ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Janvāris 2013 /Nr.2 (753)

Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem
4 komentāri
LL.M
Sergejs Rudāns
zvērināts advokāts zvērinātu advokātu birojā "Borenius" 

Raksta "Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem" nobeigums, raksta sākumu skatīt 8. janvāra "Jurista Vārdā" Nr. 1.

1.4. Zaudējumi

1.4.1. Zaudējumu jēdziens

Zaudējumu apmērs tiek noteikts, salīdzinot esošo sabiedrības finansiālo stāvokli ar tādu stāvokli, kurš pastāvētu, ja vien nebūtu veikta prettiesiska rīcība. Ja pašreizējā sabiedrības mantas vērtība ir mazāka nekā iepriekšminētais hipotētiskais lielums, sabiedrība ir cietusi zaudējumus. Zaudējumus veido jebkurš sabiedrības mantas samazinājums (CL 1770. p.), tai skaitā ziedojumi un izdevumi korporatīvo pasākumu rīkošanai. Tik plašs zaudējumu jēdziens neapdraud valdes locekļa rīcības brīvību, jo pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas viņam tikai tad, ja tika izdarīta prettiesiska darbība. Tāpēc valdes loceklim pierādot, ka viņš ir darbojies sabiedrības interesēs, neiestājas nelabvēlīgas mantiskas sekas.90 Nosakot zaudējumu apmēru, tiek ņemts vērā tikai pašas sabiedrības mantiskais stāvoklis, kuru neietekmē kapitāla daļu vērtības sarukums valdes locekļa prettiesiskas rīcības dēļ.91

Latvijas tiesu praksē par zaudējumiem netiek atzītas parādsaistības, kuras cietušajam ir radušās prettiesiska aizskāruma rezultātā. Šāda judikatūra balstās uz nepareizu izpratni par tagadējās mantas samazinājumu. Mantas sastāvā ietilpst ne tikai ķermeniskas lietas, bet arī prasījumi un saistības, līdz ar to personas mantas vērtība sarūk jau ar brīdi, kad pieaug viņas parādu apjoms, nevis tad, kad viņa ir nokārtojusi savas saistības.92 To uzskatāmi apliecina sabiedrības bilance, kurā tiek atspoguļoti ne tikai veiktie, bet arī plānotie maksājumi, kas arī ietekmē sabiedrības vērtību. 2010. gadā Senāts atkāpās no savas kļūdainās prakses, atzīstot cietušā tiesības saņemt kompensāciju par sabojātu lietu neatkarīgi no tā, vai viņš ir samaksājis par tās remontu.93 Šajā lietā Senāts pareizi uzsvēra, ka cietušais drīkst izmantot atlīdzību ne tikai lietas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, bet arī citiem mērķiem.94 Tā ir cietušā brīva izvēle, kura viņam tiek liegta gadījumā, ja zaudējumu pierādīšanai ir obligāti jāveic maksājums bojājumu novēršanai.

Taču vēlāk Senāts ir atgriezies pie sākotnējās judikatūras, šādā veidā nepamatoti ierobežojot maksātnespējīgās sabiedrības tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, jo pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas sabiedrība bieži vien nevar veikt maksājumus mantas nepietiekamības dēļ, kas, pēc Senāta viedokļa, nozīmē, ka maksātnespējīgai sabiedrībai nemaz netika nodarīti zaudējumi. Vienā lietā VID ir uzrēķinājis sabiedrībai kavējuma naudu, kuru sabiedrība nevarēja samaksāt iestājušās maksātnespējas dēļ. Senāts ir norādījis, ka spēkā stājies VID lēmums par soda naudas samaksu pats par sevi nerada sabiedrībai zaudējumus.95 Tādējādi veidojas apburtais loks. Ja valdes locekļa prettiesisku darbību rezultātā sabiedrība tiek novesta līdz maksātnespējai, tā nav tiesīga vērsties pret viņu tiesas ceļā, jo mantas nepietiekamības dēļ nevar apmierināt kreditoru prasījumus un tādējādi pierādīt zaudējumu esamību. Šāda attieksme nepamatoti privileģē valdes locekli arī no cita aspekta. Dažās situācijās pat tādai sabiedrībai, kurai nav finansiālas grūtības, var nebūt naudas, lai pilnībā novērstu valdes locekļa pārkāpuma rezultātā radītās nelabvēlīgās mantiskās sekas, vai arī iepriekšējā stāvokļa atjaunošana var būt ekonomiski nepamatota. Pašreizējā tiesu prakse liedz sabiedrībai tiesības pieprasīt kompensāciju šādos gadījumos.

Iespējams, ka iepriekšminētā judikatūra tika izveidota, lai novērstu nepamatotu prasību celšanu par zaudējumu piedziņu. Taču ir nepareizi risināt šādu procesuālo problēmu ar materiālo tiesību normu palīdzību. Pirmkārt, atbildētāju pietiekami aizsargā sacīkstes princips. Atbildētājs var iesniegt tiesai savu tāmi par remonta darbiem un apstrīdēt prasītāja dokumentus par izdevumiem. Atbildētājs var vērst tiesas uzmanību uz to, ka prasītājs vairākus mēnešus pēc prasības celšanas joprojām nav samaksājis līgumsodu, kas liek kritiski vērtēt viņa apgalvojumu par šāda veida zaudējumu esamību. Otrkārt, mākslīgi sašaurinot mantas jēdzienu, tiesa liedz cietušajam tiesības prasīt atlīdzību pat tad, kad nepastāv šaubas par viņa parādsaistību apmēru, piemēram, VID uzrēķins, kuru nav apstrīdējis valdes loceklis, kura vainas dēļ sabiedrībai tika uzlikts pienākums samaksāt soda naudu. Treškārt, prasības izvirzīšana par maksājuma veikšanu mantas samazinājuma atzīšanai nedod pilnīgu garantiju tam, ka netiks celta nepamatota prasība, jo negodprātīgs prasītājs var apmaksāt fiktīvus pakalpojumus vai preces, lai mākslīgi palielinātu prasības summu.

Mantas jēdziena reducēšana līdz kustamām lietām un naudas krājumiem noved pie tā, ka tiesas izslēdz zaudējumu rašanās iespējamību sabiedrībai ar negatīvu pašas kapitālu. Ja sabiedrības saistību apmērs pārsniedz aktīvu vērtību, tiek nepareizi uzskatīts, ka sabiedrības manta vairs nevar samazināties. Respektīvi, mantas samazinājums apstājas pie nulles, līdz ar to turpmākie parādi vai priekšā stāvošie izdevumi vairs nerada sabiedrībai zaudējumus.96 Kādā civillietā šāds apsvērums bija viens no iemesliem prasības noraidīšanai par maksātnespējīgai sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Senāts atstāja spēkā apelācijas instances tiesas spriedumu.97 Šāda nostādne faktiski noved pie valdes locekļu amnestijas pēc sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Iepriekš norādītā tiesu prakse ir kļūdaina divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ietverot mantas jēdzienā prasījumus un saistības, tiek novērsts formāls šķērslis mantas samazinājuma turpināšanai arī pēc negatīva pašu kapitāla sasniegšanas. Sabiedrībai, kuras parādi pārsniedz aktīvus par simts latiem, ir lielāka vērtība nekā sabiedrībai, kurai šis rādītājs veido tūkstoti latu. Otrkārt, sabiedrībai ir jāņem vērā ne tikai tās dalībnieku, bet arī kreditoru leģitīmās intereses. Valdes loceklis nedrīkst apzināti slēgt darījumus par sliktu kreditoriem, lai vien radītu lielāku labumu sabiedrības dalībniekiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skaidrības labad
15. Maijs 2013 / 09:46
0
ATBILDĒT
Mulsina raksta 1.3.nodaļa, ņemot vērā, ka gan KcL, gan Senāta prakse ir skaidri atzinusi, ka valdes locekļu atbildības izvērtēšanā vaina kā kritērijs nav jāvērtē. Arī pie \"prettiesiskas darbības\" kritērija prasības ir mazākas, respektīvi jāvērtē darbība vai bezdarbība, kam nav obligāti jābūt prettiesiskai pēc savas iekšējās būtības. Šajā ziņā 1.2.nodaļas nosaukums un ievads ir pretrunā ar paša autora vēlāk norādīto par to, ka arī tiesiski noslēgts darījums var būt pamats valdes locekļa atbildībai, ja tā rezultātā sabiedrībai ir nodarīts zaudējums. Atbildība arī par tiesiskām darbībām skaidri demonstrē valdes locekļa paaugstināto atbildības pienākumu, jo loģiski, ka ne viss, kas ar likumu ir atļauts, būs izdevīgs sabiedrībai arī no ekonomiskā viedokļa.
Magone
15. Janvāris 2013 / 19:23
0
ATBILDĒT
Nu gan sasmīdinājāt. Mani interesē jurisprudence, nevis plāna pildīšana un izrādīšanās. Kas gan Jums traucē izteikties?

Jautājums par PVN un zaudējumiem ir ļoti komplicēts, niansēts un būtu atsevišķa raksta vērts. Senātam vairākos jautājumos šajā ziņā nepiekrītu. Lai šos jautājumus risinātu, var nepietikt tikai ar juridiskajām zināšanām. Būtu pateicīga, ja kāds šo tēmu JV analizētu.
Anonīms lietotājs
15. Janvāris 2013 / 17:26
0
ATBILDĒT
Plāna, ka jāatstāj katrā kārtējā JV numurā, no 1 līdz 5, bet atsevišķos gadījumos arī vairāk komentāru, pildīšana ir uzsākta. Magone ir un būs :)
Magone
15. Janvāris 2013 / 11:17
0
ATBILDĒT
Vēlētos paslavēt autoru par šo rakstu!

Vienīgi par PVN nekas nebija minēts -šī summa jāiekļauj zaudējumos, vai nē (piemēram, valdes loceklis atsavina sabiedrībai piederošo auto zem tirgus vērtības, pavadzīmē iekļauts arī PVN). Vai PVN ir esoši zaudējumi, vai priekšā stāvoši (attiecīgi, tikai nodrošināmi), vai vispār PVN ir zaudējumi? Tiesneši pinas šajā jautājumā, vēlētos uzzināt autora domas.
visi numura raksti
Arnis Buka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Komisijas iespējas kontrolēt dalībvalstu tiesas
Raksta mērķis ir analizēt, cik lielā mērā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Komisija ir tiesīga veikt uzraudzību pār dalībvalstu tiesām, ja tās pārkāpj ES tiesības, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību ...
Dina Gailīte
Notikums
Dītriha Andreja Lēbera 90 gadu jubileju pieminot
Šī gada 4. janvārī vācbaltu juristam un politologam, LZA ārzemju loceklim Dr.iur., Dr.h.c. Dītriham Andrejam Lēberam (4.01.1923.–24.06.2004.) būtu apritējuši 90 gadi. Pieminot ievērojamo zinātnieku un sabiedrisko darbinieku, kuram ...
Notikums
Egils Levits saņem Lēbera balvu
2012. gada 4. janvārī, profesora Dītriha Andreja Lēbera 90. dzimšanas dienā, Lēbera vārdā nosaukto piemiņas balvu saņēma viens no viņa skolēniem un darba simboliskiem turpinātājiem – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, ...
Tiesību politika
Atstādinātiem tiesnešiem maksās tikai minimālo algu
2012. gada 9. janvārī Saeimas Juridiskā komisija noslēdza darbu pie grozījumu likumā "Par tiesu varu" otrā lasījuma redakcijas. Saeimas plenārsēdē šo likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts skatīt jau 17. janvārī. Grozījumi ...
10 komentāri
Ilze Dubava
Informācija
Jaunumi regulējumā par ES dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumiem ar trešām valstīm
Šī gada sākumā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku pāreju no Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem uz Eiropas Savienības noslēgtiem nolīgumiem ārvalsts ieguldītāju ...
AUTORU KATALOGS