ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka:

Par valsts tiesībsarga (ombuda) institūciju Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

 

Ziņojuma tēzes konferencē “Valsts tiesībsarga (ombuda) institūcijas izveide Latvijā” Rīgā 2001. gada 2. jūnijā

Ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara 2000. gada 20. novembra rīkojumu man uzticēts pienākums būt vienai no darba grupas locekļiem, kurai tika uzdots izvērtēt ombuda institūcijas izveidošanas nepieciešamību Latvijā, kā arī koncepcijas izstrādāšanu šādas institūcijas izveidošanai. Šodien, atzīstot tās nepieciešamību, runāšu par to, kāda varētu būt ombuda institūcija Latvijā. Par šādas institūcijas nosaukumu vēl varēsim diskutēt — Latvijā tā varētu būt tiesībsarga institūcija (piemēram, ombuds Austrijā saucas tautas tiesībsargs, Lielbritānijā — parlamentārais komisārs, Lietuvā — Seima kontrolieris, Moldovā — parlamentārie advokāti).

Runāšu kā darba grupas locekle un galvenokārt par sūdzību un iesniegumu izskatīšanu, kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu tiesībsargājošo institūciju darbībā.

Ilgus gadus savā juristes praksē esmu strādājusi ar šāda satura sūdzībām. Manuprāt, izstrādājot likumprojektu par ombuda institūciju Latvijā, jautājums par ombuda pilnvarām šajā darbības laukā likumā varētu būt viens no sarežģītākajiem.

Diskusijas par ombudsmeņa institūciju noris jau vairākus gadus, galvenokārt Latvijas juristu, arī citu amatpersonu vidū, tomēr joprojām paliek zināmas šaubas par to, vai Latvijas Republikā veidot ombuda institūciju. Ja to iedibināt — tad kādu, ar kādām tiesībām, uzdevumiem. Varbūt paliksim malā, zinot to, ka patlaban ombudsmeņa biroji izveidoti un veiksmīgi darbojas vairāk nekā 90 valstīs?

Pie mums darbojas Valsts cilvēktiesību birojs, tomēr, kā liecina prakse, birojam nav dotas tādas tiesības, lai to varētu uzskatīt par ombuda institūciju Latvijā, taču birojs tiek atzīts par starptautiskā ombuda institūta pilnvērtīgu biedru, kam varam piekrist.

Pateicoties Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas iniciatīvai, kā arī Kanādas Broka universitātes profesora Jura Dreifelda, mūsu darba grupas vadītāja, ierosinājumiem un atbalstam, jau pagājušā gada nogalē darba grupa, pieaicinot dažādus speciālistus, ir paveikusi daudz. Ne tikai izvērtēta situācija par ombuda nepieciešamību, bet arī izstrādāta koncepcija ombuda institūcijas nodibināšanai Latvijā, kas ir pirmais solis darbam šajā virzienā. Koncepcija tika nodota plašai apspriešanai, un šobrīd par koncepcijas apspriešanas rezultātiem ir saņemtas daudzu autoritatīvu personu, tajā skaitā starptautisko ekspertu, Saeimas deputātu, tās frakciju vadītāju, atsauksmes. Savus viedokļus izteikusi arī valdība un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, zinātnieki un sabiedriskās organizācijas. Līdz ar to šo konferenci varētu uzskatīt kā noslēgumu koncepcijas apspriešanai, uzklausīt viedokļus, lai vienotos par tālāko rīcību.