaizsargātākie Latvijas lauku un mazpilsētu iedzīvotāji.

Jāvērš uzmanība, ka publiski pieejamā informācija liecina par SIA “Latvijas propāna gāze” nodomu – nepārdodot gāzes balonus klientiem (patērētājiem), tādējādi īstenojot komercdarbību, pašam uzņēmumam – paturēt gāzes balonu īpašuma tiesības un vienlaikus līgumā paredzēt patērētājiem pienākumu uzpildīt iznomātos gāzes balonus tikai pie konkrēta iznomātāja (proti, SIA “Latvijas propāna gāze”).

komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Metinātājs
22. Jūlijs 2012 / 22:33
0
ATBILDĒT
Ha, vai zose:



Manuprāt, juristiem ir problēmas ar tehniskiem jautājumiem, bet visas šīs gāzes tiek plaši pielietotas mājsaimniecībās - īpaši metināšanā u.tml. Tā lūk...
Arnis
19. Jūlijs 2012 / 08:09
0
ATBILDĒT
Noderīgs raksts, kas it īpašie attiecas uz tiem, kuri praktiski saskaras ar konkrētās nozares komersantiem.
Zanda
18. Jūlijs 2012 / 16:34
0
ATBILDĒT
Pievienojos Anonīmajam lietotājam... manuprāt, raksta mērķobjekts ir skaidrs!
Anonīms lietotājs
18. Jūlijs 2012 / 09:16
0
ATBILDĒT
Vai tad raksts ir par sašķidrināto skābekli?
ha, vai zose
17. Jūlijs 2012 / 17:52
0
ATBILDĒT
ir redzējusi balonus ar sašķidrināto skābekli? Cik līdz šim ir dzirdēts, sašķidrināto skābekli lieto rūpniecībā, kosmosa kuģu dzinējos un nesējraķetēs, bet darbnīcās un garāžās lieto balonus ar līdz 200 atm saspiestu gāzveida skābekli.



Un vēl, ko indivīds KĀ PATĒRĒTĀJS tādu varētu iesākt ar šiem industriālajiem materiāliem, kas paredzēti ne jau mājsaimniecības vajadzībām (Ar, CO2, N2 un O2 balonos)? Izlaist gaisā un ostīt?



Līdz šim tika deklamēts, ka tie, kas saimnieciskajā darbībā lieto konkrētos materiālus un iekārtas, nevar tikt atzīti par patērētājiem iepretim šo materiālu un iekārtu pārdevējiem un piegādātājiem. Līdz ar to nav saprotams rakstā apgremotais par patērētāju tiesībām industriālo gāzu sakarā. Ja šeit būtu runa par nodarītu pārestību un valsts iejaukšanos, tad ne jau patērētāju tiesību, bet konkurences tiesību jomā!
Armands
17. Jūlijs 2012 / 17:43
0
ATBILDĒT
Njāā... pēc komentāriem izskatās, ka esmu ieklīdis Delfos nevis profesionālu juristu domu apmaiņas vietnē.

Par pašu rakstu laikam nevienam nekas nav sakāms, toties par dzimumu (gan sieviešu, gan vīriešu) atšķirībām gan visiem ir viedoklis.
:D
17. Jūlijs 2012 / 16:54
0
ATBILDĒT
Toties Latvijas vīriešu galantums un prāta spējas ir nemainīgs jēdziens. Vēl kopš neandertāliešu laikmeta.
:))
17. Jūlijs 2012 / 13:40
0
ATBILDĒT
matu krāsa un uzvārds sievietēm ir visai mainīgi jēdzieni :))
draudzene
17. Jūlijs 2012 / 10:20
0
ATBILDĒT
Tā pati jau ir! Tas viens ir Zandas pirmslaulības uzvārds:-)
mja
17. Jūlijs 2012 / 08:23
0
ATBILDĒT
Atverot mājas lapu, redzams - Zanda Dāvida \"Nomas līgums ar pārsteigumu\" (t.i., numura titullapā, kur visi raksti ar īsiem ievadiem). Atverot pašu rakstu - Mg.iur.Nore Zanda, Patērētāju tiesību aizsardzības centra juriskonsulte.

Protams, visai iespējams, ka tā ir viena un tā pati persona :)
bb
17. Jūlijs 2012 / 08:05
0
ATBILDĒT
Varbūt vēl patiesībā autore izrādīsies Zanda Bērziņa, Kalniņa vai Saulīte? Atvainojos par ironiju, bet tur, šķiet, pietiekami skaidri norādīts autores vārds un uzvārds..
mja
17. Jūlijs 2012 / 07:50
0
ATBILDĒT
Un kura gan patiesībā ir šā raksta autora - Zanda Dāvida vai Zanda Nore?
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju
Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL ...
10 komentāri
Tiesību prakse
Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2011. gadā
Nesen Satversmes tiesa ir publiskojusi pārskatu par tās darbu aizvadītajā gadā. Kā jau ierasts, šajā pārskatā bez vispārīgiem statistikas datiem tiek publicētas arī būtiskākās Satversmes tiesas atziņas, kas izriet gan no lēmumiem ...
Mārtiņš Dambergs
Viedoklis
Pieprasījuma un piedāvājuma likums
19 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Skandāls par slepenajiem studiju programmu vērtējumiem
Aizvadītajā nedēļā iezīmējās jauna skandāla aprises saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, no kura izrietošie ...
Gatis Litvins, Latvijas Zvērinātu notāru padome
Informācija
Pirmais tiesību doktors notariātā
Šā gada 6. jūlijā Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam zvērestu nodeva divas jaunas notāres – Linda Damane un Evija Paļuma, tādējādi pievienojoties ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules latīņu tipa ...
AUTORU KATALOGS