Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Decembris 2012 /Nr.49 (748)

Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu
6 komentāri
Mg.iur.
Edgars Briedis
LL.M. cum laude, zvērināts advokāts ZAB "Sorainen" 

Raksta1 mērķis bija kaut daļēji atklāt Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā un 418. panta otrās daļas 3. punktā lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi (saturu) un līdz ar to izvērtēt līdzšinējo tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likumā lietotā jēdziena "pieaugums" izpratni.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, autoram pētījumā lielākā vai mazākā mērā (cik nu atļauj šādas publikācijas formāts) bija jāanalizē vairāki fundamentāli jurisprudences jautājumi. Šajā pētījuma daļā, kas tagad tiek nodota lasītājiem, galvenais uzsvars ir likts uz jēdziena "prasības pamats" izzināšanu.

Kā lasītājiem tiks parādīts, šī jēdziena izzināšanā būtiska loma ir jēdziena "tiesību normas hipotēze" izprašanai. Tādēļ šai publikācijai ir dots attiecīgs nosaukums.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
5. Decembris 2012 / 16:31
0
ATBILDĒT
Ceļot prasību, prasītājs nevar zināt, kad tiesa taisīs spriedumu, kad spriedums stāsies spēkā un kad to izpildīs. Tāpēc prasībā norāda, ka lūdz piedzīt: a) pamatparādu, b) procentus līdz prasības celšanai, c) procentus no prasības celšanas dienas līdz sprieduma izpildes dienai. Valsts nodeva par procentiem pēc prasības celšanas dienas jāmaksā nav. Savukārt, spieduma rezolutīvajā daļā tiesa norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā (CPL 195.pants).
ES
5. Decembris 2012 / 11:20
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu, man rodas sajūta, ka aiz kokiem mežu neredz. Jebkurai atziņai var atrast \"par\" un \"pret\" argumentus. Taču, manuprāt, svarīgs arī ir jautājuma efektīvs un saprātīgs risinājums. Prasītājs taču nevar, ceļot prasību, lūgt piedzīt nomas maksas parādu par periodu uz priekšu. Vienlaikus nav saskatāms racionāls izskaidrojums, kādēļ prasītājam pēc tiesvedības beigām būtu jāceļ jauna prasība par aktuālo parādu (to, ka radušies pēc tam, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības) piedziņu. Respektīvi, ja reiz tiesa ir atzinusi, ka nomas maksa ir jāmaksā, ir tikai loģiski, ka no atbildētāja piedzen visu aktuālo parādu, nevis tikai to, kas izveidojies līdz lieta uzsākta skatīt pēc būtības.
Proficius Aliri
4. Decembris 2012 / 23:53
0
ATBILDĒT
Domātrosinošs raksts. Tikai tā CPL lietotā jēdziena „pieaugums” identificēšana ar CL aprakstīto liettiesisko pieauguma institūtu nešķiet pilnīgi pamatota. Tikpat racionāli būtu krimināltiesisko jēdzienu „kukulis” uztvert kā maizes klaipiņa apzīmējumu.

Jautājums par prasības pamata izpratni rakstā aplūkots kā viens no trim pamatjautājumiem, tomēr tā izklāsts visai kodolīgs un neaptver pat to V.Naumova rakstā pieminēto pretrunīgo uzskatu vērtējumu, kas sastopami mūsdienu juridiskajā literatūrā. Piemēram, civilprocesa zinātnes guru V.Bukovska atbalstītais viedoklis par prasības aktīvo un pasīvo pamatu (šo uzskatu recepciju var atrast CPL komentāru iepriekšējās redakcijās u.c.) nav izpelnījies ievērību.

Interesanta teorija par tiesību normas sastāvdaļu – hipotēzes un dispozīcijas – un likuma pantu savstarpējām attiecībām. Lai arī šobrīd plašāk izmanto apzīmējumus tiesiskais sastāvs un tiesiskās sekas, rakstā izmantotais hipotēzes un dispozīcijas saturs domājams ir identisks. Piekrītot, ka tiesību norma nav identiska panta saturam (var sakrist, var būt plašāka vai šaurāka), nevar piekrist apgalvojumam, ka CL 1943.p. nav hipotēzes (tiesiskā sastāva). Vai tiešām tikai kopā ar aizdevuma līguma legāldefinīciju veidojas pilnīga tiesība norma? Tāpat jēdzienu jurisprudences garā veidotais normu piramidālais modelis neizskatās pārliecinošs. Kur tad meklējamas tiesību normas robežas galu galā? Vai konkrētu dzīves notikumu nevar reglamentēt vairākas tiesību normas? Un vai tā patiesībā nav sistēmiskā interpretācija?

Diskutabls ir arī autora prasības pamata traktējums. Sākot no apgalvojuma, ka prasības pamats ir „apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu”, nonāk līdz secinājumam – „prasības pamats ir tiesību normas hipotēzē paredzētie juridiskie fakti”. Turklāt prasības pamats nosaka pierādīšanas nastas apjomu. Pēdējais apgalvojums gan vedina rūpīgāk papētīt pierādīšanas nastas (jeb pienākuma) un pierādīšanas priekšmetu izpratni. Savukārt tiesību normas hipotēze (tiesiskais sastāvs) ir abstrakta un vispārēja, bet prasījuma pamatojums prasa individuālus un konkrētus apstākļus. Normas sastāva un faktisko apstākļu saskares punkts taču ir subsumcijas rezultāts (juridiskā siloģisma mazā premisa), bet tā vairs nav hipotēze.
Loko
4. Decembris 2012 / 16:22
0
ATBILDĒT
Interesants raksts, tomēr par tajā ietvertajām domām un piedāvāto procesuālo normu interpretāciju varētu diskutēt. Piemēram, persona ceļ prasību tiesā par atjaunošanu darba un vienlaikus arī prasa atlīdzināt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Iespējams, ka es kļūdos, bet arī šādā gadījumā prasītājs tad varētu prasīt tikai to samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku, kas uzkrājusies līdz prasības izskatīšanas pēc būtības sākumam pirmajā tiesas instancē. Bet ja puses tiesājas visās 3 tiesu instancēs, kas notiek ar piespiedu darba kavējuma laika atlīdzināšana pēc tam, kad pirmā instance jau sākusi skatīt lietu pēc būtības? Vismaz raugoties no procesuālās ekonomijas viedokļa, šādā gadījumā nebūtu saprātīgi prasītājam liegt tiesības arī, piemēram, apelācijas instancē iesniegt prasības pieteikuma precizējumus, kuros palielināts atlīdzināmais darba piespiedu kavējuma laiks un vidējā izpeļņa. Iespējams, ka atšķirība ir tās, ka strīdos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas pienākuma.

Turklāt rakstā aplūkotie jautājumi ir vērtēti arī Satversmes tiesas nesenajā 2012.gada 1. novembra spriedumā lietā Nr.2012-06-01. Vienkāršoti izsakot vienu no šā Satversmes tiesas nolēmuma pamatdomām: tieši vispārējās jurisdikcijas tiesai ir pienākums, ņemot vērā taisnīgas tiesas procesuālā garantijas, līdzsvarot pušu intereses un izlemt jautājumu par to, kādi prasījumi var tikt skatīti viena tiesvedības procesa ietvaros, un kādu prasījumi skatīšana viena tiesvedības procesa ietvaros nebūtu pieļaujama. Ar šādu tēzi šķiet varētu pamatot to Senāta pieeju, kas kritizēta rakstā minētajos nolēmumos SKC-153, SKC-250, SKC-630.
Ilze
4. Decembris 2012 / 14:19
0
ATBILDĒT
Interesanti, vai autors, būdams zvērināts advokāts, uzskatītu, ka nomas maksas nākamo periodisko maksājumu pievienošana sākotnējai prasībai nav pieaugums, arī tad, ja divās lietās būtu pārstāvējis nevis atbildētājus, bet gan prasītājus?

Abās lietās prasības līdz šim ir apmierinātas (pārbaudot tiesas.lv informāciju pēc uzrādītajiem lietu numuriem), līdz ar to, izskatās, ka autora strīds ar prasītājiem par pieauguma definīciju un nodevas maksāšanu ir ķeršanās pie procesuālajām normām, apzinoties, ka lieta pēc būtības ir zaudēta. Pie tam, tiesvedības process abās lietās joprojām turpinās. Vai autors šādā veidā mēģina ietekmēt kasācijas instances tiesnešu viedokli?

Runājot par nodevām, Senāts vienā no minētajām lietām ir pateicis, ka nodeva par pieaugumu nav jāmaksā pieauguma pievienošanas brīdi, bet, taisot spriedumu atkarībā no galīgās prasības summas un prasības apmierināšanas vai noraidīšanas tiesai ir janospriež, no kura- prasītāja vai atbildētāja- nesamaksātā nodevas daļa ir jāpiedzen, līdz ar to agrāk vai vēlāk nodeva tiks piedzīta un strīds tieši starp pusēm par šo tēmu ir pilnīgi bezjēdzīgs.
Vetinari
4. Decembris 2012 / 11:02
0
ATBILDĒT
Reductio ad absurdum: ja CPL pieaugums būtu tikai īpašuma iegūšanas veids (kā rezultātā būtu arī jāprasa atzīt īpašuma tiesības prasībā) vai, uzsākoties pirmās instances tiesvedībai, atbildētājs uzsāktu aktīvāk būvēt ēkas uz svešas vai savienot svešas kustamas lietas, kā rezultātā izveidotos pieaugums? Ļoti mazticami. Civillikumam arī nekad nav bijis pārdomātas terminoloģijas, kura tiktu saskaņota ar Civilprocesa likumu, vēsturiski skatoties.

Procenti tāpat kā nomas un īres maksa mēdz pieaugt, jo ir augļi Civillikuma izpratnē (855.pants), kas ir arī nostiprināts Civilprocesa likumā. Gan procentiem, gan pieaugumiem ir periodisks raksturs, tāpēc to pieaugums nav prasības pamata grozīšana.

„tad prasības pamats ir faktiskie apstākļi (tiesības radošie fakti), kuriem pastāvot starp pusēm ir nodibināmas juridiskas attiecības vai arī jau pastāvošas juridiskās attiecības ir grozāmas vai izbeidzamas“

Tie nemaz nav faktiskie apstākļi, bet juridiskie fakti jeb tādi apstākļi, no kuriem rodas, tiek grozītas vai izbeidzas tiesiskās attiecības.

„prasītājs, vēršoties tiesā ar prasību par līguma izpildi, prasības pieteikumā līgumu kvalificē kā pirkuma līgumu. Tomēr, tā kā lietas faktisko apstākļu kvalificēšana un tiesību normu piemērošana saskaņā ar principu jura novit curia ir tikai un vienīgi tiesas prerogatīva, tad puses sniegtā līguma kvalifikācija tiesai nav saistoša un tā līgumu var pārkvalificēt par, piemēram, maiņas vai dāvinājuma līgumu”

Ja prasītājs ir nosaucis līgumu par pirkuma līgumu, tad prasītājam attiecīgi jāpierāda ar šo līgumu saistītie juridiskie fakti, un proti, pirkuma cenas samaksa, ja prasītājs ir pircējs, vai pirkuma priekšmeta nodošana, ja prasītājs – pārdevējs. Prasītājam jāformulē konkrēti un skaidri savi prasījumi, nevis jāpasaka, ka atbildētājs ir parādā prasītājam un, lai tiesa mēģina uzminēt, uz kāda pamata.

„CL 1934. pantu, kurā ir sniegta aizdevuma līguma definīcija (\"[a]r aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās\")? Vai šī panta struktūru veido hipotēze un dispozīcija? Vai tajā ir noteikts tiesību subjekta uzvedības priekšraksts (dispozīcija) un juridiskie fakti, kuriem pastāvot faktiskajā dzīvē, tiesību subjektam ir jāizpilda attiecīgais uzvedības priekšraksts (hipotēze)?“

CL 1934. pants ir nepilnīga tiesību norma – legāldefinīcija, kura nedod tiesību subjektam tiešas pavēles vai aizliegumus (Ievads tiesībās. J. Neimanis).
visi numura raksti
Adams Čarnota, Dace Šulmane
Intervija
Tiesības ir kā balons
Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski ...
6 komentāri
Vilnis Vītoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus
Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, ...
Gunta Riktere
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti
Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). ...
1 komentāri
Aigars Lūsis
Tiesību politika
Likumu grozījumus – retāk, bet kvalitatīvāk!
Latvijas likumdošanas process sirgst ar pārspīlētu tiesiskā regulējuma jaunradi – tendenci, kad gandrīz ikvienu, pat vissīkāko dzīves problēmu mēģina risināt ar grozījumiem normatīvajos aktos un ļoti bieži tieši likumos. ...
12 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Pilsoniskās sabiedrības iespējas veicināt pamattiesības Eiropas Savienībā
Pilsoniskā sabiedrība ar dažādām aktivitātēm – strādājot pie sabiedrības viedokļa, informējot sabiedrību vai izdarot spiedienu uz autoritātēm – var panākt izmaiņas valstī cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tas ir ...
AUTORU KATALOGS