ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Oktobris 2012 /Nr.44 (743)

Līdz šim nepateiktais zemes piespiedu nomas jautājumā
26 komentāri
LL.M.
Arta Snipe
zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu biroja "Kaniņa, Šlitke un Snipe" partnere 
Mg.iur.
Normunds Šlitke
zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja "Kaniņa, Šlitke un Snipe" partneris 

"Jurista Vārdā" Nr. 42 (16.10.2012.) tika publicēta informācija "Jauni priekšlikumi zemes un ēku īpašnieku savstarpējo interešu līdzsvaram" un divi komentāri – zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša raksts "Komentārs par nomas maksas apmēra izmaiņām zemes piespiedu nomas gadījumā", kā arī jurista palīga Arņa Zelča raksts "Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātika". Šajos komentāros skarti nozīmīgi jautājumi, un to risināšanai Tieslietu ministrija, šķiet, mēģina īstenot slaveno piemēru, ko māca pirmā kursa jurisprudences studentiem, stāstot par tiesību pozitīvismu.

Likumprojekts paredz likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantā iekļaut sīku un smalku instrukciju tiesām, dažbrīd atkārtojot citos spēkā esošos normatīvajos aktos ietverto regulējumu, bet dažbrīd – nonākot tam pretrunā. Vienlaikus, ņemot vērā tiesisko realitāti, uz kuru tik precīzi norādīts jau minētā "Jurista Vārda" laidiena redakcijas slejā, rodas pamatotas bažas par tiesu spēju minētās normas piemērot.

Piespiedu zemes nomas jautājumam ir vairāki aspekti, kas publicētajā informācijā un komentāros palikuši nepateikti un uz kuriem autori advokāti, kas specializējas arī zemes īpašnieku pārstāvībā piespiedu nomas strīdos, sniegs savu praktiķa redzējumu.

 

Par nesamērīgajiem maksājumiem

Galvenā tēze grozījumu aizstāvjiem ir dzīvokļu īpašnieku maksājumu nesamērība, jo presē tiekot "publicētas rēķinos piestādītās naudas summas, kuras lielākoties ir nesamērīgas" (tā A.

komentāri (26)
26 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
5. Novembris 2012 / 13:32
0
ATBILDĒT
Nesaskatu neko sliktu tajā, ka rakstu autori raksta par lietām, ar kurām saskaras (vai nu kā advokāti, vai zemju īpašnieki, kāda starpība?). Vismaz raksta un izsaka viedokli par lietām, kur \"pazīst drēbi\". Trakāk, ja rakstus raksta autori, kam tālu no tās drēbes pazīšanas, kuriem tā pazīšana ir vienpusēja un teorētiska. Savās jomās uzreiz redzu, kad rakstu ir rakstījis teorētiķis un, kad praktiķis.
Baraks Osama
4. Novembris 2012 / 12:59
0
ATBILDĒT
Vai šajā situācijā vispār var runāt par kādu \"interešu konfliktu\"? Raksta autori taču nav ne amatpersonas, ne kā citādi nosaka kaut ko citiem saistošu. Nu labi, noklusēja, ka par konkrēto jautājumu interesējas ne tikai akadēmisku, bet arī personisku iemeslu dēļ. Vai tas kaut kādā veidā ierobežo oponentu iespējas kritizēt izteiktās idejas un nepieņemt tās kā absolūto patiesību? Varbūt atdzist vajadzētu tiem praktiķiem, kas šādus rakstus automātiski ierindo pie \"jaunākajām tiesību doktrīnas atziņām\" un sacenšas savā starpā, kurš pirmais uz tiem atsauksies un noargumentēs savu pozīciju?
Tu
3. Novembris 2012 / 11:00
0
ATBILDĒT
\"Lūgums, vai JV varētu panākt, ka rakstu autori (advokāti) skaidri min savus iespējamos interešu konfliktus?\"



Un kā Jums šķiet, ar kādām metodēm JV to var panākt?



Tāds naivs ierosinājums.. Ja jau tā lieta būtu tik vienkārši regulējama, tad interešu konflikta situācijas varētu novērst visās sfērās. :-)
es
2. Novembris 2012 / 12:49
0
ATBILDĒT
Lūgums, vai JV varētu panākt, ka rakstu autori (advokāti) skaidri min savus iespējamos interešu konfliktus? Šajā gadījumā, kā saprotu, paši autori (vai vismaz viens no viņiem) ir īpašnieks firmai, kam pieder visvairāk apgrūtināto zemes gabalu Latvijā.



Citas reizes - advokāti ir kādas puses pārstāvji lietā, kuru analizē, taču to neatklāj lasītājiem.
Wazā
31. Oktobris 2012 / 11:12
0
ATBILDĒT
Objektivitātes un atklātības labad autoriem vajadzētu tomēr uzstāties nevis kā zemes īpašnieku advokātiem, bet skaidri un atklāti pateikt, ka paši ir šādu zemes gabalu pastarpināti īpašnieki; nevienam nav noslēpums, ka advokāts Šlitke ir īpašnieks akciju sabiedrībai \"Pilsētas zemes dienests\" (iepriekš juridiskais birojs \"Specialis\"), kas ir specializējies tieši šādu zemes gabalu, uz kuriem atrodas citām personām piederošas ēkas, iegādē ar apšaubām metodēm (parastā metode - izskata pēc tiek noslēgts maiņas līgums par daļu no zemes, bet pārējā daļa pēc tam tiek nopirkta par naudu) un ir lielākais šāda veida zemes gabalu īpašnieks Latvijā.
skepse
31. Oktobris 2012 / 10:48
0
ATBILDĒT
Uz pašvaldības zemes atrodas privātpersonai piederoša māja, šai zemei nomas maksas ierobežojums 1,5% no kadastrālās vērtības. Blakus privātīpašumā esoša zeme, uz kuras atrodas pašvaldības bērnudārzs. Par šo zemi pašvaldība īpašniekam maksā 6% no kadastrālās. Kur samērīgums?

6% ir pat ļoti laba zemes nomas maksa, tāda stimulē cilvēkus iegādāties šādu zemi, uz kuras ir citām personām piederošas mājas. Tur arī ir problēma. Var piekrist, ka veidojas burbulis.
Seskis
31. Oktobris 2012 / 10:02
0
ATBILDĒT
Denacionalizētajās mājās par īres maksas apmēru lemj tiesa, ja puses nevar vienoties, tā kā tomēr nav gluži brīvā tirgus variants un zināma līdzība ar piespiedu nomu pastāv.
Nesapratu
31. Oktobris 2012 / 09:55
0
ATBILDĒT
\"Īres tiesiskajās attiecībās denacionalizētās mājās arī agrāk bija noteikti griesti, tagad vairs nav, brīvais tirgus, citējot! Līdzību nesaskati?\"





Manā skatījumā, līdzības nav. Jo īres attiecībās īrnieka brīvā griba var izpausties tādējādi, ka viņš var izvēlēties - īrēt konkrēto dzīvokli par izīrētāja piedāvāto cenu vai nē, izvēloties citu īres dzīvokli. Turpretim šajā gadījumā personai NAV IZVĒLES IESPĒJU - iznomāt šo zemesgabalu, kas atrodas zem mājas, kurā pieder dzīvoklis, vai citu zemesgabalu, ja neapmierina iznomātāja noteikumi.
Stone
31. Oktobris 2012 / 09:42
0
ATBILDĒT
Pēc raksta izlasīšanas tā pat kā pēc tuvākas komunikācijas ar raksta autoriem rokas gribās nomazgāt ar hloru.
BB
31. Oktobris 2012 / 09:42
0
ATBILDĒT
NĪN par valsts un pašvaldību zemi maksā daudzīvokļu mājas apsaimniekotājs, bet par privāto zemi zemes īpašnieks.



...visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlidzīgāki : ))



Paldies par diskusiju!
ai_bi
31. Oktobris 2012 / 09:24
0
ATBILDĒT
Kāpēc nav pieminēts, ka tie īpašnieki, kuri tomēr noslēdz tos līgumus, nekavējas pārdot savus zemesgabalus par ļoti labu cenu un, faktiski tas ir jaunais burbulis (ar šādu advokātu piedalīšanos).



Un, tomēr nav pareizi, ka līgumi tiek uzspiesti ar varu (no tiesas vai likuma puses). Varbūt, gadījumā, ja nevar vienoties, jāatceļ vai nu dzīvokļu privatizācija vai arī piepiedu kārtā jāatsavina zeme.
arta
31. Oktobris 2012 / 09:11
0
ATBILDĒT
Pašvaldības zemes vai privātās zemes?

Attiecībā uz privātīpašumā esošu zemi, ja ar \"maksā\" bija domāts \"kompensē\", es piekrītu.

Saskaņā ar likumu par NIN, NIN maksātājs ir zemes īpašnieks, nomnieks tikai kompensē proporcionāli izmantotajai platībai.
BB
31. Oktobris 2012 / 09:02
0
ATBILDĒT
Ja uz zemes atrodas daudzīvokļu dzīvojamā māja, par zemi NĪN maksā apsaimniekotājs.
Anonīms lietotājs
30. Oktobris 2012 / 20:34
0
ATBILDĒT
Ļoti aizraujoši. Brīvais tirgus un pēc dažiem gadiem, zemes īpašniekam saņemot nomas maksu, tiek pilnībā atlīdzināta zemes cena, uz kuras stāv māja. Pēc kāda laika zemi var pārdot, bet tie, kas nepiekrīt, ka var izvākties.
Zv
30. Oktobris 2012 / 19:35
0
ATBILDĒT
Īres tiesiskajās attiecībās denacionalizētās mājās arī agrāk bija noteikti griesti, tagad vairs nav, brīvais tirgus, citējot! Līdzību nesaskati?
arta
30. Oktobris 2012 / 16:57
0
ATBILDĒT
Nejaukt NIN par ēkām un NIN par zemi.

Par ēku NIN rakstā vispār nav minēts (lai gan varbūt vajadzēja, skaidrībai, norādīt, ka rakstā aprunāts tikai zemes NIN).
BB
30. Oktobris 2012 / 16:41
0
ATBILDĒT
Feins raksts sanācis : ).. tikai ne gluži daudzpusīgs ; ) ... Par nekustamā īpašuma nodokli gan nav gluži precīzi uzrakstīts, jo, piemēram, par dzīvojamām mājām NīN jāmaksā apsaimniekotājam. Par to apsaimniekotāji strīdas ar Rīgas domi un parasti tiesā zaudē.
Nesapratu
30. Oktobris 2012 / 16:35
0
ATBILDĒT
\"Nomas maksas apmēra ierobežošana tiešām ir absurda!\"



Kāpēc gan absurda? Ja tās nav brīvā tirgus attiecības.. Ja šajās nomas attiecībās nevar realizēties pušu brīvā griba, tad kādēļ gan lai tur realizētos brīvā cena?
A.S.
30. Oktobris 2012 / 15:35
0
ATBILDĒT
Mazliet putrojies. Arī padomju laikā zemei bija īpašnieks. Padomju laikos būvēto māju mūžs ir max 100 gadi, zeme praktiski ir mūžīga. Ja Padomija gribētu, tā izlasītu līdz 1940. gadam izdotos materiālus par zemju īpašniekiem, bet tas jau nav \"laupītāju\" dabā.



Man priekšlikums. Tā kā noticis kā noticis un denacionalizāciju Saeima neatsauks, ierosinu visas mājas pārveidot pārvietojamās, kādi ir ņencu un čukču \"čumi\". Eleganti, ja vienā vietā sabojātas attiecības (ņenci saka \"te saskābis\"), pārceļas uz citurieni. Ir taču pasaulē pozitīvi piemēri!
Zv
30. Oktobris 2012 / 15:13
1
ATBILDĒT
Pirmkārt, kompensāciju piedāvāja ne visiem, turklāt, tā bija gana maza, otrkārt, ir arī tādi zemes īpašnieki, kas ir nopirkuši jau brīvā tirgū tādus zemes gabalus (piemēram, kas daļēji ir brīvi, uz citām daļām - nepiederošas ēkas un būves), treškārt, nomniekiem tāpat nāksies maksāt, tikai mazliet vēlāk un mazliet vairāk, norāde jau uz to, ka bezjēdzīgi vilkt laiku un vēlāk maksāt tiešāšanās izdevumus, kas nebūt nav mazi, tie jau gulsies uz pašu nomnieku.



Nomas maksas apmēra ierobežošana tiešām ir absurda!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
visi numura raksti
Skaidrīte Ābrama
Skaidrojumi. Viedokļi
Tālākpārdošanas cenu noteikšana kā konkurences tiesību pārkāpums
Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas ...
1 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem
Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus ...
9 komentāri
Mārtiņš Paparinskis
Tiesību politika
M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"
19 komentāri
Tiesību politika
Ārlietu ministrijas 2012. gada 12. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Latvijas Republikas tiesībsarga 2012. gada 15. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai
AUTORU KATALOGS