Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Oktobris 2012 /Nr.43 (742)

Problēmjautājumi, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus tiesā
22 komentāri
Bac.iur.
Viktorija Voitešonoka
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša palīdze, Rīgas Juridiskās augstskolas maģistrantūras studente

Kopš Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) pieņemšanas 1998. gada 14. oktobrī, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu, mainījusies izpratne par tiesībām, tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu saistībā ar civiltiesiskiem strīdiem. Raksta mērķis ir izskaidrot aktuālos civilprocesuālos problēmjautājumus, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus vispārējās jurisdikcijas tiesās, ievērojot CPL nosacījumus, tiesu praksi, kā arī judikatūru.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
4
1
komentāri (22)
22 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
arta
29. Oktobris 2012 / 15:24
0
ATBILDĒT
Tomēr nepiekrītu. Tas man sāk atgādināt PMLP, kas liek iesniegt prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, ko izvērtē, lai izlemtu - darīt man zināmu atbildētāja dzīvesvietu, vai tomēr ne.
Viktorija
29. Oktobris 2012 / 10:53
0
ATBILDĒT
Ja Jums tā liekas, tad aicinu iepazīsties ar likuma „Par tiesu varu” 99. pantu, kā arī 2010. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”.
ai_bi
29. Oktobris 2012 / 09:51
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka tiesneša palīgs ir tas, kurš izlemj, ko tiesa (tiesnesis) pieņems un ko - nē.
Viktorija V.
28. Oktobris 2012 / 15:49
0
ATBILDĒT
Vēlos norādīt, ka CPL 10. pants, nevis 96! Nevajag jaukt vispārzināmus faktus ar prasības pieteikumā norādīto apstākļu pierādīšanu!

Vai Jūs lasījāt raksta mērķi? Atkārtošu – norādīt uz neprecizitātēm, kas tiek pieļautas, iesniedzot prasības pieteikumus, t.i., ko pārsvarā tiesa konstatē un kam pievērš uzmanību, iepazīstoties ar prasības pieteikuma materiāliem!

Jūsu interesēs, lai lietu pieņem, nevis atstāj bez virzības!
arta
28. Oktobris 2012 / 14:53
0
ATBILDĒT
formālisms un padomju tiesību skola

CPL paredz sacīkstes principu, kas nozīmē, ka man jāpierāda tas, ko otra puse apstrīt (96.pants CPL laikam). Tātad - sniedzot prašibu tiesā, man nav jāizdomā viss, ko otra puse varētu apstrīdēt, tā to norādīs savos paskaidrojumos, un vairumu apstākļu, iespējams, neapstrīdēs (un es meklēšu pierādīšanas līdzekļus, kā pierādīt to, ko atbildētājs apstŗid). Kādus man pierādījumus pievienot, ceļot prasību pret Viktoriju par zaudējumiem, kas radušies manam mētelim, jo viņa to aplēja ar kafiju? (ja neskaita- tīrīšanas izmaksas un tās arī tikai valsts nodevas aprēķināšanas vajadzībām)
x
26. Oktobris 2012 / 10:30
0
ATBILDĒT
\"[6.] Pilnvarā tomēr būtu jāatrunā, ka persona var apliecināt kopijas – nav jau neizpildāma prasība.\"



Protams, var norādīt, ka var apliecināt kopijas. Var arī ierakstīt, ka drīkst atbildēt uz jautājumiem, pirkt pastmarkas pilnvardevēja vietā vai citas tamlīdzīgas muļķības. Beigās sanāks pilnvara uz 50 lapām. Tomēr vajadzētu palasīt Civillikumu, kas paredz gan universālpilnvaru visu lietu vešanai, gan ģenerālpilnvaru noteiktu šķiru lietu vešanai. Izņemot gadījumus, kad konkrētās personas vienīgais uzdevums ir dokumentu kopiju apliecināšana, neredzu vajadzību tik kazuistiskam uzskaitījumam.
Vetinari
26. Oktobris 2012 / 09:48
0
ATBILDĒT
- Par maksājuma uzdevumiem: ja TIS-ā netiek pārbaudīts, tad negodprātīga persona var izdrukāt 10 maksājuma uzdevumus un apliecināt katru bankā un sniegt dažādās lietās?



- mazā apmēra prasības: tagad ir skaidrs, kāpēc šos pieteikumus katrs tiesnesis atmet uz sava pamata, jo "30.3 nodaļa ir tik pretrunīga"



-Par līgumiem internetā: nerunājot par patērētājiem un distances līgumiem, tā ir formālisma izpausme prasīt, lai a) līgums sastāvētu no viena dokumenta un b) visas puses to paraksta. Kā Jūs teicāt, \"elektroniskajā vidē piemērojami CL vispārējie noteikumi\". Neviens ar epastiem neslēgs nekustamas lietas pirkuma līgumus. Bet komersanti bieži vien apmainās ar e-pastiem, kādu laiku viss ir labi. Tad, piemēram, pēc 2 gadiem viena no pusēm \"attapās\" un sāka citai: \"Zini, es neko nemaksāšu, mums tak nav noslēgts līgums. Tie e-pasti neko nenozīmē. Es vispār nesaprotu, kāpēc tu man kaut ko piegādāji.\" Cits, kura saistību, nepilda iet uz tiesu, kur arī tiek prasīts parakstīts līgums. Zinām šo pieeju.



- Sagatavošanas sēdes: bieži vien pirmā sēde ir pēc būtības sagatavošanas sēde.
Viktorija V.
25. Oktobris 2012 / 22:56
0
ATBILDĒT
[1.] Saistībā ar piekļuvēm datu sistēmām –, protams, visu var pārbaudīt, bet jāievēro arī CPL 128. panta otrās daļas 5.punkts. Bez tam, prasības pieteikumā prasītājs arī var motivēt, ka viņam tādu pierādījumu nav un, ņemot vērā tiesas iespējas, lūgt pārliecināties par prasībā norādītiem apstākļiem vai arī lūgt izprasīt pierādījumus – NEPIECIEŠAMS MOTIVĒT!

Tai pat laikā, apsverams jautājums – ja tiesa pārbaudīs datu sistēmās ziņas par katru prasības pieteikumu, vai tas nepalielinās tiesu noslodzi? Tiesās tomēr nav tā, ka aiz gara laika kāju pār kāju šūpo.

[2.] Par maksājuma uzdevumiem tik tiešām TIS iespējams pārbaudīt, bet joprojām tiek lūgts apliecināt maksājuma uzdevumus ar bankas zīmogu – tiesu prakse.

[3.] Ak jā, mazā apmēra prasības – tā ir atsevišķi diskutējama tēma, ievērojot, ka 30.3 nodaļa ir tik pretrunīga un bez jebkādiem noteiktiem termiņiem.

Ieteiktu Jums elektroniski aizpildīt veidlapu, tad arī aprēķinu varētu izvērst. =)

[4.] Vispār interesanti, ka kāds norāda, ka pielikums jāsašuj. Galvenais, lai prasības pieteikuma pielikumā pievienotie materiāli būtu pievienoti un cauršūšana īsti nav nepieciešama.

[5.] Saistībā ar Jūsu norādēm, ka nav padziļinātas analīzes – diemžēl JV apjoms ir ierobežots, šoreiz izvēlējos apskatīt vairākus jautājumus, bez analīzes. Tomēr turpmāk ietveršu mazāk apskatāmo jautājumu skaitu, lai norādītu padziļinātu analīzi par katru jautājumu. Pilns raksta teksts bija uz 50 lapām – tomēr tagad papildināts, ievērojot, ka CPL ir nodaļa par mazā apmēra prasībām.

[6.] Pilnvarā tomēr būtu jāatrunā, ka persona var apliecināt kopijas – nav jau neizpildāma prasība.

[7.] Nenorādīju, ka „tikai elektroniskais dokuments Elektronisko dokumentu likuma izpratnē var būt pierādījums”. Tas var būt VIENS NO pierādījumiem.

[8.] Par līgumiem internetā – jāsāk ar tiesību aktiem, piemēram, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, Elektronisko dokumentu likums, Fizisko personu datu aizsardzības likums, Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Reklāmas likums, CL, CPL, MKN Nr. 207 “Noteikumi par distances līgumu” (2002.gada 28.maijs), MKN Nr. 1037 “Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (2004.gada 21.decembris), MKN Nr. 692 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu” (2008.gada 25.augusts), MKN Nr. 631 “Kartība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu”, MKN Nr. 311 “Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams pievienotas vērtības nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (2004.gada 15.aprilis) utt,

tad jāpāriet pie tā, ka līguma noslēgšanai elektroniskajā vidē piemērojami CL vispārējie noteikumi, TOMĒR jāņem vērā, ko nosaka ARĪ speciālie normatīvie akti, piemēram, distances līguma būtiskās sastāvdaļas izriet no PTAL 10. panta pirmās daļas, bez tam, ir arī 28.05.2002. MKN Nr.207 "Noteikumi par distances līgumu", t.i., 2.4. un 2.5. punkts utt., ko jāņem vērā. Tad jau vēl var runāt par gribas izteikumu (CISG 14.pants, UNIDROIT 2.2. pants), līguma saturu utt. Līgumi i-netā ir pavisam cits topics, par ko iespējams diskutēt.

[9.] Sagatavošanas sēdes paredzētas, bet padomājiet, lūdzu, par tiesu noslodzi.
sponger
25. Oktobris 2012 / 11:46
0
ATBILDĒT
Disku, kas satur videoierakstu nemaz nevar apliecināt.



Eksperta atzinums, ka materiāls nav pārveidots, labots utt. nezinu, ko vēl tur raksta eksperts.
no malas skatoties
24. Oktobris 2012 / 11:43
0
ATBILDĒT
Manuprāt, rakstā atspoguļotie tiesas lēmumi par prasības pieteikumu atstāšanu bez virzības ir visai apšaubāmi. Iemesli prasības pieteikuma nepieņemšanai vai atstāšanai bez virzības ir izsmeļoši uzskaitīti Civilprocesa likuma 132. un 133.pantā. Apskatot prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības (CPL 133.pants) pamatus var secināt, ka tie ir tikai formālie kritēriji, un proti, prasības pieteikumam nav CPL 128.pantā noteikto rekvizītu, nav pievienoti CPL 129.pantā noteiktie dokumenti vai prasības pieteikums maza apmēra prasības lietās nav atbilstoši noformēts. Tiesa, saņemot prasības pieteikumu, var tikai pārliecināties par rekvizītu vai dokumentu esību, nevērtējot tos pēc būtības (piemēram, atbilst vai neatbilst prasījumi prasījumu apstākļiem vai priekšmetam, vai norādīta „īsta”, atbilstoša strīda būtībai tiesību norma vai nē). Nepilnības prasības priekšmetā, strīda apstākļu aprakstīšanā un pieradīšanā u.c., protams, ietekmē lietas iznākumu, bet tās nevar ietekmēt prasības pieņemšanu tiesā. Ja tiesai kaut kādi apstākļi prasības pieteikumā nav saprotami vai pastāv nepilnības, tiesai jāizmanto sagatavošanas sēdes institūtu.
Vetinari
24. Oktobris 2012 / 11:04
0
ATBILDĒT
Nu, nezinu gan, vai būtu pareizi teikt, ka tikai elektroniskais dokuments Elektronisko dokumentu likuma izpratnē var būt pierādījums. Tiesas sūta lietas dalībniekiem e-pastus, kuri nav parakstīti ar elektronisko parakstu, bet otrādi nedrīkst. Viens gadījums, kad tiesai rodas šaubas par e-pasta autentiskumu vai nosūtītāja identitāti, pavisam kaut kas cits, ja šādu šaubu nav.

Līgumu var noslēgt ar e-pasta palīdzību. Vairākiem līgumiem nav noteikta rakstiska forma kā obligāta. Saskaņā ar CL 1537.p., ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana. Piekrišana var būt izteikta e-pastā. Tā CPL 492.pantā ir paredzēts, ka par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja tā var darīt šķīrējtiesas līguma gadījumā, tas der arī pārējiem līgumiem.

Pie tam rakstveida pierādījums CPL 110.panta izpratnē nav tikai oriģināldokuments, elektroniskais dokuments vai apliecināta dokumenta kopija. Disku, kas satur videoierakstu nemaz nevar apliecināt.
x
24. Oktobris 2012 / 10:49
0
ATBILDĒT
Jā, žēl, arī es gaidīju problēmu analīzi, bet nu protams tāda prasības pieteikuma sagatavošanas instrukcija arī ir praktiski noderīga.



Diemžēl atklājas, ka tiesas ir diezgan lielas formālistes. Piemēram, šī atziņa vispār ir "zelta vērta" : "ja pilnvarā nav norādītas pilnvarotās personas tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumu pareizību, tad atzīstams, ka minēto dokumentu atvasinājumu pareizība nav apliecināta likumā noteiktā kārtībā". Šķiet, ka tiesa vispār nav iepazinusies ar CL regulējumu par pilnvarojumu.
sponger
24. Oktobris 2012 / 08:17
0
ATBILDĒT
Citēju - "Plus daudzus faktus šaubu gadījumā tiesa var pati pārbaudīt, ieskatoties tai pieejamos reģistros (piemēram, iesniedz dzimšanas apliecības neapstiprinātu kopiju, kas pierāda, ka atbildētājs ir bērna tēvs, ja ir šaubas- tiesa var ieskatīties attiecīgā PID datu bāzē)."

Protams, ka tiesai to vajadzētu darīt, jo tas neprasa pārāk lielas pūles. Bez tam jocīga lieta ir ar tiem maksājuma dokumentiem, it sevišķi valsts iestādēm. Tiesu informatīvajā sistēmā var pārbaudīt, ir vai nav samaksāts, bet kādu laiku atpakaļ vēl visus dzina uz Rīgu, uz Valsts kasi apliecināt maksājuma uzdevmus. Tagad nezinu, sen nav nāciet ko iesniegt.Kam tad tā tiesu informatīvā sistēma un cik daudz valsts iestāžu krāpjas ar šiem maksājuma uzdevumiem? Un kamdēļ tad ir references numurs, kas vieniem apliecina maksājuma izpildi, bet otri to var neņemt vērā?

Tad vēl mani vienmēr ir domīgu darījis maza apjoma veidlapu autors, kurš parāda aprēķinam ir atvēlējis mikroskopisku vietu. Ja jāaprēķina saliktie procenti, tad tā prasība vizuāli izskatās ne visai glīta un nav arī labi uztverams, kas tur sarakstīts.

Tad vēl dziļais subjektīvisms - vienu rezi iesniedzot prasību "jums ir jāsašuj pielikums!", labi sašujam pielikumu, pabrīnāmies un nākošajā reizē (prasība identiska) jau sašujam to pielikumu. Mums saka "nu kādēļ esat sašuvuši pielikumu, tagad visas lapas jāplēš ārā". Tad ir kā "Emīla nedarbos" - kad man ir nauda, tad es nedrīkstu dzert, kad man nav nauda, tad es nevaru dzert, kad tad lai es dzeru?
Viktorija V.
23. Oktobris 2012 / 22:13
0
ATBILDĒT
[8.] Saistībā ar norādi “Tiesas praksē neizmanto dažkārt visas iespējas, ko piedāvā CPL” – piekrītu.

Protams, CPL 93. panta ceturtā daļa arī tiek piemērota, tomēr gadījumos, kad konstatēti arī citi trūkumi pie prasības pieteikuma iesniegšanas, tiesnesis, atstājos materiālus bez virzības, uzliek pienākumu iesniegt oriģinālus vai apliecinātas kopijas.

[9.] Diemžēl, iesniegto prasības pieteikumu statistika rāda, ka ne visiem zināms, ka jāpievieno notariāli apliecināta pilnvara, kā arī CPL vispārīgie nosacījumi.

Bez tam, raksta mērķis bija „izskaidrot civilprocesuālos problēmjautājumus, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus vispārējās jurisdikcijas tiesā”. Faktiski parādīt, kādas ir aktuālākās neprecizitātes, kas tiek pieļautas.

Kļūdās arī juristi.
Viktorija V.
23. Oktobris 2012 / 22:12
0
ATBILDĒT
Pateicos par Jūsu norādi, bet vēlētos iebilst:

[1.] konkrētā darba ietvaros, atsaucoties uz avotu, nošķīru jēdzienus „tiesu prakse” un „judikatūra”;

[2.] praksē, taisot nolēmumu, tiesa/tiesnesis, pamatojoties uz CPL 5. pantu, atsaucas ne tikai uz judikatūru, bet arī tiesu praksi (faktiski nenošķirot abus jēdzienus );

[3.] 6. punktā esmu minējusi gan 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, gan Dokumentu juridiskā spēka likumu, paskaidrojot, ka, ja iesniegtiem prasības pieteikuma materiāliem pievienotas fotokopijas, kas nav apliecinātas likumā noteiktā kārtībā, tad minētās fotokopijas nav atzīstamas par pierādījumu prasītāja apgalvojumiem vai arī pieteiktiem lūgumiem.

[4.] Jautājumu saistībā ar tiesas izdevumu piedziņu izlemj ar attiecīgo tiesas nolēmumu arī bez pieteiktā lūguma, ievērojot CPL 41. pantā minēto.

Manuprāt, lūgumu par tiesas izdevumu atlīdzināšanu nevar definēt kā “prasītāja prasījumu” CPL 128. panta otrās daļas 7. punkta izpratnē, jo faktiski no CPL 41., 193. panta izriet, ka tiesai minētais jautājums jālemj pēc savas iniciatīvas.

[5.] Latvijas Bankas izziņu jāpievieno, jo, piemēram, ja parāds EUR valūtā izveidojies laika periodā no 1999. gada līdz 2005. gadam, tad, kādēļ tiesai, lai pārliecinātos par aprēķinā norādītās summas pareizību, būtu jāmeklē attiecīgais valūtas kurss noteiktā laika periodā? Tas ir prasītāja pienākums pierādīt, ka norādītajā laika periodā, piemēram, starp pusēm pielīgtā naudas summa, kas aprēķina toreiz EUR valūtā un tagad pārrēķināta LVL valūtā, atbilst toreizējam valūtas kursam.

[6.] Saistībā ar uzvārda maiņu bija domāts, ka prasītājām/atbildētājam, mainot uzvārdu, katram par sevi jāiesniedz attiecīgie pierādījumi, nevis vienam par otru. Protams, prasības pieteikumā var norādīt, ja kļuvis zināms, ka puse mainījusi uzvārdu.

[7.] Par elektroniski sūtītajiem dokumentiem Jums piekritīšu, bez tam, papildināšu, ka, ja elektroniskais dokuments atbilst Elektronisko dokumentu likuma noteikumiem un atbilstoši šī likuma regulējumam tiesai nodrošināta iespēja pārliecināties par iesniegtā dokumenta atvasinājuma atbilstību oriģinālam, tam ir juridisks spēks un tiesai šāds dokuments jāpieņem.

Jāievēro, ka dokuments var būt gan sastādīts uz papīra, gan cita datu nesēja, uz kura iespējams parakstīties, ievērojot, ka saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otro daļu elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts, turklāt saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 4. pantu elektroniskais paraksts ir tiesisks pierādījums, un elektroniskā dokumenta kā pierādījuma iesniegšana kompetentām iestādēm nav ierobežojama, pamatojoties tikai uz to, ka dokuments ir elektroniskā formā.

Par elektroniski sūtītiem dokumentiem diemžēl tiesām joprojām nav vienota viedokļa, jo tiesu praksē izteikts, ka CPL izpratnē iesniedzēja paraksts ir personiskais paraksts un to nevar aizvietot ar drošu elektronisko parakstu, pamatojoties uz Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otro daļu, 3. panta piekto daļu, 6. panta otro daļu, 2005. gada 28. jūnija Ministra kabineta noteikumu Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 2. punktu, PIEMĒRAM, Valkas rajona tiesas tiesneses 2012. gada 17. aprīļa lēmums lietā Nr.C38028911/52/12.

[8.] Saistībā ar norādi “Tiesas praksē neizmanto dažkārt visas iespējas, ko piedāvā CPL” – piekrītu.

Protams, CPL 93. panta ceturtā daļa arī tiek piemērota, tomēr gadījumos, kad konstatēti arī citi trūkumi pie prasības pieteikuma ie
lik
23. Oktobris 2012 / 21:53
0
ATBILDĒT
Nosaukums izskatījās tik cerīgs,bet saturs to pilnībā neattaisnoja. Cerēju uz dziļāku problēmjautājumu analīzi. Un tik acīmredzamas patiesības kā to,ka fiziskas personas pārstāvim nepieciešama notariāla pilnvara varēja arī rakstā nepieminēt,jo tas tiešā tekstā izriet no CPL. Bet paldies vismaz par atziņām no nepublicētajiem nolēmumiem.
E-pasts
23. Oktobris 2012 / 15:40
0
ATBILDĒT
Ir arī redzēts, ka daži apliecina e-pastus norādot, ka e-pasts ir saņemts vai nosūtīts.

N/a to neparedz.
susuriņš
23. Oktobris 2012 / 14:14
0
ATBILDĒT
Jā, apgalvojums par jebkura dokumenta oficiāla atvasinājuma pieprasīšanu pie pieteikuma iesniegšanas tiesā ir strīdīgs un kā autore saka "tiesu prakse" nav vienota. Piemēram, AT tiesnesis G.Aigars, lasot lekcijas tiesnešiem, ir izteicis savu viedokli, ka CPL 111.p. 2.d. ir jāpiemēro kontekstā ar 3.d. un nevar izslēgt, ka tiesa taisa spriedumu un izdara kādus secinājums baltoties uz dokumentu neapliecinātām kopijām.

Darbojas vēl arī CPL 96.p. 5.d. un ja dokumenta neapstiprināta kopija apliecina faktus, kurus nemaz neapstrīd otra puse, vai ir nepieciešams strikti pieturēties pie CPL 111.p.2.d. Plus daudzus faktus šaubu gadījumā tiesa var pati pārbaudīt, ieskatoties tai pieejamos reģistros (piemēram, iesniedz dzimšanas apliecības neapstiprinātu kopiju, kas pierāda, ka atbildētājs ir bērna tēvs, ja ir šaubas- tiesa var ieskatīties attiecīgā PID datu bāzē).
reņģēdājs
23. Oktobris 2012 / 14:02
0
ATBILDĒT
Manuprāt, viens liels problēmjautājums rodas tad, kad neviena LR tiesu instance neņem un arī neizvērtē prasības peteikumā norādītos faktus un apstākļus, bet spriedumā saraksta kaut kādu virspusēju un paviršu interpretāciju, un lieta skaitās iztiesāta!
Vetinari
23. Oktobris 2012 / 11:08
0
ATBILDĒT
Autore raksta, ja pieteikumam ir pievienotas kopijas, kuras nav apliecinātas atbilstoši MK noteikumiem un likumam, tiesa nelemj attiecīgu jautājumu (Secinājumu punkts Nr. 12).

Saskaņā ar CPL 93.p.4.d. tiesa paziņo par to pusēm, ka kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, un un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

25.01.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā nr.SKC-11/2012:

"Ja tiesa uzskatīja, ka attiecīgie maksājuma uzdevumi, nepierāda izdevumu esamību par advokātu sniegtajiem pakalpojumiem, tai saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu tas bija jāizskaidro lietas dalībniekiem un jādod laiks pierādījumu iesniegšanai. Senāts uzskata, ka minēto likumā noteikto prasību neievērošana, bijusi par iemeslu nepamatota papildsprieduma taisīšanai."

Turklāt CPL ir paredzētas sagatavošanās sēdes: Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības (CPL 149.1 1.d. pants).

Tiesas praksē neizmanto dažkārt visas iespējas, ko piedāvā CPL, kā arī var gadīties, ka tiesai ir vieglāk atmest pieteikumu vai neizlemt kādu lūgumu dažādu iemeslu dēļ, kuri ne vienmēr ir saistīti ar sacīkstes un dispozitivitātes principu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
visi numura raksti
Intervija
UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām
Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību ...
Egils Levits, Juris Jansons
Tiesību politika
Turpinās diskusija par aborta jautājumu
Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika ...
Aiga Mieriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām
Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu ...
2 komentāri
Kristaps Petermanis
Tiesību politika
Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana ir jātulko iespējami šauri
3 komentāri
Tiesību prakse
Lēmuma par valsts nodevas atmaksu pārsūdzēšanas kārtība
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS