Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību politika

11. Decembris 2012 /Nr.50 (749)

Gunāra Kūtra viedoklis par eiro referenduma aspektiem
58 komentāri

Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs.

Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu.

Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas".

Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma?

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
3
komentāri (58)
58 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
runa
17. Decembris 2012 / 20:50
0
ATBILDĒT
Runa nekur neiet.
Magone
17. Decembris 2012 / 11:44
0
ATBILDĒT
Šeit neiet runa par cita cilvēka viedokļa patikšanu, vai nepatikšanu, bet par adekvātu uztveri. Esmu studējusi maģistratūrā ES lietas pie ārzemju pasniedzējiem, man tāds jautājums -referendumu drīkst vai nedrīkst rīkot, nepastāv, pastāv tikai -vai nepieciešams?

Par uzsāktajiem kriminālprocesiem toreiz rakstīju, lai norādītu uz nepilnībām sistēmā. Ja šī problēma ir aktuāla visiem administratoriem, tad tā nav mūsu katra personīgā problēma. Pret mums procesus neuzsāk ģenerālprokurors.

Bet, domājiet, ko gribat, man sava taisnība Jums nav jāpierāda.
dr.iur.
17. Decembris 2012 / 10:56
0
ATBILDĒT
Inteligenti cilvēki, ja nav nekā cita ko teikt, cita viņuprāt \"neinteligenci\" kā pēdējo argumentu neizmanto. Inteliģenti cilvēki nesāk analizēt cita personību tāpēc, ka viņiem nepatīk cita viedoklis. Pret mani vēl neviens kriminālprocess nekad nav bijus uzsākts, bet Jums tā esot parasta lieta. Tas laikam dēļ neinteliģentiem cilvēkiem policijā, kuri Jūsu lielo inteliģenci nesaprot.
Magone
14. Decembris 2012 / 22:39
0
ATBILDĒT
Cita cilvēka viedokļa adekvāta uztveršana ir viens no inteliģences rādītājiem....

Es nešaubos, ka referendumu rīkot drīkst (cik noprotu, tad par to neviens no komentētājiem nešaubās). Jautājums ir -vai tas ir nepieciešams?
Mūsējais
14. Decembris 2012 / 19:32
0
ATBILDĒT
Redz, vēl viens domubiedrs Gunāram Kūtrim, galvenais, ka kompānija laba: http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/natalija-magazein -lats-vai-bailes.d?id=42906024
Lex
14. Decembris 2012 / 16:26
0
ATBILDĒT
1) Hmm, jūs apgalvojat \"Runa ir pavisam par ko citu- vai eiro ieviešana valstīm, tajā skaitā Latvijai, ir obligāts juridiski saistošs nosacījums dalībai ES?\" bet vienā no pirmajiem komentāriem uzsverat \"Es gan, kad balsoju par iestāšanos eiro, \"slēptajām lamatām\", ka vienlaicīgi balsoju arī par eiro, vērību nepievērsu. Referendums bija par iestāšanos ES, nevis par eiro ieviešanu.\" Diemžēl arī Kūtra Kungs izteicās, ka tauta jau nesaprata, par ko balso. Par to arī izteicos. Ja Jūs maināt savus argumentus, nevainojat pie tā mani:)

2) Kā jau dažus komentārus iepriekš minēju, \"Domāju, ka referendums šajā gadījumā varētu gan notikt\". Jautājums ir - vai vajag? Ņemot vērā, ka šī diskusija nupat jau sāk virzīties \"pa apli\" un vairs nav īsti nopietna, piedāvāju rīkot referendumu par to, vai nepieciešams referendums.

3) Ja nopietni runājam par tautas gribu, aptaujas šobrīd rāda ļoti zemu atbalstu eiro ieviešanai. Kaut gan manā ieskatā šis negatīvais viedoklis lielā mērā balstās mītos, bailēs no nezināmā, atmiņās par rubļiem, pārprastās emocijās par suverenitāti utml., politiķim šo tautas viedokli vajadzētu respektēt. Ne jau tērējot naudu referendumiem, bet piebremzējot ar eiro ieviešanu un skaidrojot visus tos jautājumus, ko cilvēki uzdod. Pieļauju, ka pēc kāda laika viedoklis mainītos.
Armands
14. Decembris 2012 / 16:09
0
ATBILDĒT
Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību (arī Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā) ir nepārprotami norādīts, ka, ieviešot dalībvalstīs šajos līgumos paredzētos pasākumus, ir jāievēro attiecīgās valsts konstitucionālās prasības.

Ja Latvijas Republikas Satversme un/vai likumi paredz tautas tiesības balsot par eiro ieviešanu, tad neviens ES tiesību akts to neaizliedz; tieši otrādi - visi ES galvenie tiesību akti (līgumi) šādas tiesības nepārprotami atzīst un respektē.
dr.iur.
14. Decembris 2012 / 15:00
0
ATBILDĒT
Tieši par to arī izvērtās šī diskusija- drīkst vai nedrīkst rīkot referendumu un tam, ka to darīt nedrīkstot nekādā gadījumā, te tika piesaukti visneidomājamākie iemesli, aizejot līdz tam, ka tauta ir vienkārša muļķe un tāpēc referendumu rīkot nedrīkst. Kūtris pateica tikai vienu- tautai nedrīkst atņemt tiesības iztiekt savu viedokli, Kūtris neteica ne, ka referendums obligāti jārīko, ne kā tajā pareizi būtu jābalso.
par meliem
14. Decembris 2012 / 14:43
0
ATBILDĒT
Kurš un kur ir teicis,ka \"nedrīkst rīkot referendumu\"? Nevajag te mētāties ar komunistu cienīgiem meliem un demagoģiju.



Jautājums,cienītais,ir par to,vai mēs par eiro jau neesam nobalsojuši (kas,protams,neizslēdz teorētisku iespēju par to balsot vēl 26 reizes), un, vai šī neizbēgamā(to pat komunisti nenoliedz) soļa novilcināšanas vai nu Maskavas rīkojuma dēļ,vai vienkārši populistiskas tieksmes to izmantot priekšvēlēšanu punktu vākšanā dēļ,mēs nesašausim paši savas kājas, ja ne neatgriezeniski, tad uz ilgiem gadiem.Nav pirmā reize,kad sīkmanīgi politikāņi referendumus,kas kā institūts silda vēlētāja vulgaris pašapziņu,izmanto tā paša vēlētāja čakarēšanai,jo neba nu tautiešu labklājība interesē kungus,kuri savus ietaupījumus un kredītus sen apgroza eirovalūtā,no kuras tā cenšas paglābt pārējos.
dr.iur.
14. Decembris 2012 / 13:32
0
ATBILDĒT
Nevajag diskusijās izmantot lētus paņēmienus. Ne tikai jūs esat dzirdējusi (is) par darbaspēka, kapitāla un pakalpojumu brīvu pārvietošanos ES robežās. Par iespēju pēc pievienošanās ES ieviest eiro arī visi zināja. Runa ir pavisam par ko citu- vai eiro ieviešana valstīm, tajā skaitā Latvijai, ir obligāts juridiski saistošs nosacījums dalībai ES? Un vai ir opbligāta eiro ieviešana Latvijas valdības paredzētos termiņos un veidā? Ja eiro ieviešana būtu oligāts nosacījums dalībai ES, tad nekādi referendumi nav vajadzīgi un nav pat iespējami. Taču tā tas nav- citas ES dalībvalstis rīkoja referendumus vai pat bez referenduma nolēma eiro pagaidām neieviest un neviens neiedomājas tāpēc viņas uzskatīt par nepilvērtīgām ES dalībvalstīm vai pārmest šīm valstīm, ka tās nepilda savas saistības. Stāstīt neizglītotai tautai, ka mēs nedrīkstam rīkot referendumu tāpēc, ka vairums ir jau nobalsijis par pievienošanos ES, ir komunistu cienīgi meli un demagoģija.
Lex
14. Decembris 2012 / 12:22
0
ATBILDĒT
Tīri informācijai:

- Līgums par Eiropas Savienību (Māstrihtas Līgums) 1992.gadā (t.i., jau pirms Latvijas iestāšanās): 2.pants: „Nodibinot kopēju tirgu un ekonomisku un MONETĀRU SAVIENĪBU, kā arī īstenojot kopēju politiku vai 3. un 3.a pantā minētās darbības, Kopienas uzdevums ir veicināt dalībvalstu harmonisku un līdzsvarotu saimnieciskās darbības attīstību, noturīgu izaugsmi bez inflācijas, saudzējot vidi, augstu ekonomiskās konverģences pakāpi, panākt augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, paaugstināt dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti”

-pēc 2007.gada 13.decembra - Līguma par Eiropas Savienību 3.pants: „Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro”.
Lex
14. Decembris 2012 / 12:07
0
ATBILDĒT
Hmm, mani mazliet pārstiedz, ka persona, kas sevi sauc par dr.iur (t.i, jurispudences doktoru!!!) uzskata, ka jautājums \"vai esat par iestāšanos ES\" ietver tikai balsojumu par nosaukumu, bet ne par juridiskajām sekām. Tad jau sanāk, ka liela tautas daļa nenobalsoja arī par citām būtiskām ES sastāvdaļām, piemēram, pārvietošanās brīvību vai kopējo tirgu, vai muitas ūniju, jo tas exresis verbis referenduma jautājumā nebija ietverts?

P.S. Es, personīgi, balsoju par ES ar visām no tām izrietošajām juridiskajām sekām, t.sk. tādām, kas man personīgi nemaz tik jaukas neliekas, piemēram, ES regulējums ekskluzīvās kompetences jomās).

P.P.S. Domāju, ka referendums šajā gadījumā varētu gan notikt, bet vairāk kā demokrātiskas valsts \"demokrātiska izpausme\", ja tā var teikt, nevis tāpēc, ka būtu kāds īpašs juridiskas pamatojums.
un vēl
13. Decembris 2012 / 20:37
0
ATBILDĒT
Ja jau te saruna notiek nejuridiski,tad lai notiek.

Padomājiet loģiski,kāpēc preteiro bļāvēju pirmajās rindās ir vispārzināmi Latvijai klaji naidīgi ļautiņi,un kāpēc viņiem tik dedzīgi piebalso vienas vispārzināmas apsūdzēta afērista kabatas partijas darboņi? Lai nu kā,bet sanāk,ka veckomunists apvieno spēkus ar KGB politiskā spārna partnerpartiju Latvijā,un abi izmisīgi kārpās pret eiro ieviešanu.
Magone
13. Decembris 2012 / 19:30
0
ATBILDĒT
Ir jautājumi, kas jālemj tautai un ir jautājumi, kas jālemj profesionāļiem.

Tāpat to euro ieviesīs, kāda jēga tērēt naudu referendumam? Ja arī būs referendums, kurā vairākums lems \"pret\", tad nebūs ilgi jāgaida līdz nākošajam referendumam par šo jautājumu un valdības nostāja būs -vai neesat pārdomājuši, varbūt šoreiz lemsim \"par\".

Līdzīgi bija ar iestāšanos ES. Tautas domas dalījās. Masu medijos sākās \"smadzeņu skalošanas\" kampaņa, lai tauta balsotu \"par\", kas tika arī panākts un bija jau iepriekš skaidrs.
es
13. Decembris 2012 / 19:23
0
ATBILDĒT
Interesanti, ko par Tevis lietoto apzīmējumu teiktu uz otro termiņu ievēlētais pasaules nozīmīgākais līderis?
skabargai >
13. Decembris 2012 / 14:38
0
ATBILDĒT
bijušais komunists ir tas pats, kas bijušais nēģeris.
skabargai
13. Decembris 2012 / 14:27
0
ATBILDĒT
pilnīgi piekrītu. štrunts par tiem padomju laikiem.

Endziņš 4.maijā un 21.augustā balsoja Latvijas interesēs. un pēc tam parlamentā un Satversmes tiesā godam atgrieza valsti eiropeiska tiesiskuma paradigmās.

un šodienas komentāros joprojām vieds un autoritatīvs pieredzējuša jurista skatījums. varētu ieklausīties.
skabarga
13. Decembris 2012 / 14:18
0
ATBILDĒT
Pirms mest akmeni citam padomā, vai pats neesi pelnījis (-usi) veeselu kaudzi!



A variants: ja esi tik jauns (jauna), ka nav nācies piedzīvot padomju laikus, tad izmanto iespēju paklusēt, jo vienkārši nezini, kā būtu rīkojies (-usies) tajos apstākļos



B variants: ja esi bijis (bijusi) pieaudzis cilvēks padomju laikos, velc ārā pioniera kaklautu, komjaunieša (varbūt arī partijas biedra) biedra karti, apskati to un arī izmanto iespēju paklusēt.
Melnais Aklais
13. Decembris 2012 / 14:14
0
ATBILDĒT
Par cilvēka mērķiem liecina nevis viņa vārdi, bet darbi.

Neticu cilvēkam, kurš runā par sirdsapziņu un Latvijas interesēm, bet kurš Satversmes tiesā vadījis Abrenes operāciju.
par demagogiem
13. Decembris 2012 / 13:58
0
ATBILDĒT
Apvienības \"Saskaņas centrs\" Valsts prezidenta amata kandidāts Aivars Endziņš savulaik sarakstījis grāmatas, kurās noliedzis Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupāciju. Endziņš to skaidro ar tā laika režīmu. Savukārt Tautas partijas Jaunatnes organizācija savā mājaslapā publicējusi daļu no Endziņa grāmatas, paužot uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības zināt Valsts prezidenta amata kandidāta domas par valstij svarīgiem notikumiem.

TP Jaunatnes organizācija pārpublicējusi dažus citātus no grāmatas \"Baltijas reakcionārā emigrācija šodien\" 2. paragrāfa, kura autors ir Endziņš. Grāmatā norādīts: \"Viena daļa reakcionāro emigrantu uzskata, ka \"okupācijai\", esot sekojusi Baltijas valstu \"aneksija\", t.i., varmācīga pievienošana Padomju Savienībai. Par kādu Baltijas \"okupāciju\" gan viņi runā?\".

\"Tas, ka visi apgalvojumi par Baltijas republiku \"okupāciju\" ir vistīrākais izdomājums, pārliecinoši pierādīts daudzos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēsturnieku un juristu darbos,\" teikts grāmatā.

\"Tikpat nepamatoti ir arī dažu autoru apgalvojumi, ka Padomju Savienība Baltijas valstis esot anektējusi. ..1940.gadā PSRS \"varmācīgi\" nepievienoja Lietuvu, Latviju un Igauniju - Lietuvas seims, Latvijas saeima un Igaunijas Valsts dome, pauzdami tautas gribu, griezās pie PSRS AP ar lūgumu uzņemt šīs republikas Padomju Savienības sastāvā,\" rakstīts grāmatā.

Tajā arī norādīts – \"par to, ka Lietuvas seims, Latvijas saeima un Igaunijas Valsts dome patiešām pārstāvēja tautas vairākuma gribu, liecina vēlēšanu rezultāti: attiecīgi 97,8%, 99% un 92,8% no visiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kuri piedalījās vēlēšanās, nobalsoja par Latvijas tautas bloka, Lietuvas Darba tautas demokrātiskās savienības un Igaunijas Darba tautas savienības kandidātiem.\"

\"Fakts, ka neviena padomju republika nav vēlējusies izstāties no Padomju Savienības, liecina, cik pareizi PSRS risina nacionālo jautājumu un cik saliedētas ir savienoto republiku tautas, \" minēts grāmatā.

\"Patiesu suverenitāti Lietuva, Latvija un Igaunija ieguva tikai pēc buržuāzijas varas gāšanas un proletariāta diktatūras nodibināšanas. Tieši strādnieku šķira Komunistiskās partijas vadībā vienmēr ir konsekventi cīnījusies par īstenu suverenitāti,\" norādīts grāmatā.

Endziņš portālam \"Delfi\" sacīja, ka patiešām grāmatā publicēti viņa raksti, kas ņemti no līdzīgas 1974.gadā sarakstītas grāmatas.

\"Es to nevaru noliegt,\" sacīja Endziņš, taču norādīja, ka ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, kuru laikā mainījusies valsts iekārta un viņa uzskati. \"Tā bija zināma nodeva tā laika situācijai,\" sacīja Endziņš.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 38
visi numura raksti
Gatis Litvins
Notikums
Noskaidroti "Jurista Vārda" šī gada konkursa uzvarētāji  
Decembra sākumā – starp Latvijas valsts svētkiem un gada nogales svinībām – žurnāls "Jurista Vārds" jau tradicionāli rīkoja pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākumu. Šis bija jau septītais ikgadējais "Jurista Vārda" ...
Edgars Puriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Fotoradari un administratīvās atbildības īpatnības
Šobrīd publiski uzmanība tiek pievērsta tiesisko attiecību problēmām starp valsti un vienu komersantu saistībā ar fotoradaru iepirkumu, to uzstādīšanu un apkalpošanu, atstājot bez ievērības daudz būtiskāku problēmu minēto ...
6 komentāri
Sandis Bērtaitis, Dace Cīrule, Aiga Grišāne
Skaidrojumi. Viedokļi
SPRK institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē
Rakstā sniegts ieskats šā gada 29. novembrī publiskotā autoru pētījuma "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē" būtiskākajos secinājumos un ...
Alvils Strīķeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Jāprecizē valsts amatpersonas statuss
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) ir izstrādājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk – Likumprojekts), paredzot precizējumus likuma ...
2 komentāri
Juris Jansons, Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Tiesībsarga ziņojums par nabadzības risku Latvijā
Tiesībsargs Juris Jansons novembra izskaņā ir sagatavojis ziņojumu par nabadzības risku Latvijā (publicējam saīsināti; pilns teksts pieejams: tiesibsargs.lv) un to nosūtījis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam, ...
AUTORU KATALOGS