Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Septembris 2012 /Nr.38 (737)

Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci
6 komentāri
Mg.iur.
Aivars Paegle
Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs

Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās instancēs joprojām jāsaskaras ar lietām par faktisko apstākļu pārbaudes kompetenci. Tas joprojām ir viens no galvenajiem strīdu jautājumiem. Strīdi par faktiskajiem apstākļiem pamatā ir gadījumos, kad notiek strīds starp privātpersonām, bet administratīvais process tiek izmantots kā viens no privātpersonu savstarpējo strīdu risināšanas kaujaslaukiem. Pēdējā pusotra gada laikā šāda veida strīdi nav mazinājušies, viens no iemesliem – administratīvā procesa kārtībā šķietami var panākt ātrāku rezultātu nekā civilprocesuālā kārtībā, turklāt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"1 19. pantu Uzņēmumu reģistra lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzība neaptur tā darbību.2

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arnis
24. Septembris 2012 / 15:23
0
ATBILDĒT
Labs, praksē noderīgs raksts!
Čaiņiks
20. Septembris 2012 / 20:04
0
ATBILDĒT
Iepriekšējā komentārā ieviesusies drukas kļūda. bija domāts - AT Senāta.
Čaiņiks
20. Septembris 2012 / 20:03
0
ATBILDĒT
Autors būtu varējis pieminēt arī AT Senāts 2010.gada 10.decembra spriedumu Nr.SKA-0603/2010, kurā Senāts lēma, ka UR ir pārsniedzis savas kompetences robežas. :)



http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/12_2010/10_12_2010/AL_ 012_AT_SKA-0603-2010.pdf
Proficius Aliri
18. Septembris 2012 / 22:41
0
ATBILDĒT
Būtībā nekas unikāli jauns minētajā tiesu praksē nav pamanāms. Vismaz nekas tāds, kas neizrietētu no vispārīgajiem administratīvā procesa vai salīdzinājumam izmantojamā civilprocesa nostādnēm. Būtu interesanti uzzināt, vai UR savā praksē nošķir faktisko apstākļu vērtēšanu un pierādījumu vērtēšanu (īpaši ticamības aspektu). Tad rastos interesanti jautājumi par dokumentu pārbaudi, arī par nereģistrējamos dokumentos ietvertajām pretrunīgajām ziņām. Dokumentu pārbaudes apjoma kontekstā statūtu pārbaude ir sevišķi svarīga, turklāt prakse nav konsekventa. Piemēram, vai var atlikt reģistrāciju, ja statūtos ietverts kāds komersanta iekšējas procedūras regulējums, ja tas ir neatbilstošs kādai pašreiz spēkā esošai tiesību normai? Vai arī būtiski ir vienīgi komersantu kā tiesību subjektu konstituējošie elementi un kādi konkrēti tie ir? Nepārprotamu pierādījumu iesniegšanas procedūra vispār ir kaut kāds brīnumains pasākums. Ne šī procedūra ierobežota laikā, ne arī pastāv precīza izpratne par šā jēdziena saturu. Pietiek iesniegt vien kāda eksperta konkrētu atzinumu un ar attiecīgo UR lēmumu saistītā komersanta iekārta var spēji atgriezties pat vairāku gadu pagātnē. Turklāt, ja uzrodas pretējs eksperta atzinums, tad pirmais no tiem zaudē savu „nepārprotamību”. Vienlaikus UR atzīst vienīgi „valsts atzīta speciālista, kurš iekļauts Tiesu ekspertu reģistrā kā grafiskās (rokraksta) izpētes eksperts, kategorisks apgalvojumu”, taču hrestomātiskajā Senāta ALD nolēmumā tik kategoriskas prasības pat nav minētas.
Lasītājs
18. Septembris 2012 / 16:02
0
ATBILDĒT
Laikam būšu piesardzīgs un šādu viedokli vairs neizteikšu.
mja
18. Septembris 2012 / 13:41
0
ATBILDĒT
Par laimi Latvijā ir Senāta Administratīvo lietu departaments, kas vismaz kaut kādu pienesumu zinātnē un praksē dod.
visi numura raksti
Evija Novicāne, Zane Kļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem
6 komentāri
Pēters Limmers
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācijas komercreģistra sistēma
Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir ...
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma
Varētu šķist, ka Komerclikuma norma, kas paredz sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības ierosināt un nepieciešamības gadījumā arī celt prasību, ko autors šī darba turpmākajā tekstā piedāvā dēvēt par "tiesībām iniciēt ...
Alvils Strīķeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas atklātības likums: problēma vai risinājums
Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas ...
Tiesību prakse
Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam
Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist ...
AUTORU KATALOGS