ŽURNĀLS Viedoklis

28. Augusts 2012 /Nr.35 (734)

Krievu valoda pēc tautas nobalsošanas
5 komentāri
Dr.iur.
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes lektors 

Daudzējādā ziņā 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošana ir Latvijas konstitucionālo tiesību praksē unikāls notikums. Tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 921 vēlētājs jeb 71,13 % no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.1 No tiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu balsoja 273 347 vēlētāji jeb 17,69 % no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, bet pret bija 821 722 vēlētāji (53,19 %).

Pirmo reizi Latvijas tauta tautas nobalsošanā pārvarēja Satversmes 79. panta pirmās daļas balsu vairākuma prasības.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pauls
30. Augusts 2012 / 10:00
0
ATBILDĒT
Plašā ievērība, ko izpelnījies dažādos forumos šis paviršais rakstiņš - no Jāņa varētu sagaidīt arī ko nopietnāku un rūpīgāk uzrakstītu -, liecina par to, ka ir trāpīts.

Gan Kažoka, gan citi jau briest nākamajam solim pēc otrās valsts valodas un nepilsoņiem. Nevainīgam tautas rosinātam likumprojektam par reģionālajām valodām.
mazgudrais
30. Augusts 2012 / 08:38
0
ATBILDĒT
Godātais, neslēpieties, lūdzu, zem sveša lietotājvārda, lietojiet savu īsto - Rižskije Vedomosķi
Alfs
29. Augusts 2012 / 14:06
0
ATBILDĒT
Nekādas oriģinālas idejas te nemaz nav. Nesošā konstrukcija tieši tādi pati, kā nesenam Senāta spriedumam par advokāta jēdzienu pie tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas:

\"Senāts vērš uzmanību uz to, ka Saeima, 2011.gada 21.jūlija ārkārtas sesijas septītajā sēdē trešajā lasījumā izskatot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10), balsojumā neatbalstīja priekšlikumu, kas paredzēja ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzināt arī gadījumos, kad izdevumi veikti kvalificēta jurista palīdzības samaksai. Senāts secina, ka šajā balsojumā likumdevējs ir veicis nepārprotamu izšķiršanos par jēdziena „advokāts” neattiecināšanu uz juristiem, kas nav zvērināti advokāti, ko apstiprina arī pirms balsojuma notikušās debates, kurās skaidri iezīmēti minētā priekšlikuma neatbalstīšanas iemesli.\"
Rigaer Zeitung
28. Augusts 2012 / 16:52
0
ATBILDĒT
Pievienošos politika.lv izteiktajam I. Kažokas komentāram - referendumā jautāts tika par valsts valodas statusu krievu valodai, nevis par reģionālās, oficiālās utt. valodas statusu



Varētu teikt pat vairāk - pilsoņi noraidīja noteiktu grozījumu paketi, bet tas nenozīmē, ka tie noraidītu kādu no šiem grozījumiem atsevišķi.
Arkls
28. Augusts 2012 / 13:54
0
ATBILDĒT
Autors visu ļoti skaidri „saliek pa plauktiņiem”, tomēr „plauktiņu” konstrukcija izraisa dažas pārdomas:

1. Satversmes 4.un 77.panti tika grozīti 1998.gadā, kas neļauj to uzskatīt par sākotnējo, Satversmes sapulci pilnvarojošās, tautas gribu – to var uzskatīt par tagadējās tautas gribu.

2. Vēlētāju negatīvs balsojums 2012.gada 18.februāra tautas nobalsošanā arī ir uzskatāms par tagadējās tautas gribu.

3. Ja pieņem, ka tautas nobalsošanai atbilstoši procenti un absolūtie skaitļi ir sasniedzami/pārsniedzami citā balsojumā par citu likumprojektu, kas arī skar valsts valodas jautājumu, tad „tautas griba konstitucionālā ranga aktā” var tikt faktiski grozīta, neatkarīgi no formas, kādā tas tiek izdarīts.

4. Tautas nobalsošanas Satversmes 79.panta tvērumā pretnostatīšana 18.novembra Latvijas Republikai (ar ievirzi, ka toreizējās tautas griba ir bijusi pareizāka), mudina uz 2 pieļāvumiem:

4.1. vai nu tagadējās tautas griba ir mazāk vērta ( tas gan dod pamatu apšaubīt arī daudzus citus likumdošanas aktus un arī attiecībā uz Satversmes interpretāciju raudzīties no gandrīz 100 gadus senām pozīcijām. Turklāt, pieņemot, ka pašreizējās tautas (to pārstāvju) griba var neatbilst Satversmes kodolam, rodas pamatots jautājums, cik lielā mērā Satversmes kodolā varbūtēji ietilpstošas nacionālas valsts virsprincipam atbilst daļas pilsoņu balsojums „par” pēdējā referendumā, un, vai virsprincipam atbilst tās tiesību normas, kas personām, kuru kvalitātes disonē ar virsprincipu, ļauj iegūt pilsonību. 1961. un 1997.gg. Konvencijas par apatrīdismu un pilsonību būtu atsevišķs, ne mazāk pretrunīgs, temats );

4.2. vai arī ir jāatgriežas pie domas par jaunu Satversmi, lai tagadējās tautas griba būtu neapšaubāma uz nākošiem 100 gadiem.
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Nelikumīgas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem: kvalifikācijas problemātika
Nelikumīgu alkoholisko dzērienu rūpals, kā arī tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu kontrabanda ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Likumdevējs, lai apkarotu šo sērgu, Krimināllikumā ir paredzējis vairākas ...
2 komentāri
Dagne Rušeniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācijas iespējas notāra darbā
2012. gada jūnija sākumā notika Mediācijas padomes rīkotais seminārs "Mediācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi". Tajā tika analizēts un izvērtēts, kā mediāciju var izmantot tiesas un tiesu sistēmai piederīgās personas – ...
4 komentāri
Linda Austere, Silga Celma, Jekaterina Macuka
Diskusija
Kā līdzsvarot sabiedrības intereses zināt un personas datu aizsardzību publiski pieejamos reģistros
2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām.

Saeimas Preses dienests
Īsziņas
Neatkarības de facto atjaunošanas gadadiena
AUTORU KATALOGS