ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Septembris 2012 /Nr.39 (738)

Par kļūdainu Augstākās tiesas Senāta spriedumu militārā dienesta jomā
10 komentāri
Mg.iur.
Pēteris Kušners
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants* 

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012. gada 18. maijā pieņēma spriedumu, kurā nekonstatēja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos 2010. gada beigās ir notikusi reorganizācija1 vai karavīru skaita samazināšana. Tāpat Senāts nevērtēja pieteicēja apgalvojumu par to, ka viņa amats tika pārveidots par civilā darbinieka amatu, jo tas tika izteikts tikai kasācijas sūdzībā un Senāta ieskatā nebija pamatots ar pierādījumiem, kas būtu pārbaudāmi.2

Lietas būtība: pieteicēja prasījums par administratīvā akta grozīšanu, nosakot, ka viņam ir tiesības uz izdienas pensijas saņemšanu, jo pastāv Militārā dienesta likuma 43. panta otrās daļas 7. punkta nosacījumi, proti, profesionālā dienesta līgums pēc vadības iniciatīvas ar pieteicēju ir izbeigts pirms termiņa sakarā ar reorganizāciju vai karavīru skaitu samazināšanu.

Administratīvā procesa likuma pamatmērķis ir pakļaut izpildvaru neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei.3 Tas ir saistāms ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas ir nostiprinātas gan Latvijas Republikas Satversmē,4 gan vairākos starptautiskos dokumentos un līgumos – gan ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijā,5 gan Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām.6 Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas7 6. pantā, kas ir viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesā visvairāk piemērotajiem pantiem.8

Tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas arī uz tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumiem, kas noteikti ar valsts pārvaldes iestādes izdotu administratīvo aktu, publisko tiesību līgumu vai nodarīti ar iestādes faktisko rīcību.

komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurists
27. Septembris 2012 / 15:47
0
ATBILDĒT
Kravīru skaits tika samazināts, tas ir fakts. Tas tika darīts uz to karavīru rēķina, kuriem nav pielaides. Taču tas vēl nenozīmē, ka var nepiemērot MDL 43.panta otrās daļas 7.punkta normu. Apgabaltiesa citās lietās tieši šādi interpretēja normu, taču Senāts ir secinājis, ka jaunu prasību izvirzīšana nav saistāma ar šo normu.

Situācijā, ka jāatbrīvo aptuveni 400 karavīru un tādejādi tiek atvaļināti karavīri, kuriem nav pielaides, jo visiem amatiem tiek noteiktas jaunas prasības - nepieciešāmība pēc pielaidēm, liecina par iestādes slēptu mērķi - samazināt karavīru skaitu un iepriekšminēto karavīru rēķina.
pārdomas
27. Septembris 2012 / 15:15
0
ATBILDĒT
Tas, ka iestādē vispār ir notikusi plaša reorganizēcija, nebūt neliecina, ka konkrētais karavīrs atvaļināts tieši reorganizācijas dēļ. Ja karavīram būtu pielaide, tad viņš, iespējams, vispŗ netiktu atvaļināts. Tiesa apskatījusi apstākļus attiecībā uz konkrēto gadījumu.

Man kā pilsonim ir diezgan pašsaprotami, ka NBS neļauj dienēt karavīriem, kuriem nedod pielaides valsts noslēpumam.
Kušners
27. Septembris 2012 / 13:53
0
ATBILDĒT
Lūk Senāta atziņa: \"Apgabaltiesa nav konstatējusi minētajā tiesību normā minētos apstākļus, kas liecinātu, ka ir notikusi reorganizācija, kuras rezultātā pieteicējs ir atvaļināts no dienesta.

Arī Senāts nekonstatē, ka lietā būtu pierādījumi tam, lai secinātu, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir notikusi reorganizācija.\"



Savukārt Militārā diensta likums 43.panta otrās daļas 7.punkts nosaka, ka profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu. Senāts interpretējis šo normu sašaurināti, proti, tikai kā reorganizāciju.
Proficius Aliri
26. Septembris 2012 / 21:47
0
ATBILDĒT
Vispārīgas tiesību teorijas atziņas, dažādu amatpersonu izteikumi un apskats par reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas iespējamību NBS... Dēvējot šo visu apskatu par sprieduma analīzi un kļūdu meklēšanu, autors izsecina apgalvojumu par Senāta sprieduma nepareizību.

Tomēr konkrētā gadījumā nemaz nav svarīgi, vai NBS ir vai nav bijusi reorganizācija vai karavīru skaita samazināšana. Būtiski ir tas, ka pieteicēja atvaļināšanas iemesls bija nespēja iegūt pielaidi valsts noslēpuma objektiem. Šis jautājums arī ir izšķirošais. Ja pieteicējs uzskata, ka tā maskēta reorganizācija vai samazināšana, tad viņam ir jāiesniedz konkrēti, nevis kaut kādi vispārīgi politikas plānošanas dokumenti, vai arī jālūdz tiesai tādus pieprasīt (un ne jau kasācijas instancē). Taisnība, ka tiesai nav jāmeklē pamatojums ikvienai pieteicēja spekulācijai vai sazvērestības teorijai. Tādā veidā jau tā ilgais process tiektos bezgalības virzienā.
Seskis
26. Septembris 2012 / 15:00
0
ATBILDĒT
Latvijas tiesas, jo sevišķi Senāts, ir aizmirsuši būtiskāko taisnīguma pamatprincipu - Klientam vienmēr ir taisnība.
Lasitajs
26. Septembris 2012 / 14:56
0
ATBILDĒT
Arī citos iepriekšējos rakstos autors norāda tikai Mag.iur. - varbūt autors var minēt savu darba vietu sajos komentāros. Parasti autori, cik redzams no citiem komentāriem, piedalās un atbild lasitajiem.
Pašreklāma?
26. Septembris 2012 / 13:29
0
ATBILDĒT
*Autors šajā rakstā pauž tikai savu personisko viedokli, kas nesaista iestādi, kurā viņš ieņem amatu.



Kāda jēga likt to piezīmi, ja nav norādīts, kur autors strādā? Varbūt redakcija var apdomāt iespēju zemsvītras piezīmi likt tikai tad, ja ir norādīta darbavieta un ja autors pauž tās viedokli?



Vai arī lieciet saiti uz google.com, lai var apskatīties \"iestādi, kurā autors ieņem amatu\"
#
26. Septembris 2012 / 10:53
0
ATBILDĒT
Nekorekts raksts, kurā noklusēts būtisks apstāklis, proti, tas, ka konkrētajā gadījumā tiesa secināja, ka pieteicēja atvaļināšana no dienesta notikusi tāpēc, ka pieteicējs būtībā neatbilda ieņemamajam amatam un jebkurā gadījumā nevarēja turpināt pienākumu izipildi. Līdz ar to ir loģiski, ka šādos apstākļos nav nozīmes tam, vai konkrētajā iestādē vispār faktiski ir bijusi štatu samazināšana vai ne, jo jebkurā gadījumā tika noskaidrots, ka pieteicējs tika atvaļināts skarā ar citu pamatu, nevis štatu samazināšanas dēļ.
Liesa
25. Septembris 2012 / 21:25
0
ATBILDĒT
Tad sanāk, ka pats autors analizē savu lietu?

Nu tad gan nav brīnums, ka tik skarbs vērtējums - gan kļūdainums, gan izpratnes trūkums.

Vajadzēja nolēmumu blakus nopublicēt. Lai var uzklausīt otru pusi.
Tas tikai karā
25. Septembris 2012 / 16:40
0
ATBILDĒT
katrs kroplis ir derīgs (krietnā kareivja Šveika leksika)

Lai viņš aiziet uz ECT un aplaužas kopā ar futbolu un pēterīti jaundž.,

un vispār, rakstelī ir daudz žults, bet trūkst juridiskas analīzes



Spriedumā varam lasīt, ka attiecībā uz cietēju atklājušies Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas ceturtajā daļā minētie apstākļi, proti, apstākļi, kas saskaņā ar likumu liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;



Laikam, jau nebija viņam ne līka deguna, ne pumpainu cisku, bet, iespējams, bija kāda sena sodāmība vai čekas aģenta karte
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā
Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas ...
17 komentāri
Laila Jurcēna
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs
Satversmes tiesas prakse ir apliecinājums tam, ka problēmas sociālo tiesību jomā, piemēram, sociālās drošības jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli. Analizējot sociālās drošības jomu, secināms, ka nozīmīga loma šā ...
Zane Kļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas
Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais ...
4 komentāri
Konstitucionālo tiesību komisija
Tiesību politika
Konstitucionālo tiesību komisija: Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu – Gala secinājumi
Sannija Matule
Notikums
Komerclikums laika pārbaudi ir izturējis  
"Ja pirms desmit gadiem man būtu šodienas pieredze un zināšanas, Komerclikums būtu par ceturtdaļu īsāks," pagājušajā ceturtdienā, referējot Komerclikuma desmitgadei veltītā konferencē, atzina viens no minētā likuma autoriem – ...
AUTORU KATALOGS