Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Septembris 2012 /Nr.36 (735)

Latvijas valstiskuma pamats
6 komentāri
Dr.iur.
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes lektors

Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) deviņdesmitgadē mazliet ēnā ir palikuši citi konstitucionālā ranga dokumenti, kas bijuši ne mazāk būtiski Latvijas valstiskuma izveidošanā un atjaunošanā. Ne velti Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas rakstīto konstitūciju veido vairāki konstitucionālā ranga akti: "Latvijas valsts konstitucionālais regulējums pamatā ir apkopots Satversmē, taču līdzās tai savu juridisko spēku ir saglabājušas 1920. gada 27. maija Deklarācijas par Latvijas valsti, [1990. gada 4. maija] Neatkarības deklarācijas un [1991. gada 21. augusta] Konstitucionālā likuma normas, ciktāl tās nav aizstātas ar Satversmes normām. [..] līdzās Satversmei spēkā esoši konstitucionāla ranga akti ir 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas akts, 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti, [1990. gada 4. maija] Neatkarības deklarācija un [1991. gada 21. augusta] Konstitucionālais likums."2

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
0
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Subaru
6. Septembris 2012 / 10:28
2
ATBILDĒT
Manuprāt, Pleps citējot sev tuvo Kelzenu ir tās garšvielas piebēris par daudz, vēlamo uzdodod par esošo - jebkuras reliģisko normu sistēmas pamatnorma noteic, ka kādam ir jābūt Dievam un visas autoritātes ir viņa gribas radītas. Līdzīgi tiesību sistēmas pamatnorma paredz, ka kādam jābūt konstitūcijas tēvam un tas tiek pilnvarots konstitūciju radīt. Tomēr reliģijas virsotnē ir Dievs, bet demokrātiskas pamatnormas virsotnē suverēns tauta, un konstitūcijas tēvi ir tikai pilnvarnieki un nekas vairāk, nevis tās radītāji, jā viņi var pamatnormu piespēlēt suverēnam vai iegalvot ka tā ir gana laba, bet bez suverēna gribas tā nekad nevar tiesiski kļūt par pamatnormu! Tādējādi arī tālāk rakstā tiek izvirzīta prezumcija, ka tauta klusējot piekrita proklamēšanas aktam. Var jau būt ka klusēšana konstitucionālajās tiesībās ir arī leģitīms valsts dibināšanas pamats, bet lielā vairumā gadījumu ir nepieciešama aktīva rīcība, nevis pasīva. Tā, piemēram, ja tiek dibinātas jaunas valstis starptautiski tās atzīst citas valstis par to paziņojot,nevis klusējot.
Armands
5. Septembris 2012 / 10:51
0
ATBILDĒT
Leģitīmais pamats Baltijas valstīm atdalīties no Krievijas ir tautas pašnoteikšanās tiesības. Turklāt arī pati Krievija atzīst tautas pašnoteikšanās tiesības un šo tiesību izmantošanās rezultātā no jau pastāvošajām valstīm atdalījušās teritorijas (skatīt, piemēram, Gruzijas un Dienvidosetijas piemēru). Ja Krievija atzīst Dienvidosetiju, tad vēl jo vairāk Krievijai vajadzētu izmantot iespēju paklusēt Baltijas valstu gadījumā.
Kika
5. Septembris 2012 / 10:29
0
ATBILDĒT
Līdzīgu jautājumu tad var uzdot par jebkuru nacionālo valsti, kas pēc Pirmā pasaules kara izspruka no tautu cietumiem - Austroungārijas, Krievijas utt. Līdzīgi jūs varētu apšaubīt arī piemēram, Čehijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas utt. pastāvēšanas leģitimitāti.

Valsti rada tauta ar savu gribu. Ja tā ir pieteikami spēcīga, lai to ar varas aktu radītu un pēc tam nosargātu(un apstākļi ir labvēlīgi, piem., kaimiņi ir pārāk vāji, lai konkrēto teritoriju noturētu kā savu), valsts ir. Ja nav, tad nav.

Skaidrs kā diena.

Kamēr latvieši grib un notur savu valsti, kas radīta 1917./1918. gadā, Latvija ir. Āmen!
Elina T.
5. Septembris 2012 / 10:15
0
ATBILDĒT
Nepārliecinoši. Autors it kā oponē Andrieva Niedras viedoklim, taču viņam nav izdevies to noraidīt.

Mans jautājums ir šāds: kā juridiski pamatot Baltijas valstu atdalīšanās no Krievijas leģitimitāti? Kad Krievijā valdīja komunisti utt., tad vēl varēja teikt, ka pagaidu kārtā Baltijas guberņas varēja izmantot iespēju atdalīties un dzīvot atsevišķi. Bet pēc Krievijas atjaunošanas 1991. g. šis apstāklis vairs nepastāv. Kā Latvija TAGAD var attaisnot savu neatkarīgo eksistenci iepretim Krievijai? To es nesaprotu.
Anonīms lietotājs
5. Septembris 2012 / 09:29
0
ATBILDĒT
Ne par tēmu, bet radās jautājums - kāpēc cienījamais autors nenorāda (jau kuro reizi), ka ir arī BA Turība lektors?
Arkls
4. Septembris 2012 / 11:57
0
ATBILDĒT
Tautas padome un proklamēšanas akts tika radīti/izdoti bez tieša tautas gribas izteikuma, tāpēc uzskatīt TP pausto gribu par pamatnormu nebūtu īsti korekti. Jā, tas ir valsts sākums, taču ne pamatnorma. Valsts pamatā ir sabiedriskais līgums, kas pauž indivīdu kopējo gribu, un 1918.gadā tāds vēl nebija noslēgts. Uzskatu, ka Satversmes sapulcei bija pietiekoši liela rīcības brīvība (faktiski, mandāts nodefinēt Latvijas valsti) un tā nebija saistīta ar pienākumu iekļauties noteiktā „rāmī”. Pretējā gadījumā, Satversmes sapulce un tautas griba tiek padarīta par mazsvarīgu.
visi numura raksti
Baiba Rudevska, Valerijans Jonikāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Deklarētās dzīvesvietas princips Civilprocesa likumā: vai tiešām risinājums
Saeimā trešajā lasījumā pašlaik atrodas likumprojekts, kurā paredzēti apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL).1 Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru cita starpā risina šie grozījumi, ir: 1) fiziskas ...
26 komentāri
Aldis Laviņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioloģiskā tēva tiesības apstrīdēt citas personas brīvprātīgi atzītu paternitāti
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012. gada maijā paplašinātā sastāvā izskatīja bioloģiskā tēva kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta bioloģiskā ...
15 komentāri
Edmunds Broks
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās tiesības antīko valstu sistēmās
2 komentāri
Tiesību prakse
Nekustamā īpašuma nodokļa objekts
Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav ...
1 komentāri
Īsziņas
Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka tiesu sistēma Latvijā ir korumpēta
7 komentāri
AUTORU KATALOGS