Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Augusts 2012 /Nr.33 (732)

Publisko tiesību juridiskā persona kā privāttiesību subjekts
8 komentāri
Mg.iur.
Ernests Saulītis
Biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Juridiskā zinātne" doktorants

Apšaubāms, ka Latvijas juristu vidē bez ievērības būtu palikusi diskusija, kuru aizsāka atzīta civiltiesību autoritāte - Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators, prof. Dr. hab.iur. Kalvis Torgāns ar savu rakstu "Kuras iestādes ir patstāvīgas civiltiesisko attiecību dalībnieces?".1 Visai asi uz rakstā izteikto viedokli reaģēja publisko tiesību pārstāvji - Augstākās tiesas Administratīvā departamenta senatore, prof. Dr.iur. Jautrīte Briede un Mg.iur. Edvīns Danovskis publikācijā "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss".2 K. Torgāna atbilde nebija ilgi jāgaida,3 tomēr jāatzīst, ka Latvijas juridiskajā literatūrā jautājumi par publisko tiesību juridisko personu dalību civiltiesiskajās attiecībās un it īpaši tās civilprocesuālie aspekti ir pētīti salīdzinoši maz. Jau tas vien, ka konkrēto tēmu par diskusijas vērtu ir atzinuši dažādu nozaru tiesībzinātnieki, kuru izteiktie viedokļi varētu šķist radikāli pretrunīgi, liecina, ka pastāv jautājumi, kuru izskaidrošanai un vienotas prakses veidošanai ir nepieciešama nopietnāka izpēte. Uz dažiem no problēmas praktiskajiem un teorētiskajiem aspektiem viens no šā raksta autoriem jau ir norādījis iepriekš.4

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arnis
27. Augusts 2012 / 14:51
0
ATBILDĒT
Labi, ka ir šādi raksti, kuri rosina uz pārdomām ;)



Topošie kolēģi no šādiem rakstiem var gūt ļoti daudz vērtīgu zināšanu!
Oponents
23. Augusts 2012 / 12:28
0
ATBILDĒT
Kungi - raksta autori, ar doktora grādu un maģistra grādu! Vismaz būtu pārbaudījuši un nerakstījuši savus aplamos izdomājumus, ka vietējās pašvaldības nav reģistrētas kā nodokļu maksātāji. Ir tāda iestāde Valsts ieņēmumu dienests, kas reģistrē visas valsts iestādes un pašvaldības kā nodokļu maksātājus. Absolūti tukša runāšana un bezvērtīgs raksts.
Drum
18. Augusts 2012 / 16:02
0
ATBILDĒT
Var piekrist, ka tāda līmeņa autoriem jābūt uzmanīgākiem, bet no CPL 128.panta skaidri redzams, kas ir domāts (otrās daļas otrais punkts). Tas tāds zemisks knābiens. Teikt, ka šajā lietā nav problēmu var tikai cilvēks, ka absolūti nav nācies saskarties ar šo problemātiku reālā praksē un tiesas zālē.
subaru
17. Augusts 2012 / 16:47
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, autori civilo tiesību speciālisti, kuri mēģina diskutēt par Administratīvo tiesību subjektiem papušķojot to ar vēstures pavērsiem;

Otrkārt, no neesošas problēmas tiek mēģināts panaķt rezonansi;

Treškārt, tekstā norādīts, \"Iepriekš norādīto apstākļu dēļ, ja tiesas konsekventi ievērotu CPL 26. panta otro daļu un 128. panta pirmās daļas 2. punktu pašreizējā normatīvā regulējuma ietvaros, pret publisko tiesību juridiskajām personām vispār nevarētu celt prasību, kā arī tās vārdā nevarētu tikt celta prasība.\" CPL 128.panta pirmajai daļai pašreizējā redakcijā nav punktu! Tās ir pilnīgas muļķibas, iestādi pret kuru celt prasību var noskaidrot itin viegli, vai pēc līguma vai celt prasību pret MK, ja vainīga izpildvara un valstij pašai ir pienākums noskaidrot atbildīgo iestādi;

Ceturtkārt, šeit nav nāvējošu problēmu kā mēgināts pasniegt!
Proficius Aliri
15. Augusts 2012 / 07:54
0
ATBILDĒT
Tāpat visnotaļ aktuāls ir jautājums, vai tiesa var noteikt nolēmumā pienākumu iestādei (izpildīt kādu darbību, samaksāt u.tml.)? Salīdzinājumam: līdz 01.07.2011. grozījumiem VNZAL administratīvās tiesas noteica iestādēm pienākumu kompensēt nesaņemto atalgojumu prettiesiski no dienesta atvaļinātām personām, jo traktēja to kā jautājumu par prettiesiska AA izpildes seku novēršanu (piem., SKA-426/2011). Pēc minētajiem grozījumiem prasījumu par nesaņemtā atalgojuma kompensāciju vērtē jau kā prasījumu par zaudējumu atlīdzību (SKA-149/2012). Lūk, vai arī civilprocesā „publisko tiesību juridisko personu pārstāvošai iestādei” tiesa var uzlikt kādu pienākumu (piem., atjaunot kādu darbinieku darbā, izpildīt līgumu)?
Proficius Aliri
15. Augusts 2012 / 07:53
0
ATBILDĒT
Juridiskās personas statusa aspektā visai vērtīgas atziņas sastopamas administratīvo tiesu praksē. Piemēram, Senāta ALD lēmumā SKA-177/2012 norādīts, ka juridiskā persona ir pati valsts – Latvijas Republika, bet atsevišķām Latvijas Republikas iestādēm, tostarp prokuratūrai, juridiskās personas statusa nav. Līdz ar to prokuratūra tiesā nav atbildētāja, bet atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē pieaicinātā iestāde, kas īsteno atbildētājas procesuālo rīcībspēju. Starp prokuratūru un Finanšu ministriju pastāvošais strīds tiek salīdzināts ar situāciju, kurā „akciju sabiedrības valde un padome nevar vienoties, kuri no šīm institūcijām ir jāveic kāda darbība akciju sabiedrības vārdā. Nav iedomājams, ka akciju sabiedrības valde vērstos tiesā ar lūgumu izskaidrot, vai naudas summa, kura ar tiesas spriedumu piespriesta no akciju sabiedrības, jāmaksā no viena vai otra akciju sabiedrības konta un vai pārskaitījums jāveic valdei vai padomei. Tas nav tiesas kompetencē esošs jautājums, bet ir jānosaka pašai juridiskajai personai tās iekšienē. Tieši tāda situācija ir konkrētajā gadījumā”.
Proficius Aliri
15. Augusts 2012 / 07:53
0
ATBILDĒT
Paldies autoriem par vērtīgo rakstu! Taču vismaz man kā lasītājam, kura domu gaita veidojusies nošķirti no autoru iecerēm, nav īsti skaidri vairāki jautājumi. Pirmkārt, raksta sākumdaļā uzsvērtais un tekstā atspoguļotais iedalījums – „īstas” publisko tiesību juridiskās personas un „funkcionālās” – kāds ir šā iedalījuma mērķis un ar ko šīs personas atšķiras procesuālās tiesībsubjektības aspektā? Otrkārt, kāds tad ir īsti iestādes statuss līgumisku attiecību gadījumā – atbildētāja pārstāvis vai atbildētājs? Tekstā var izlasīt apgalvojumu, ka „līgumiskas attiecības gadījumā pusei nav jāmeklē iespējamais atbildētāja pārstāvis, pret kuru ceļama prasība - tā ir iestāde, kas publisko tiesību juridiskās personas vārdā ir slēgusi līgumu”. Savukārt noslēguma 3.punktā norādīts: „No līgumiskajām attiecībām izrietošo prasību gadījumā kā atbildētājs lietā ir aicināma publisko tiesību juridisko personu pārstāvošā iestāde, kura slēgusi konkrēto līgumu”.
mja
14. Augusts 2012 / 10:00
0
ATBILDĒT
Raksts jau tāds komplicēts un zinātnisks izskatās... Bet jautājumu neatbildētu joprojām vairāk kā atbilžu.
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Petra Janule
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par diskusiju saistībā ar abortiem
Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ar šā gada 24. jūlija numura tēmu "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām"1 aizsāka (ja neskaita dažas publikācijas laikrakstā "Diena"2 un tās nedēļrakstā "Sestdiena"3) jau ...
5 komentāri
Elīna Semeņuka
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Subjekts un tā procesuālās tiesības
Kopš 1998. gada 6. novembra, kad spēkā stājās Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa "Cilvēka pamattiesības", tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Taču tikai salīdzinoši nesen personas ir ...
11 komentāri
Tiesību prakse
Vecāku tiesības saņemt informāciju par bērna privāto dzīvi
Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo ...
Īsziņas
Madonna izskaidro cilvēktiesību būtību
2 komentāri
Īsziņas
Izsludina Nodokļu atbalsta pasākuma likumu
AUTORU KATALOGS