Par minoritāti kā faktu, nevis likuma terminu
Aiga Krieva, Rīgas Juridiskās augstskolas maģistratūras studente, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Presē jau vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka Latvijai neizdosies izvairīties no Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas (VNMAK) ratificēšanas (pieņemta Strasbūrā 1995.gada 1.februārī), tāpēc ir apsveicama vēlme izraisīt auglīgu diskusiju par minoritāšu jēdzienu mūsu valstī. Šī raksta tapšanu ierosināja 2001.gada 27.februārī “Latvijas Vēstnesī” publicētais J.Caunes raksts “Par to, kas ir nacionālā minoritāte Latvijā — vēsturiska nācijas sastāvdaļa, kuras etniskās izcelsmes teritorija iekļauta Latvijas valstī, vai imigrantu grupa”.
Nevar piekrist autora ieteiktajai definīcijai, jo tā absolūti neatbilst starptautisko cilvēktiesību mērķim un izpratnei. Tāpat neprecīza šķiet izteiktā doma, ka VNMAK radīts tādēļ, “lai katrai tautībai (etnosam), kas dzīvo savas izcelsmes zemē, garantētu tiesības uz savu valodu, kultūru un aizsargātu no visu veidu diskriminācijas no tās tautības (etnosa) puses, kas veido valstī vairākumu”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes