Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību politika

4. Decembris 2012 /Nr.49 (748)

Likumu grozījumus – retāk, bet kvalitatīvāk!
12 komentāri
Aigars Lūsis
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs 

Latvijas likumdošanas process sirgst ar pārspīlētu tiesiskā regulējuma jaunradi – tendenci, kad gandrīz ikvienu, pat vissīkāko dzīves problēmu mēģina risināt ar grozījumiem normatīvajos aktos un ļoti bieži tieši likumos. Rezultātā likumi pakāpeniski pārtop par detalizētām instrukcijām, katras to izmaiņas provocē jaunu grozījumu nepieciešamību, jo atsevišķu problēmu nesistēmisks risinājums rada jaunas problēmas, valdība un parlamenta komisijas ir pārslogotas, bet tie, kam likumi jāievēro, vairs nespēj izsekot visām pārmaiņām.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
6. Decembris 2012 / 09:44
0
ATBILDĒT
Autoram taisnība!

Viens no uzskatāmiem likumdevēja radošās izpausmes piemēriem ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā no šā gada 1.jūlija. Kaut vai tas, ka nav paredzēta iespēja sūdzības iesniedzējam atteikties no prasījuma un lūgt izbeigt tiesvedību - tā laikam ir tā daudzinātā mediācija. Otrs absurds - tiesa pēc savas iniciatīvas nevar izprasīt pierādījumus. Interesanti, kā izskatīt sarežģītās Valsts darba inspekcijas un VID lietas. Jā, to var izdarīt pēc procesa dalībnieka pieprasījuma, bet ņemot vērā klientu īpatnības, tiesai dažreiz ir visai grūti panākt, lai procesa dalībnieks izteiktu tādu lūgumu. Tā kā administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana pamazām virzās kara tribunālu virzienā un kļūst fundamentāli atšķirīga no administratīvo lietu izskatīšanas, jo objektīvās izmeklēšanas princips tiesā tiek izslēgts. Apgabaltiesas ir ļoti dusmīgas, ja pirmās instances tiesnesis atļaujas ielūkoties Lursoft, Personu datu pārlūka vai CSDD datubāzēs.
dr.iur.
5. Decembris 2012 / 12:25
0
ATBILDĒT
\"Ja valsts neatkarības atjaunošanas pirmajos gados likumus rakstīja kvalificēti eksperti, tostarp no akadēmiskās vides, tad šobrīd valsts pārvaldes vājuma dēļ esam novirzījušies no pareizā ceļa, strauji virzoties uz normatīvismu, kad likumi kļūst par instrukcijām....\"

Autoram taisnība. Diemžēl mūslaikos ne tā saucamie \"eksperti\", ne deputāti nesaprot, ar ko likums atšķiras no instrukcijas, un arī tie \"eksperti\" bieži vien ir nevis eksperti, bet deletanti, kuri tikuši pie likumu sakstīšanas.
Proficius Aliri
5. Decembris 2012 / 00:09
0
ATBILDĒT
Šeit lieliski iederētos Kārļa Ducmaņa 1932.gadā rakstītais par pozitīvo tiesību apjomīgas jaunrades negatīvajiem aspektiem: „Pārspīlēta ražība likumdošanā neretis var būt arī zemas juridiskas kultūras sekas – zīme par nemācēšanu izlīdzēties ar juridiskiem palīglīdzekļiem un ar juridisku techniku, būvējot tālāk uz labiegūtiem veciem celmiem tiesību zālainās ganībās.” (Ducmanis K. Likumdošanas elementi un likumu sagatavošana dažās ārvalstīs. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1932, nr.7/8, 196.lpp.). To grūti noliegt, paskatoties kādi normatīvo aktu grozījumi top masveidā, turklāt nedomājot par nākotnes tendencēm. Dažbrīd tas atgādina kazuistisku regulēšanu – konkrētā mirkļa vajadzība dominē, bet ja kaut kas nebūs labi, var taču pieņemt grozījumus.Likumu pozitīvisms joprojām valda vairuma tiesību piemērotāju apziņā.
Andis
4. Decembris 2012 / 17:15
0
ATBILDĒT
Vispār mazliet dīvains raksts no tieslietu politikas veidotājiem. Kaut vai Saeimas Juridiskā biroja stiprināšana - vai tad Tieslietu ministrija nav tie, kuriem visupirms būtu jāraksta labi likumprojekti un jāuzrauga tādu likumprojektu tapšana izpildvarā? Un šķiet Valsts kanceleja arī sistēmā kaut ko dara.

Arī to likumu grozījumi - paskatīsimies, cik tad bieži Tieslietu ministrija rosina grozīt kaut vai Civilprocesa likumu?

Darbiem ir jārunā par jaunu politiku un to kvalitātei, nevis rakstiem!
mja
4. Decembris 2012 / 16:17
0
ATBILDĒT
Mjā... praktiķis bieži vien cenšas darīt tā, kā viņam vieglāk, kā klientam izdevīgāk vai tā, kā konkrētajā brīdī vajag, pat ja tiesības jāapiet ar līkumu.

Teorētiķis vairāk cenšas izdomāt, kā vajadzētu un kā visiem būtu racionālāk. Dažkārt tas neizdodas, jāatzīst. Tomēr, kā saka, likumi jau domāti taisnprātīgajiem. Apiešanu novēršanai nevajadzētu būt primārajam tiesību jaunrades uzdevumam normālā tiesiskā sabiedrībā.
Čaiņiks
4. Decembris 2012 / 16:05
0
ATBILDĒT
Ja \"teorētiķiem\" nereti var pārmest atrautību no prakses, tad savukārt visai izplatīts \"praktiķu\" grēciņš ir robi teorijas zināšanās un nespēja redzēt tālāk par savām interesēm konkrētajā lietā.
ierēdnis
4. Decembris 2012 / 15:01
0
ATBILDĒT
Mani ļoti uzjautrināja autora 1. tēze:

\"Pirmkārt, būtu jānosaka laika ierobežojumi likumu grozījumu veikšanai, proti, definējot, ka izmaiņas likumā drīkst veikt ne biežāk kā reizi gadā, savukārt vispārējo tiesību normu saturošos likumos - tikai reizi trīs gados\".

Gribu redzēt, kā un kad šīs Tieslietu ministrijas viedoklis realizēsies matariālā formātā!
mja
4. Decembris 2012 / 14:47
0
ATBILDĒT
Tālākattīstot...

Labam kriminālistam jābūt pieredzējušam recidīvistam.
Magone
4. Decembris 2012 / 14:43
0
ATBILDĒT
Ne vienmēr vecāks ir labāks. Ekspertam ir jābūt praktiķim ar labām zināšanām konkrētās jomas teorijā un tiesību normu piemērošanā. Ja praktiķi \"iesmīn\" par tā saukto ekspertu izteiktajiem viedokļiem (un arī tiesas šiem viedokļiem nepievienojas), tad kas tie par ekspertiem...
mja
4. Decembris 2012 / 14:10
0
ATBILDĒT
Tas, kurš \"pats praktiski ir izgājis \"caur uguni un ūdeni\"\" nav eksperts, tas ir praktiķis. Ekspertam jāzina, ko dara praktiķi, kā arī tas, kā būtu patiesībā jādara. Nu, apmēram kā zoodārza mītnes projektētājam - jāzina to attiecīgo kustoņu uzvedība, bet pašam jābūt tikai augsti attīstītam primātam, ne potenciālajam mītnes iemītniekam.
:)
4. Decembris 2012 / 14:00
0
ATBILDĒT
Eksperts ir kā konjaks, jo vecāks, jo labāks, vai nē?
Magone
4. Decembris 2012 / 12:20
0
ATBILDĒT
Pareizi, likumu grozījumu sagatavošanā ir jāiesaista konkrētās jomas eksperti. Tikai bieži vien viedokļi atšķiras, kuri būtu uzskatāmi par ekspertiem. Manuprāt, par ekspertiem nebūtu uzskatāmi cilvēki, kas ir teorētiķi - kādu laiku šajā jomā pastrādājuši, gudras grāmatas salasījušies, bet praksē ar to nav saskārušies. Piemēram, maksātnespējas jomā par ekspertiem neuzskatu E.Ābeli, H.Jauju, G.Flinteru. Visu cieņu pieminētajiem, bet eksperts var būt tikai tāds, kas šajā jomā pats praktiski ir izgājis \"caur uguni un ūdeni\".
visi numura raksti
Adams Čarnota, Dace Šulmane
Intervija
Tiesības ir kā balons
Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski ...
6 komentāri
Edgars Briedis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu
Raksta1 mērķis bija kaut daļēji atklāt Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā un 418. panta otrās daļas 3. punktā lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi (saturu) un līdz ar to izvērtēt līdzšinējo tiesu praksi saistībā ar ...
6 komentāri
Vilnis Vītoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus
Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, ...
Gunta Riktere
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti
Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). ...
1 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Pilsoniskās sabiedrības iespējas veicināt pamattiesības Eiropas Savienībā
Pilsoniskā sabiedrība ar dažādām aktivitātēm – strādājot pie sabiedrības viedokļa, informējot sabiedrību vai izdarot spiedienu uz autoritātēm – var panākt izmaiņas valstī cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tas ir ...
AUTORU KATALOGS