ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Decembris 2012 /Nr.49 (748)

Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti
1 komentāri
Bac.philol.
Gunta Riktere
Juridiskās koledžas absolvente, RSU Tiesību zinātnes programmas 3. kursa studente, tiesu eksperte 

Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). Tiek veikti funkciju auditi, vērtēta iestādes lietderība. Pagaidām iestādes liktenis pašreizējo politisko kolīziju laikā vēl nav izlemts, līdz ar to jautājums par VTEB juridisko statusu, kompetenci un pastāvēšanu nākotnē ir aizvien ļoti aktuāls.

Valsts pārvaldes sakārtošanas jautājums Latvijā ir aktuāls kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad pēc neatkarības atjaunošanas bija jāsāk no jauna veidot savu nacionālo administrāciju. Valsts pārvaldes reformas īstenošanas jautājums ir nozīmīgs arī šobrīd, kad ne tikai veiksmīgi jāorganizē valsts institūciju darbs, jānovērš funkciju dublēšanās, jāatvieglo birokrātiskās procedūras, bet arī jādara viss iespējamais, lai efektīvi tiktu izlietoti valsts līdzekļi un samazināts ierēdņu skaits, kas veic viena veida pienākumus.

Latvijā valsts pārvaldes institucionālā sistēma ir veidota pēc noteiktiem kritērijiem. Latvijas Republikas Satversmes1 58. pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir pakļautas valsts pārvaldes iestādes. Attiecīgi Ministru kabinets ir atbildīgs par visu tam pakļauto iestāžu darbību.

Viena no valsts pārvaldes centrālajām institūcijām ir valsts civildienests. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas viens no valsts galvenajiem uzdevumiem bija tieši civildienesta izveidošana, kas aizsākās ar 1994. gada 21. aprīlī Saeimas pieņemto likumu "Par valsts civildienestu",2 šādā veidā ierindojot Latviju kā vienu no pirmajām valstīm Austrumeiropā, kas juridiski noregulēja valsts pārvaldē strādājošo statusu. Valsts civildienestā strādājošo ierēdņu darbību regulē gan Latvijas Republikas Satversme, gan Valsts civildienesta likums,3 gan Valsts pārvaldes iekārtas likums,4 gan likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā",5 kā arī daudzi un dažādi Ministru kabineta noteikumi un iekšējie normatīvie akti.

VTEB ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91 pastāvēšanas gadu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
DP
4. Decembris 2012 / 16:28
2
ATBILDĒT
Ja pareizi atceros tad tieši Čentoricka bija tā, kas panāca Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes ķīmisko (augsnes, augu valsts izcelsmes objektu, šķiedras, laku un krāsu, stikla, polimēru, metālu un to sakausējumu, autotransporta spuldzīšu, numuru atjaunošanas), rokrakstu un autotehnisko ekspertīžu likvidēšanu, kā rezultātā ir izveidots VTEB monopols, kas ir pazeminājis ekspertīžu kvalitātes līmeni un ievērojami pagarinājis ekspertīžu izpildes termiņus. Tā bija neviz funkciju pārklāšanās VTEB un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes darbā, bet gan vajadzīga konkurence un alternatīva.
visi numura raksti
Adams Čarnota, Dace Šulmane
Intervija
Tiesības ir kā balons
Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski ...
6 komentāri
Edgars Briedis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu
Raksta1 mērķis bija kaut daļēji atklāt Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā un 418. panta otrās daļas 3. punktā lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi (saturu) un līdz ar to izvērtēt līdzšinējo tiesu praksi saistībā ar ...
6 komentāri
Vilnis Vītoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus
Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, ...
Aigars Lūsis
Tiesību politika
Likumu grozījumus – retāk, bet kvalitatīvāk!
Latvijas likumdošanas process sirgst ar pārspīlētu tiesiskā regulējuma jaunradi – tendenci, kad gandrīz ikvienu, pat vissīkāko dzīves problēmu mēģina risināt ar grozījumiem normatīvajos aktos un ļoti bieži tieši likumos. ...
12 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Pilsoniskās sabiedrības iespējas veicināt pamattiesības Eiropas Savienībā
Pilsoniskā sabiedrība ar dažādām aktivitātēm – strādājot pie sabiedrības viedokļa, informējot sabiedrību vai izdarot spiedienu uz autoritātēm – var panākt izmaiņas valstī cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tas ir ...
AUTORU KATALOGS