Ceļš ir ne tikai būve un tautsaimniecības asinsvads, tas nodrošina pārvietošanās brīvību, kas gan vēsturiski tirdzniecības nolūkos, gan mūsdienās mobilajai sabiedrībai ir fundamentāli nepieciešama. Ceļš pieradina pie sevis un veido pārvietošanās ieradumus. Pašvaldības lēmums par publiska ceļa slēgšanu ne tikai maina ierasto maršrutu, izraisot dažādas cilvēku emocijas, bet arī ierobežo sabiedrības tiesības lietot publisku lietu.
Publiskās lietas sabiedriskajā izmantošanā ir lietas, kuras bez īpašas atļaujas noteiktā veidā var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Publisks ceļš ir domāts vispārējai sabiedrības lietošanai, un uz to attiecas nevis civiltiesību noteikumi, bet gan publiskās tiesības. Publisks ceļš ir ārpus saimnieciskās apgrozības, kamēr valsts ar savu lēmumu neatceļ šīs lietas īpašo tiesisko statusu.
Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka publiskas lietas izmantošanu var ierobežot, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai privātpersonai. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Jebkurā gadījumā valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība: vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu.
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos diskusijas raisīja Rīgas pašvaldības 23. jūlija lēmums ierobežot uz vairākām dienām daļu 11. novembra krastmalas, lai tajā rīkotu pasākumu (diskotēku). Atbilstoši tiesiskajam regulējumam pašvaldība attiecībā uz pašvaldību ceļiem uz laiku var ierobežot satiksmi, kad tiek rīkoti publiski pasākumi, tomēr informācija par to desmit dienas pirms aizlieguma vai ierobežojuma stāšanās spēkā jāpublicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī attiecīgajā vietējā laikrakstā. Konkrētajā gadījumā pašvaldības lēmums nav publicēts.
Lēmums par valsts autoceļiem vai pašvaldību ceļiem ir vispārīgs administratīvais akts. Šobrīd lēmuma paziņošanas termiņš nenodrošina efektīvu tiesību aizsardzības iespēju. Tiesisko seku iestāšanos nav iespējams novērst, jo atvēlētais termiņš tiesību aizsardzības pasākumiem ir nesaprātīgi mazs. Tiesību aizsardzības nozīme pēc ierobežojuma beigām ir minimāla, tikai tik daudz, lai privātpersona varētu saņemt atlīdzību. Tomēr efektīva aizsardzība ir tāda, kas ir jau pirms pārkāpuma un seku iestāšanās. Līdz ar to, ņemot vērā sabiedrības interesi šajās lietās, iespējams, arī šajos gadījumos būtu paredzams līdzīgs regulējums, kāds tas ir likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".
Valsts pārvaldes iestāde nav novērtējusi sabiedrības tiesību nozīmi lietot publiskas lietas. Administratīvā tiesa ir sniegusi pietiekamu ieguldījumu teorijas un izpratnes veicināšanā, lai iestādes arī praksē ar publiskām lietām nerīkotos kā ar saimnieciskā apgrozībā esošām lietām.