Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

4. Septembris 2012 /Nr.36 (735)

Pilnīga izstrādātība

Zinātāji mēdzot teikt, ka Satversmē neesot neviena lieka vārda. Pat mazākajam saiklim un apzīmētājam esot dziļi pārdomāta un apzināta jēga. Ņemot vērā Satversmes lakonismu jeb, precīzāk sakot, tekstuālo skopumu, droši vien tā arī varētu būt. Ja kāds vārds Satversmē ir rakstīts, tad to nevar norakstīt uz tās autoru romantisko poētismu un ūdeņaino liekvārdību.

Tuvākajās nedēļas droši vien kārtējo reizi pārliecināsimies par Satversmes autoru viedumu. Diskusijas, kuras raisījis 10 000 pilsoņu parakstītais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", jau iezīmējušas tos Satversmes vārdus, kuriem būs ārkārtīgi liela nozīme. Satversmes 78. pants prasa, lai pilsoņu iesniegtais likumprojekts būtu "pilnīgi izstrādāts". Līdz ar to likumprojekta turpmākā virzība būs atkarīga no tā, vai tas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.

Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka rūpīgi vērtēs, vai iesniegtais projekts uzskatāms par pilnīgi izstrādātu. Tāpat plašsaziņas līdzekļos izskanējusi arī interpretācija, ko nozīmējot Satversmē ietvertā pilnīgas izstrādātības prasība.

Atbilstoši izskanējušajam viedoklim pilnīga izstrādātība prasa, lai likumprojekts būtu noformēts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, būtu saprotams un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā. Taču papildus tam esot nepieciešams, lai likumprojekts būtu atbilstošs Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Vispārēji raugoties, prasība gan pēc formālas, gan arī saturiskas izstrādātības ir pilnībā attaisnojama. Zinot Satversmes 78. panta procedūras, diez vai būtu pieļaujama tautas nobalsošana par likumprojektu, kurš tehniski nav pienācīgi uzrakstīts vai arī neatbilst Satversmei. Tomēr vairākas lietas vedina ar lielu uzmanību raudzīties uz Centrālās vēlēšanu komisijas gaidāmo lēmumu.

Visupirms jau tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija pēc neatkarības atjaunošanas līdz šim nav apsvērusi iespējas kādu likumprojektu atzīt par pilnībā neizstrādātu, liecina, ka esam jaunas un interesantas prakses maiņas priekšā. Tehniska izstrādātība šajā ziņā jau savulaik ir vērtēta, jo droši vien tikai vienaldzīgais neko nav dzirdējis par vēsturisko 1928. gada precedentu. Tomēr daudz interesantāks jautājums ir par saturiskajām prasībām, proti, atbilstību Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Pilsoņu kopums ir tāds pats likumdevējs kā Saeima. Kaut kā nav manīts, ka Saeimai būtu aizliegts pieņemt likumus, kas neatbilstu Satversmei vai starptautiskajām tiesību normām. Vienkārši Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas pēc tam šādus likumus var atzīt par spēkā neesošiem.

Ja atzītu, ka pilnīgi izstrādāts likumprojekts sevī ietver prasību pēc tā satversmības un atbilstības starptautiskajām saistībām, izrādītos, ka līdzās Satversmes tiesai par tiem pašiem jautājumiem lemj arī Centrālā vēlēšanu komisija un galīgo lēmumu pieņem administratīvā tiesa.

Iespējams, šāds modelis ir ietverts pilnīgas izstrādātības standartā. Ja tas sāktu funkcionēt, mēs patiešām kārtējo reizi pārliecinātos, ka Satversmē nav neviena lieka vārda.

0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Baiba Rudevska, Valerijans Jonikāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Deklarētās dzīvesvietas princips Civilprocesa likumā: vai tiešām risinājums
Saeimā trešajā lasījumā pašlaik atrodas likumprojekts, kurā paredzēti apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL).1 Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru cita starpā risina šie grozījumi, ir: 1) fiziskas ...
26 komentāri
Aldis Laviņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioloģiskā tēva tiesības apstrīdēt citas personas brīvprātīgi atzītu paternitāti
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012. gada maijā paplašinātā sastāvā izskatīja bioloģiskā tēva kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta bioloģiskā ...
15 komentāri
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas valstiskuma pamats
Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) deviņdesmitgadē mazliet ēnā ir palikuši citi konstitucionālā ranga dokumenti, kas bijuši ne mazāk būtiski Latvijas valstiskuma izveidošanā un atjaunošanā. Ne velti ...
6 komentāri
Edmunds Broks
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās tiesības antīko valstu sistēmās
2 komentāri
Tiesību prakse
Nekustamā īpašuma nodokļa objekts
Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS