Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Oktobris 2012 /Nr.42 (741)

Tiesību mehānika
19 komentāri

Latvijas tiesību transformācijas process – no padomu tiesību loka uz Rietumu tiesībām – ir noslēdzies!

Ar šādu optimistisku slēdzienu konferences "Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma" dalībniekus pagājušajā nedēļā sveica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Reformas ir beigušās, un Latvija ir pilntiesīga Rietumu tiesību loka valsts – demokrātiska un tiesiska.

Šādi likumdevēja priekšstāves autoritatīvi secinājumi, neapšaubāmi, iepriecinātu jebkuru, ja vien nenāktos saskarties ar šīs tiesību sistēmas praktisko īstenību.

Šīs pašas konferences pirmajā sesijā tiesību filozofs un sociologs, Bjalistokas (Polija) un Jaundienvidvelsas universitātes (Austrālija) asociētais profesors Adams Čarnota (Adam Czarnota) analizēja iemeslus, kuru dēļ Eiropas valstīs, kas atbrīvojušās no sociālisma režīma un atgriezušās Rietumu tiesību lokā, jaunizveidotās tiesības joprojām nedarbojas efektīvi. Cēloņi Čarnotas ieskatā, izrādās, ir vienkārši un šo Eiropas reģionu vienojoši, proti, tie slēpjas tiesību piemērotāju mentalitātē.

Lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pēc padomju režīma beigām tiesnešu korpuss palika faktiski nemainīgs, it īpaši zemākā līmeņa tiesās (atskaitot atsevišķus gadījumus, kad tika atbrīvoti spilgtākie iepriekšējā režīma atbalstītāji). Laimīgais izņēmums bija Vācijas austrumu daļa, kas tiesnešus eksportēja no valsts rietumiem.

Tādējādi darbu "jauno demokrātiju" tieslietu sistēmā turpināja juristi, kas bija skoloti un gadiem ilgi strādājuši padomju formālā normatīvisma tradīcijās. No sevis taču neaizbēgsi! – arī jaunieviestās Rietumu tiesību normas joprojām tiek piemērotas ar tām pašām padomju tiesību skolas metodēm, secināja Čarnota. Turklāt norādīja arī, viņaprāt, galveno iemeslu: formāla, burtiska, mehāniska tiesību normu piemērošana neprasa tiesību piemērotāja argumentāciju un vienlaikus ir labākais veids, kā izsargāties no atbildības un pārmetumiem par pieņemto lēmumu, jo vienmēr var atsaukties uz normas tekstu.

Interesanti, ka šāda mehāniskas tiesību piemērošanas mentalitāte (kā arī citas īpašības, tostarp, gatavība korumpēties) viegli izplešoties uz sistēmas jaunpienācējiem. Tādējādi neesot attaisnojusies cerība, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tiesiskā realitāte mainīsies, juristu vidē ienākot jaunās paaudzes kolēģiem, secināja Čarnota.

Ir par ko padomāt!

0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
zRIIUpgOTXgbUnyuSe
19. Maijs 2013 / 21:36
0
ATBILDĒT
wlv2jS jvefndczsxef
grSNphfrtj
14. Maijs 2013 / 18:11
0
ATBILDĒT
h4Ma5f cellzpfrxxmm
LCgOTWMhxWRUeFRU
14. Maijs 2013 / 09:09
0
ATBILDĒT
You have shed a ray of sunhsnie into the forum. Thanks!
Andis Titorenko
19. Oktobris 2012 / 02:35
0
ATBILDĒT
Proficiusa 4.pazīmes par “padotība tiesībām” sakarā.



KTK Viedoklī tiek izmantots spēcīgs apzīmējums “tauta ir pakļauta tiesībām”. Ja pārveido KTK Viedoklī lietoto apzīmējumu, tad tauta ir pakļauta likumam.



Padotība vai pakļautība likumam – šādi jēdzieni ir iedomājami, bet ne tiesiskā valstī. Tauta ir pakļauta tiesībām man šķiet, ir kaut kas jauns.



Es arī vairāk nosliektos, ka praksē ir padotība likumam. Neatkarīgi no lietotā apzīmējuma – tauta ir padota vai pakļauta likumam – abi ir pretēji tiesiskas valsts idejai. Šāda parādība ir bīstama sabiedrības veselajam saprātam. Praksē tas izpaužas, ka likums, kas neatbilst loģikai, veselajam saprātam, tiek tik un tā piemērots, jo redz likums tā paredz.
Baraks Osama
18. Oktobris 2012 / 15:55
0
ATBILDĒT
Mani gan absolūti neizbrīna tas, ka 2/3 cilvēku uzskata, ka tiesas tiek uzpirktas (tiesnesis nekad nekļūdās, vienmēr otra puse viņu uzpērk...) Galu galā mēs runājam par valsti, kur ļoti daudzi ir pārliecināti, ka valsts vara un jo sevišķi likumdevējs sabiedrības interešu (izpratne par tām mēdz atšķirties, parasti centrējas ap pensiju un pabalstu jautājumiem) vietā sev par mērķi ir uzstādījis diskriminēt krieviski runājošos, izlēņot Latviju zviedru bankām, kangariski atdot šo zemi Eiropas imigrantu nometināšanai, ar dalību starptautiskās organizācijās likvidēt suverenitāti u.tml. un tā rezultātā būtu gatavs ik nedēļu iet uz iecirkni un atlaist Saeimu. Ja ieklausītos tajā sabiedrības daļā, kas propagandē, ka vēlētājiem jādod tiesības atsaukt atsevišķus Saeimas deputātus, parlaments droši vien vispār pārvērstos par caurstaigājamo sētu.
Dovkante
18. Oktobris 2012 / 10:35
0
ATBILDĒT
Neskaitāmas reizes jau esmu teikusi, ka Latvijas tiesnešu un advokātu kvalifikācija vai vismaz godaprāts varētu būt kaut vai pakāpi augstāks.Un jāsāk ar juristu apmācību, kas ir nožēlojamā līmeni. Un kādam taču ir jāizlasa nolēmumi, kas nereti ir neprofesionāli un acīmredzami kļūdaini- kaut vai tā pati denacionalizācijas lieta par Matīsa 45, Rīgā - skaidri redzams, ka Jelgavas tiesneši tika uzpirkti, bet senators Jonikāns atstāja visu spēkā, atsaucoties uz nekur nepierādītu \"labticību\", kas ir klajā pretrunā ar CL normām !!
mazgudrais
18. Oktobris 2012 / 09:10
0
ATBILDĒT
godātais, kādreiz, pirms gadiem 25 tika tāda frāze plaši lietota - demokrātija vai nu ir, vai tās nv, jo nevar būt daļēja demokrātija;

tas pats attiecināms arī uz valsts tiesiskumu - daļējs tiesiskums vai tiesiskuma atsevišķi elementi nebūt nenozīmē, ka valsts ir tiesiska
Proficius Aliri
17. Oktobris 2012 / 21:22
0
ATBILDĒT
Vai Latvijas ir tiesiska valsts? Lai atbildētu jāpaskatās, kādas ir tiesiskas valsts pazīmes (sk., piem., J.Neimanis „Tiesību tālākveidošana”, 69.-70.lpp.; U.Ķinis „Justitia regnorum fundamentum est”):

1) konstitucionāla valsts – LR ir.

2) pamattiesību nodrošinājums (īpaši cieņa, brīvība, vienlīdzība) – vairāk jā, nekā nē;

3) varu dalīšana un kontrole – domājams, ir;

4) padotība tiesībām – dažbrīd problemātiski, pat likumdevējs nekautrējas pieņemt gandrīz acīmredzami antikonstitucionālus likumus. Tiesiskā paļāvība darbojas nosacīti. Vairāk varētu runāt par padotību likumam, ne tiesībām.

5) efektīva neatkarīgas tiesas aizsardzība – vairāk nav, nekā ir.

6) valsts nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma sistēma – formāli ir, ierobežotos apmēros. Jāvērtē cik efektīva;

7) valsts nesamērīgas iejaukšanās aizliegums – vispārēji skatoties, varētu uzskatīt, ka nesamērīgas iejaukšanās nav.

Vislielākās problēmas ir ar efektīvu neatkarīgas tiesas aizsardzību – nesamērīgi garie izskatīšanas termiņi, iedzīvotāju uzticība (ja 2/3 domā, ka tiesas ir korumpētas, vai tas būtu normāli), tiesnešu profesionalitāte. Vismaz Senāta līmenī vajadzētu nodrošināt, lai tiesneši spētu darboties,izmantojot Rietumu tiesību lokam raksturīgās metodes un tiesību izpratni. Kvalifikācijas pārbaude, domājams, tāda nosacīta vien būs – ja paši kontrolē, tad lielu cerību nav. Nav jābrīnās, ka jaunpienācējus pārņem „sistēma” – viņi ir mazākumā, vecās tradīcijas atbalstošo augstāko instanču kontrole, kolēģu paraugs utt. Turklāt tiesas spriedumu faktiska nepieejamība sabiedrībai arī dara savu. Nav tik ļoti jāuztraucas par kritiskiem vērtējumiem, daudzi brīnumi nemaz neatklājas.
Armands
17. Oktobris 2012 / 15:40
0
ATBILDĒT
It kā jau viss var būt relatīvs, tajā skaitā atalgojums rajona tiesnešiem (700-1000 lati) var šķist liels vai mazs atkarībā no skatu punkta. Protams, Rīgā šāds atalgojums var šķist vidējs, jo tāds ir vidējais atalgojums labiem speciālistiem privātajā sektorā (par kādiem būtu uzskatāmi rajona tiesneši, salīdzinot ar apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem). Savukārt, ārpus Rīgas, manuprāt, šāds atalgojums jau vērtējams kā salīdzinoši augsts (cik cilvēku, piemēram, Ludzas rajona tiesas teritorijā saņem šādu un vēl augstāku garantētu ikmēneša atalgojumu?). Arī salīdzinot ar citām juridiskajām profesijām šāds rajona tiesnešu atalgojums nešķiet zems (domāju, ka aptuveni 75% advokātu ikmēneša vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir mazāki nekā rajona tiesneša alga). Visbeidzot šo atalgojumu var salīdzināt ar vidējo valstī, un arī tad šāds atalgojums ir augstāks par vidējo.

Mana personīgā pārliecībā ir, ka tiesneša amats nav tikai algots darbs ar mērķi uzturēt sevi un ģimeni, tiesneša amats tomēr būtu arī uztverams ar zināmu misijas apziņu, kas ir kaut kas vairāk kā tikai materiālie labumi, ko šis statuss var sniegt.
Magone
17. Oktobris 2012 / 13:45
0
ATBILDĒT
Nu, ja atalgojums Ls 700-1000 šķiet liels (rajona tiesās)...ņemot vērā darba apjomu, kvalifikāciju un nepieciešamību sevi regulāri uzturēt juridiskajā formā daudzās jomās, kas prasa laiku un līdzekļus...Katram sava lieluma mēraukla. Apstiprina Saeima, bet ne jau izvirza kandidatūru.
mazgudrais
17. Oktobris 2012 / 13:07
0
ATBILDĒT
par atalgojumu, nu ziniet, par to nu nevajadzētu šobrīd sūdzēties,

tiesnešus apstiprina saeinma, bet saeimu ievēl vidējais aritmetiskais latvijas pilsonis, kam prātiņa nav vairāk,kā balsot par zooprezi, tp,lpp, jl, sc, lc un tamlīdzīgiem,

tie, kam prātiņa ir vairāk, dabū ciestlīdz ar to, tāpēc ka ir mazākumā,

sistēma kooptē sev atbilstošos, gaišiem prātiem nav nekādu izredžu šajā sistēmā
Magone
17. Oktobris 2012 / 11:16
0
ATBILDĒT
Un kā Jūs skaidrojat to, kāpēc gaišie, gudrie cilvēki taisa gramatiskos nolēmumus?

Es atkal brīnos, ka tiesnešu nomaiņa (man zināmos gadījumos, nesaku, ka vienmēr)nenotiek ar gaišiem un gudriem cilvēkiem. Bijušo tiesnešu vietā tiek izvēlēti un iecelti cilvēki ar sliktu reputāciju korupcijas jomā, zināšanas arī ne ar ko īpašu neizceļas, bet, padomju laikā un arī vēlāk strādājis vadošos juridiskos amatos, nu tad būs labākā kandidatūra tiesneša amatam. Protams, ka tiekot tiesneša amatā, tiek turpināts jau iesāktais -korupcija un padomju laika domāšana. Tādēļ gribētu lielu akmeni mest to institūciju dārziņā, kas izvēlas tiesnešus.

Protams, arī atalgojums ir pie vainas tajā, kādi mums ir tiesneši. Atalgojums nav atbilstošs tam, lai gaišs un gudrs cilvēks gribētu strādāt tiesā un godīgi pildītu savus pienākums, izglītotos utt. Par tādu atalgojumu var strādāt tikai fanāts, vai tāds, kas papildus piepelnās ar kukuļiem.

Kādēļ man tomēr ir cerība, ka ar laiku lietas varētu mainīties? Tādēļ, ka pēc gadiem būs mazāk cilvēku, kas studējuši tieslietas padomju gados un nav vēlējušies sevi pilnveidot, cerams, ka jurista diploms netiks piešķirts katram, kas maksā, uz to pamazām ejam, notiks stingrāka tiesnešu kvalifikācijas un darba pārbaude, uz to arī pamazām ejam. Cerams, ka atalgojums arī tiks palielināts.
jurists
17. Oktobris 2012 / 10:59
0
ATBILDĒT
Prieks, ka Dina Gailīte nevairās no skarbu, bet nepieciešamu jautājumu uzdošanas tiesiskajai sistēmai.

Ierosinu izvērst plašāk redakcijas tiesībpolitiskos skatījumus uz mūsdienu negācijām. Tas būtu nepieciešams uzdevums tiesiskās kultūras veicināšanai un postsovjetiskā nihilisma izskaušanai visupirms jau juristu aprindās.
arta
17. Oktobris 2012 / 10:42
0
ATBILDĒT
Cik precīzi pateikts! Diemžēl pats no sevis, ar tiesnešu nomaiņu vien, nekas nenotiks. Skat. - pēdējo rindkopu komentārā. Arī mēs esam bieži brīnījušies, kāpēc tā notiek, ka gaiši, gudri cilvēki, aizejot strādāt uz tiesu, pēc jau neilga laika taisa tos pašus gramatiskos, \"drošos\" nolēmumus....
Māris
17. Oktobris 2012 / 09:50
0
ATBILDĒT
\'http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/97374/mate-parada-valstij-jo- els-nomiris-nepareiza-datuma-video



lūk - lielisks piemērs tam, ka \"ierēdņi\" ne vella nesaprot, kas rakstīts tajā pašā Administratīvā procesa likumā. Tāls ceļš mums vēl ejams. Bet Āboltiņas kundzes slēdziens ir ieturēts vislabākajās padomju tradīcijās, sak: \"Padomju savienībā seksa nav!\"
pesimists
16. Oktobris 2012 / 15:02
0
ATBILDĒT
Vēl jāgaida vismaz 20 gadi
Magone
16. Oktobris 2012 / 13:42
0
ATBILDĒT
Es tomēr esmu pārliecināta, ka ar gadiem, ar tiesnešu pakāpenisku nomaiņu, šajā jomā notiks pozitīvas pārmaiņas.
ES
16. Oktobris 2012 / 10:23
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu poļu eksperta viedoklim - tiesu spriedumi ārkārtīgi reti ir labi motivēti, parasti tie nesniedz pienesumu tiesību zinātnes attīstībā. Ir vērojams izteikts formālisms un dogmatiska pieeja tiesību piemērošanā. Tam visam klāt nāk acīmredzama tiesnešu nevēlēšanās iedziļināties lietas būtībā. Tiesneši to skaidro ar lielo noslogotību. Iespējams, ka lielā slodze kaut kādā mērā ietekmē gala produktu, t.i., spriedumus. Taču nez kādēļ ir sajūta, ka krietni vairāk to ietekmē tas, ka tiesneši tiek iecelti uz mūžu, kā arī spriedumu publiska nepieejamība. Un tas veicina bezkritisku attieksmi pret savu darbu.
mazgudrais
16. Oktobris 2012 / 09:42
0
ATBILDĒT
jā process skaitās noslēdzies, tad nekādas turpmākas pārmaiņas nav gaidāmas acīredzot, tad nu izsaku visdziļāko līdzjūtību mums visiem par to
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā
Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. ...
7 komentāri
Tiesību politika
Ekspertu viedokļi par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu ...
4 komentāri
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process
Jau apritējuši septiņi gadi, kopš Latvijā ir ieviests juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu institūts, kas papildināja krimināltiesisko piespiedu līdzekļu klāstu. Tādēļ lielākās diskusijas saistībā ...
Gundega Slaņķe
Tiesību politika
Vai juridiskās metodes jāreglamentē normatīvajos tiesību aktos
17 komentāri
Arnis Zelčs
Skaidrojumi. Viedokļi
Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātika
Šā raksta mērķis ir īsi un koncentrēti apzināt galvenās praktiskās un tiesiskās problēmas, kas izriet no zemes piespiedu nomas attiecībām starp daudzdzīvokļu namu dzīvokļu un zemes īpašniekiem, kā arī namu pārvaldniekiem. ...
AUTORU KATALOGS