ŽURNĀLS Redaktora sleja

4. Decembris 2012 /Nr.49 (748)

Tiesiskais izrāviens ar kvazitiesas palīdzību
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Meklējot izeju no ekonomiskās krīzes, bieži tiek lietots jēdziens "ekonomiskais izrāviens". Tiek apgalvots, ka apstākļu izmaiņas var panākt nevis ar "kaut kādām" reformām, bet tikai tādām, kas situāciju uzlabotu strauji un būtiski.

Šim scenārijam ir riski, kas nenoliedzami jāņem vērā, izšķiroties par šādu, varētu pat teikt – radikālu, soli. Veicot strauju izrāvienu, var kļūdīties, izvēloties atbilstošus līdzekļus attiecībā uz vēlamā rezultāta sasniegšanu. Vienlaikus "izrāviena" scenārijs dod cerību sasniegt izvirzīto mērķi un to baudīt vēl šīs paaudzes cilvēkiem.

Latvijā bez šāda ekonomiskā izrāviena nepieciešams vēl arī "tiesiskais izrāviens". Šoreiz es runāšu tikai par vienu šauru jautājumu – tiesu sistēmu.

Pašreizējās situācijas saglabāšanas leģitīmais pamatojums nevar būt tikai tas, ka vēsturiski tā izveidojies. Nedrīkst baidīties izvirzīt jaunus, mūsdienu apstākļiem atbilstošus priekšlikumus "tiesiskā izrāviena" sasniegšanai.

Tieslietu padomei jākļūst par patstāvīgu tiesu sistēmas attīstības plānotāju un arī realizētāju. Tas nav iespējams pie pašreizējā šīs institūcijas modeļa. Tieslietu padomes locekļiem (vismaz vairākumam) savi pienākumi būtu jāpilda pastāvīgi, un uz pilnvaru laiku tie būtu jāatbrīvo no saviem iepriekšējiem amata pienākumiem. Tieslietu padomei ir jāpārņem daļa Tieslietu ministrijas resursu un kompetenču – tie, kas attiecas uz tiesu sistēmu. Pašām tiesām būtu jāatstāj tikai tās funkcijas, kas saistītas ar strīda izšķiršanu, pārējās nododot citām valsts institūcijām.

Justīciju var padarīt arī neformālāku. Ar tiesu mūsdienās saprot ne tikai tiesu iestādi klasiskā izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri nošķir tiesu un kvazitiesu, kas abas izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. panta. Tiesības uz taisnīgu tiesu var nodrošināt ne tikai tiesa, bet arī kvazitiesa.

Kvazitiesa ir institūcija, kuras funkcija pēc būtības ir pielīdzināma tiesas spriešanai, pieņemot juridiski saistošu un parasti tiesā pārsūdzamu lēmumu, tomēr tā nepieder tiesu sistēmai. Institucionālā piederība valsts pārvaldei ir nozīmīgākā pazīme, kas kvazitiesu nošķir no tiesas, tomēr būtiskāka par institucionālo piederību ir institūcijas funkcionālā neatkarība un objektivitāte. Lielbritānijā lieto jēdzienu executive justice un Vācijā Administrativjustiz jeb izpildvaras tiesa.

Vairākās Eiropas valstīs kvazitiesa izšķir strīdu administratīvajā procesā. Kvazitiesa var būt alternatīva administratīvajai tiesai vai apstrīdēšanai augstākā valsts pārvaldes iestādē.

Pašlaik lietotie līdzekļi – tiesnešu skaita palielināšana un tiesas pieejamības ierobežošana – nevar būt bezgalīgi un ilgtermiņā nav iespējami.

Kvazitiesai salīdzinājumā ar tiesu ir vairākas priekšrocības, piemēram, procesa neformalitāte, specializācija, pieejamība, kas nodrošina efektīvu privātpersonu tiesību aizsardzību un strīdu atrisināšanu. Kvazitiesas spēj izskatīt lielu daudzumu lietu salīdzinoši īsā laika periodā.

Šie priekšlikumi var likties radikāli un nepieņemami. Kaut gan šīs domas nebūt nav radikālākie iespējamie priekšlikumi tiesu varas darba uzlabošanai. Iespējams, mūs vienkārši vada cilvēciskas bailes no nezināmā. Nereti idejas atzīšanu gūst tikai laika gaitā, tomēr nereti nākas atzīt, ka tad jau ir par vēlu. Jācenšas darīt tā, lai nebūtu jānožēlo garām palaistās iespējas.

 

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Adams Čarnota, Dace Šulmane
Intervija
Tiesības ir kā balons
Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski ...
6 komentāri
Edgars Briedis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu
Raksta1 mērķis bija kaut daļēji atklāt Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā un 418. panta otrās daļas 3. punktā lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi (saturu) un līdz ar to izvērtēt līdzšinējo tiesu praksi saistībā ar ...
6 komentāri
Vilnis Vītoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus
Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, ...
Gunta Riktere
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti
Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). ...
1 komentāri
Aigars Lūsis
Tiesību politika
Likumu grozījumus – retāk, bet kvalitatīvāk!
Latvijas likumdošanas process sirgst ar pārspīlētu tiesiskā regulējuma jaunradi – tendenci, kad gandrīz ikvienu, pat vissīkāko dzīves problēmu mēģina risināt ar grozījumiem normatīvajos aktos un ļoti bieži tieši likumos. ...
12 komentāri
AUTORU KATALOGS