Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

22. Janvāris 2013 /Nr.3 (754)

Šveices vēstures mācība
11 komentāri

Referendumi par otru valsts valodu un pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem radīja Latvijas sabiedrībai vairākus jautājumus. Viens no tādiem bija – vai demokrātiju var izmantot tā, ka tā varētu kaut kādā veidā apdraudēt esošo valsti?

Zinātkāri šķirstot pirmskara Latvijas "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" (1938) lapas, atradu ziņu par Šveices Federālās padomes noteikumiem par pretvalstiskas darbības apkarošanu un demokrātijas aizsardzību. Rakstā formulēts princips, ka valsts iekšējā un ārējā drošība ir pirmajā vietā un tikai tad seko pilsoņu personīgā brīvība. Tāds princips likumdošanā esot guvis uzvaru arī visklasiskākajā Eiropas demokrātijas valstī – Šveicē. Īsta brīvība varot būt tikai tur, kur ir saprātīga brīvība.

Rakstā aplūkotie Šveices noteikumi paredz cietumu līdz vienam gadam vai naudas sodu par darbībām, kas var graut federācijas vai atsevišķu kantonu likumīgās iekārtas un demokrātiju, it sevišķi, ja tā notiek saziņā ar kādu ārvalsti vai pēc tās pamudinājuma. Federālajai padomei esot tiesības apturēt vai galīgi slēgt preses orgānus, kuri pauduši vai veicinājuši valstij vai demokrātiskai iekārtai un principiem naidīgus uzskatus.

Šveices vācu laikraksti atsaukušies par šiem noteikumiem visai labvēlīgi, savukārt franču prese nosodoši. Jau 1938. gadā Šveicē vācu prese esot rakstījusi, ka demokrātijai esot pienākums sevi aizsargāt. Pret līdzekļiem un paņēmieniem, kurus izmantojot demokrātijas ienaidnieki, esot gandrīz neiespējami cīnīties ar demokrātiskām metodēm. Pret jauniem valsts graušanas paņēmieniem jālieto jauni aizstāvēšanās līdzekļi. Valsts ienaidnieki nevar atsaukties uz satversmi, lai iznīcinātu un grautu šo pašu satversmi un līdz ar to arī visu valsti. Ja valsts lieto spēku pret saviem ienaidniekiem, lai aizkavētu tos likumīgās varas vietā likt varmācību, tad šādā rīcībā nav nekā nelikumīga. Ja kāds aiz pārprasta liberālisma gribētu to nepieļaut, tas būtu ne tikai naivi darīts, bet nozīmētu pašnāvību. Pārāk demokrātiskie franču laikraksti neesot pareizi izpratuši ne demokrātijas, ne valsts nozīmi.

Minētā polemika par Šveices pieredzi pasaka daudz ko interesantu un liek domāt arī par daudziem mūsdienu Latvijā aktuāliem jautājumiem. Ir jāzina vēsture. Tas palīdz attiecīgās dzīves situācijās pieņemt gudrākus un tālredzīgākus lēmumus, nekā to spēj tie, kuri nezina pagātnes notikumus un iepriekšējo paaudžu gūtās mācības. Vēsture piedāvā argumentus un pretargumentus. Vēstures liecības un tās novērtējumi par pagātnes notikumiem ļauj mūsdienās izdarīt precīzākus secinājumus. Tomēr - vēsture nav arī šodienas patiesība.

0
0
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rigaer Zeitung
25. Janvāris 2013 / 19:50
0
ATBILDĒT
Katrā valsts daļā, katrā tās kantonā konsekventi lieto tikai un vienīgi vienu no trim valsts valodām

-----

Īpaši tajos četros, kur lieto 2 vai pat 3 no (3 vai 4 - retoromāņu valodai ir savdabīgs statuss) valsts valodām http://en.wikipedia.org/wiki/Cantons_of_Switzerland



neviens šveicietis neapgalvos, ka albāņu valodai pienāktos valsts valodas statuss. Tas šveicietim būtu ļoti dīvains jautājums.

----

Grūti iesaistīties jēgpilnā sarunā, ja otrai pusei ir vīzijas par 100 % šveiciešu domām.



albāņu organizācijām neienāk prātā prasīt tautas nobalsošanu par albāņu valodu kā ceturto Šveices valsts valodu

-----

Iespējams. Bet, ja kādā kantonā albāņi kļūtu par procentuāli ievērojamāko valodas grupu, tad šādai idejai būtu nopietns pamats.



Šveicē nav iedomājams, ka būtu iespējama tautas nobalsošanu, lai likvidētu Šveices valsti, vai lai prasītu albāņu valodu pasludināt par ceturto valsts valodu

----

Atkal fantāzijas par to, kas ir vai nav iedomājams... Un, ja pareizi saprotu, arī zemteksts par to, ka Latvijā kāds rosināja referendumu par valsts likvidāciju (pat ja rosinātu - kāpēc lai neļautu tautai izvēlēties?)



šveice ļoti raugāsa, ka tās pilsonību iegūst tikai tie ilgstoši valstī dzīvojošie imigranti, kuri ir asimilējušies (tieši tā, asimilējušies!) kādā no trim Šveices valsts nācijām

----

Lūdzu atsauci uz to, ka, piemēram, albānim jāaizmirst albāņu valoda, lai naturalizētos Šveicē (Latvijas gadījumā jāņem vērā arī tas, ka pašreizējie nepilsoņi un viņu vecāki piedalījās pastāvošās Latvijas Republikas formēšanā, ievēlot Augstāko Padomi, kas pieņēma Neatkarības deklarāciju 1990. g., kā arī balsojot aptaujā par neatkarību un demokrātiju 1991. g.)
Rigaer Xeitung
25. Janvāris 2013 / 19:37
0
ATBILDĒT
\\\"Beļģijā, Šveicē, Somijā un Spānijā attiecīgās tautības paau\\\'dzu paaudzēs dzīvojušas tajās teritorijās\\\"

----

Tāpat kā krievi un baltkrievi Latvijā.



\\\"Lietuvā kolonistu īpatsvars ir pietiekami neliels, lai tas neietekmētu valsts pārtapšau par slavoaziātisku valsti, turpretī Latvijā kolonistu īpatsvars ir tāds, ka tas ir pietieami liels drauds latviešu tautas pastāvēšanai\\\"

-----

Latvieši ir lielumlielais vairākums Latvijas iedzīvotāju (un arī 1989. g. bija tāds - vairāk neka 52 % pēc tautas skaitīšanas datiem). Viņus neapdraud citu tautību līdztiesīga līdzāspastāvēšana. Krievvalodīgā kopiena gan bija un ir mazākumā - ievērojot šaurākas krievu valodas lietošanas iespējas, tā pašlaik ir apdraudēta.



\\\"šito Jūs un Jums līdzīgie labi saprotat, bet sava lielkrievu šovinisma dēļ atzīstat par pareizu\\\"

---

Šovinismu nozīmētu, piemēram, pārākums mazākuma valodai, salīdzinot ar vairākuma valodu. To februāra referenduma grozījumi nepiedāvāja. Šovinismu nozīmētu tāda pilsonības politika, kas nodrošinātu, ka vairāk nekā 99% valstī dzīvojošo krievu būtu valsts pilsonība, bet vairāk nekā 30 $ latviešu tās nebūtu. To pašlaik AT izskatāmie grozījumi neparedz (bet pastāvošā situācija nez kāpēc noved tieši pie šādiem cipariem, tikai samainot latviešus un krievus vietām - lūk, kur ir šovinisms. Un vēl šovinisms ir iepriekšējā citātā no mazgudrā - par \\\"slavoaziātisko valsti\\\").
Anonīms lietotājs
25. Janvāris 2013 / 16:56
0
ATBILDĒT
Vairākvalodība Šveicē vēsturiski ir izveidojusies tādēļ, ka Šveice ir dibināta APVIENOJOTIES katrai savā konkrētā valsts daļā tradicionāli dzīvošajām tautām (kas valstiski ir organizētas teorētiski joprojām suverēnos kantonos). Sākotnējie trīs vāciskie kantoni 1291.gadā apvienojās un izveidoja kopēju valsti - Šveices konfederāciju, lai kopīgi aizsargātos pret ārējo ienaidnieku. Vēlāk šo triju sākotnējo kantonu izveidotajai Šveices konfederācijai, kas izrādījās efektīva aizsardzības savienība, brīvprātīgi pievienojās vēl citi apkārtējie vāciskie, bet tad arī franciskie un viens itāliskais kantons.



Tādēļ Šveicē šodien ir trīs valsts nācijas, kas kopā veido politisku veidojumu - Šveices tautu. Katrā valsts daļā, katrā tās kantonā konsekventi lieto tikai un vienīgi vienu no trim valsts valodām (tādēļ ir vācu Šveice, franču Šveice un itāļu Šveice).



Taču kaut gan Šveicē dzīvo, piemēram, vairāki simti tūkstoši albāņi un citi imigranti no bijušās Dienvidslāvijas, neviens šveicietis neapgalvos, ka albāņu valodai pienāktos valsts valodas statuss. Tas šveicietim būtu ļoti dīvains jautājums. Arī albāņu organizācijām neienāk prātā prasīt tautas nobalsošanu par albāņu valodu kā ceturto Šveices valsts valodu. Pie tam albāņu skaits ir krietni lielāks par itālisko šveiciešu skaitu, kuri ir viena trim Šveici veidojošajām valsts nācijām.



Tādēļ Šveices trīsvalodība nav salīdzināma ar situāciju Latvijā, kur ir tikai viena valsts nācija - latvieši. Tāpat kā Nīderlandē, Zviedrijā, Igaunijā un gandrīz visās citās Eiropas nacionālās valstīs arī Latvijā ir tikai viena valsts nācija, lai gan tur, tāpat kā Latvijā, dzīvo liels skaits imigrantu (Latvijā okupācijas laikā ieceļojušie padomju krievu kolonisti labākā gadījumā ir pielīdzināmi imigrantiem, taču nekādā gadījumā valsts nācijai).



Un protams, ka Šveicē nav iedomājams, ka būtu iespējama tautas nobalsošanu, lai likvidētu Šveices valsti, vai lai prasītu albāņu valodu pasludināt par ceturto valsts valodu.



Vēl jāpiebilst, ka šveice ļoti raugāsa, ka tās pilsonību iegūst tikai tie ilgstoši valstī dzīvojošie imigranti, kuri ir asimilējušies (tieši tā, asimilējušies!) kādā no trim Šveices valsts nācijām. Tas naturalizācijas procesā tiek rūpīgi pārbaudīts. Neviens, kurš valodas un kultūras ziņā nav asimilējie, nevar iespiesties Šveices tautā un kļūt par tās pilsoni. Tādēļ naturalizēto imigrantu skaits nav pārāk liels.



Šveiciešiem sava nacionālā identitāte ir ļoti svarīga. Jācer, ka latviešiem arī.



Autoram taisnība - lai spētu pareizi spriest un vērtēt, ir jāzina vēsture.
:)
24. Janvāris 2013 / 11:08
0
ATBILDĒT
Valsts, kurā valsts intereses ir pārākas pār ikviena iedzīvotāja interesēm, jo tās apdraud vai potenciāli var apdraudēt valsts drošību. Mans piedāvājums būtu rīkot izglītojošus braucienus uz Baltkrieviju, lai uzzinātu, kā var nodibināt attiecīgo kārtību Latvijā. Jūs varat kļūt par šādu braucienu organizētāju.
mazgudrais
24. Janvāris 2013 / 08:31
0
ATBILDĒT
Kanada ir valsts, kuras iedzīvotāju vairumu veido kolonisti, Beļģijā, Šveicē, Somijā un Spānijā attiecīgās tautības paau\'dzu paaudzēs dzīvojušas tajās teritorijās, Lietuvā kolonistu īpatsvars ir pietiekami neliels, lai tas neietekmētu valsts pārtapšau par slavoaziātisku valsti, turpretī Latvijā kolonistu īpatsvars ir tāds, ka tas ir pietieami liels drauds latviešu tautas pastāvēšanai

šito Jūs un Jums līdzīgie labi saprotat, bet sava lielkrievu šovinisma dēļ atzīstat par pareizu
Rigaer Zeitung
24. Janvāris 2013 / 03:00
0
ATBILDĒT
\"Referendumi par otru valsts valodu un pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem radīja Latvijas sabiedrībai vairākus jautājumus. Viens no tādiem bija - vai demokrātiju var izmantot tā, ka tā varētu kaut kādā veidā apdraudēt esošo valsti?\"

---

Jautājumi ir nerelevanti - daudzas valstis, arī diezgan demokrātiskas, izvēlējušas vairāku valsts valodu modeli (Kanāda, Beļģija, Šveice, Somija, daudzas Spānijas pavalstis) vai pieeju pilsonībai saskaņā ar tiesību uz pilsonību atzīšanu (Lietuva). Protams, kāda konkrēta tiesiskā risinājuma oponenti var apgalvot, ka tas esot valsts apdraudējums, bet tas konkrētajos gadījumos ir tikai politisks pārmetums bez tiesiskā pamatojuma.
Baraks Osama
22. Janvāris 2013 / 14:38
0
ATBILDĒT
Šis viedoklis vedina uz pārdomām par plašāku fenomenu. Mans iespaids ir, ka Latvijā daudzi valsts kontinuitāti saprot tā, ka mums, neatkarību atguvušiem, būtu jāaizmet kalendārs un jāturpina dzīvot no tā punkta laikā, kad valsts tika pārrauta, proti, 20.gs. 30.gadiem ar visām to laiku vērtībām. Satversmes un daudzu likumu atjaunošana, ar ko izcēlāmies uz postsociālistiskā fona, ar to lieliski sasaucas. Dzelzs priekškars no mums sekmīgi noslēpa to līdzšinējo vērtību pārvērtējumu, kas pēc kara notika otrpus priekškaram. Tagad patiešām centrā ir cilvēka, tam pakārtoti - sabiedrības intereses. Ar tādiem jēdzieniem kā \"tauta\", \"heteroseksuāla ģimene\" u.c. mūsdienās oficiālā līmenī operē reti. Ja kāds tiem tic, to ievērošana ir viņa paša rokās un valsts neko neuzspiež. Cik daudz tādu katrā zemē, tas atkarīgs no mentalitātes, reliģiozitātes un citiem aspektiem. Arī tiesiskās apziņas.



Tomēr varbūt tieši pēdējās dēļ daudzi nejūtas par sevi pārliecināti, spējīgi nosargāt šīs \"vērtības\" ikdienā un sadzīvē bez valsts atbalsta - vērtību imperatīvas iekodēšanas likumos gan sev, gan nākamajām paaudzēm. Tādēļ arī skan aicinājumi rakstīt nacionālu Satversmes preambulu, expressis verbis nodrošināties pret draudiem valodai, heteroseksuālajai ģimenei utt.
Super
22. Janvāris 2013 / 12:36
0
ATBILDĒT
Seskis ir kūūl!:

\"seperātistu grupām, kas darbojas pret valsts valodas institūta saglabāšanu, pret Valsts teritoriālo vienotību, ir nepieciešams Valsts atbalsts, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas paust savu viedokli un realizēt savus mērķus. Valsts atbalsts varētu izpausties kā seperātistu ideoloģijas izplatīšana, finansiāla palīdzība, ieroču pārdošana vai kredītu izsniegšana ieroču iegādei.\"
Lasītājs
22. Janvāris 2013 / 11:01
0
ATBILDĒT
Vai autors palasījis arī literatūru, kas izdota pēc 1938.gada? Es domāju, ka nē. Kaut kāds vecs raksts tiek tendenciozi pasniegts kā neapgāžama patiesība.

Šveice ir viena no vistorentākām valstīm Eiropā. Viena no valsts valodām ir retroromāņu valoda. Tikai 1% runā šajā valodā, bet Šveice vēl piešķir finansējumu, lai cilvēki neaizmirstu šo valodu un kultūru. Ja runājam kontekstā ar Latvijas referendumu par otru valsts valodu Latvijā, šveicieši nemaz nesaprot, kur ir problēma, kāpēc nevar būt vēl viena valsts valoda.

Tēze, ka \\\"valsts iekšējā un ārējā drošība ir pirmajā vietā un tikai tad seko pilsoņu personīgā brīvība\\\", ir pretrunā ar mūsdienu vērtībām, un proti, ar to, ka indivīds ir pirmajā vietā. Iesaku palasīt, piemēram, Eiropas Savienības pamatdokumentus, kuros ir atspoguļotas dalībvalstu kopīgās vērtības.

Pēdējos gados Šveicē bija notikuši referendumi, piemēram, par tiesību uz advokāta palīdzību piešķiršanu dzīvniekiem,par obligāto potēšanu, par minaretu būvēšanu.

Tas, ka ir jāzina vēsture, nenozīmē, ka var neņemt vērā tagadni.

Vispār Jurista Vārda dažu rakstu kvalitāte pēdējā laikā ir kļuvusi zema.
Seskis
22. Janvāris 2013 / 09:40
0
ATBILDĒT
Ņemot vērā situāciju Vācijā 1938.gadā, nav brīnums, ka Šveices vācu laikrakstos bija visnotaļ agresīvs tonis. XXI.gadsimta demokrātijas izpratne tomēr ir atšķirīga - šis laikmets ir vienlīdzīgu iespēju laikmets. Tas nozīmē, ka seperātistu grupām, kas darbojas pret valsts valodas institūta saglabāšanu, pret Valsts teritoriālo vienotību, ir nepieciešams Valsts atbalsts, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas paust savu viedokli un realizēt savus mērķus. Valsts atbalsts varētu izpausties kā seperātistu ideoloģijas izplatīšana, finansiāla palīdzība, ieroču pārdošana vai kredītu izsniegšana ieroču iegādei. Sāpīgi apzināties, ka Latvijas Republika neizprot demokrātisko tradīciju būtību un papildus nefinsansē tās interešu grupas, kas cīnās par simtiem gadus cietušās Latgales autonomiju (neatkarību) no apspiedējiem (Latvijas nacionālo buržuāziju, tās līdzskrējējiem un tiem pielīdzināmiem pakalpiņiem).
mja
22. Janvāris 2013 / 08:11
0
ATBILDĒT
Šveice ideāls demokrātijas paraugs. Atceramies kaut vai 1971.gadu!
visi numura raksti
Imants Muižnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās
Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek ...
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par autortiesību konstitucionālo aizsardzību
Šis ir LL.M Magdas Papēdes komentārs Dr.iur. Ingrīdas Veikšas rakstam "Autortiesību aizsardzības konstitucionālie aspekti", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 52 (751) – speciālizlaidumā, kas iznāca 2012. gada ...
10 komentāri
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Koncesijas līguma nošķiršana no citiem līgumu veidiem
Kaut arī tiek uzskatīts, ka koncesijas līguma definīcijai atbilstoši tiesiskie darījumi Latvijā ir tikuši slēgti arī pirms Koncesiju likuma1 pieņemšanas, tieši minētais likums ir atzīstams par pirmo Latvijas ārējo normatīvo ...
Ivars Pommers
Skaidrojumi. Viedokļi
Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā ...
6 komentāri
Tiesību politika
Turpinās diskusija par ievērojamām izmaiņām Būvniecības likumā
11. Saeima turpina izskatīt grozījumus Būvniecības likumā, ko iesniedzis Ministru kabinets jau 10. Saeimai. Pašlaik grozījumus Būvniecības likumā izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS