Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību politika

26. Februāris 2013 /Nr.8 (759)

Fiziskas personas maksātnespējas process – no viena grāvja otrā
17 komentāri
Helmuts Jauja
Ārvalstu investoru padomes Latvijā Maksātnespejas darba grupas vadītājs, "Deloitte Latvia" vadošais jurists

Pacta sunt servanda jeb līgumi ir jāpilda – tā skan viens no galvenajiem romiešu civiltiesību principiem, kas līdz pat mūsdienām ir bijis civiltiesību stūrakmens, nodrošinot līgumslēdzējiem paļāvību, ka parādniekam ir pienākums izpildīt līgumu, neskatoties ne uz kādām grūtībām. Laikā, kad romiešu juristi definēja slaveno principu, maksātnespējīgus parādniekus, kas nepildīja līguma saistības, sagaidīja visai baigs liktenis. Šobrīd laiki ir mainījušies. ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
komentāri (17)
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vērotājs
22. Aprīlis 2013 / 11:58
0
ATBILDĒT
nabaga administratori, cik viņiem ir grūti, noteikti daudz grūtāk kā jebkuram citam Latvijā.
Svins
27. Februāris 2013 / 12:39
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par lielisko rakstu, kam pilnībā pievienojos.
Magone
26. Februāris 2013 / 21:58
0
ATBILDĒT
Es negribētu piekrist, ka visa vaina ir sliktajos tiesību aktos, drīzāk gan sliktajos tiesību piemērotājos. Lasot to pašu Maksātnespējas likumu, pie daudzām normām pat prātā nav ienācis, ka tur varētu rasties problēmas. Liekas, viss skaidrs un saprotams. Bet jums vajadzētu redzēt, kādas interpretācijas katrs jurists tur saskata un kādas problēmas praksē tas rada! Vienīgais glābiņš, lai to izbeigtu, liekas kārtējie likuma grozījumi, kur viss ar karoti ielikts mutē. Problēma ir juristos un to zemajā juridisko zināšanu līmenī. Trakākais, ka šiem cilvēkiem ir teikšana. Līdz ar to citu valstu pieredzes pārkopēšana nekādu labumu nedos.
Samirs Askerovs
26. Februāris 2013 / 17:46
0
ATBILDĒT
Sveicināti.



Diemžēl Latvijas likumdošanā ir milzīgas tiesību normu nepilnības, kuru rezultātā dēļ rodas milzīgas problēmas ne tikai pārādniekiem arī kreditoriem, jo vairāk investoriem.



Piemēram Norveģijā tas nav ļoti aktuālā problēma, jo tiesību akti maksimāli sakārtoti un izskaidroti tā lai nepieļautu šādu apgrūtinājumu ikdienišķai naudas līdzēkļu apgrozībai un nodokļu noslogotībai. Iedzīvotājiem ir tiesiska apziņa par to ka pacta sunt servanda ir pamats un mērķis, nevis līdzeklis.



Uz šo problēmu ir jāskatas plāšāk, nevis tikai šī speciālā likumā kontekstā.



Tādēļ mans personīgs ieteikums likuma izstrādātājiem - jāuzsāk nopietna sadarbība ar Skandināvijas Valstīm lai minimāli pieļautu pacta sunt servanda neievērošanu vai/un ignorēšanu.
Magone
26. Februāris 2013 / 12:42
0
ATBILDĒT
Ak, jā, vēl aizmirsu norādīt, ka daudzas \"gudras\" galvas (kas nedraudzējas ar PVN likumu, t.sk. arī šā raksta autors, kad vēl strādāja Aģentūrā), uzskata, ka šajā admin.atlīdzībā Ls 400 vēl ir iekšā PVN 21%, attiecīgi atlīdzība ir vēl mazāka.
ES
26. Februāris 2013 / 12:39
0
ATBILDĒT
Nu jau sāk rasties priekštats, ka Neilanda kungam kāda liga piemetusies - it visā, kas neapmierina maksātnespējas jomā, vainot administratorus. Nu nav, Nelanda kungs, nav administratori iniciējuši 1 gada procesu. Administratori pret to iebilst un ir bijušas dažādas publikācijas no administratoru puses pret šo ieceri.
Magone
26. Februāris 2013 / 12:00
0
ATBILDĒT
Garantiju atlīdzības saņemšanai nav nekādu kā redzējāt no Aģentūras lēmuma.

Parādnieks nesedz izmaksas maksātnespējas procesā, bet gan tikai maksā 1/3 no saviem ienākumiem katru mēnesi (ienākumi var arī nebūt nekādi, tad nemaksā neko). Bet Aģentūras skaidrojums ir tāds, ka no šīs parādnieka naudas administrators nedrīkst segt visa veida savus izdevumus, kas radušies šajā procesā. Līdz ar to, ko tas dod, ka ir nauda izdevumu segšanai, ja tos nedrīkst segt (tie novirzāmi kreditoriem).
Magone
26. Februāris 2013 / 11:51
0
ATBILDĒT
turpinājums (Aģentūras viedoklis):

Taču minētajās normās norādītie nosacījumi nedod pamatu secinājumam, ka administrators ir tiesīgs pieprasīt no fiziskās personas atlīdzību par pienākumu veikšanu, kamēr vēl nav pabeigta fiziskās personas bankrota procedūra. Vēl jo vairāk, Maksātnespējas likuma 139.panta 2.punkts neparedz, ka fiziskajai personai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, šajā normā noteiktajā termiņā, ir jānodod administratoram visus savus naudas līdzekļus, kā to neprecīzi ir norādījusi Paskaidrojumos Administratore, tādējādi izdarot nepareizu secinājumu, ka Maksātnespējas likuma 139.panta 2.punktā noteiktajā termiņā fiziskai personai ir jānodod administratora rīcībā arī naudas līdzekļi par administratora atlīdzību.

Tāpat nevar piekrist Administratores Paskaidrojumos norādītajam, ka Administratore nav piestādījusi rēķinu Iesniedzējai par administratora atlīdzības segšanu, bet gan ir norādījusi Iesniedzējai norēķinu kontu, kurā naudas līdzekļi, tajā skaitā naudas līdzekļi administratora atlīdzības segšanai, ieskaitāmi.

Pārbaudot Iesniedzējas Sūdzībai pievienoto Administratores vēstules saturu, konstatējams, ka tajā ir izteikts nepārprotams lūgums ieskaitīt naudas līdzekļus LVL 400.00 apmērā Administratores norādītajā norēķinu kontā, tādējādi nav nozīmes Administratores Paskaidrojumos norādītajam argumentam, ka rēķins nav ticis piestādīts.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto tiesisko regulējumu secināms, ka Administratores rīcībā ir konstatējams Maksātnespējas likuma 171.panta pirmās daļas pārkāpums, jo Administratore ir lūgusi Iesniedzējai ieskaitīt administratora atlīdzību bankrota procedūras laikā.

NOLĒMU:

1) atzīt, ka maksātnespējas procesa administratore, lūdzot parādnieku ieskaitīt administratora atlīdzību bankrota procedūras laikā savā norēķinu kontā, ir pieļāvusi Maksātnespējas likuma 171.panta pirmās daļas pārkāpumu;

2) uzlikt maksātnespējas procesa administratorei tiesisko pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz ..., atmaksāt parādniekam no viņa saņemto administratora atlīdzību.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 177.pantu Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt ...tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur šā lēmuma darbību.



Respektīvi, pat ja pārsūdzu lēmumu tiesā, nauda ir tu tū....

Es varētu Jūs regulāri informēt par tiesu un Aģentūras lēmumiem:) Apsolu, garlaicīgi nebūs:)
Magone
26. Februāris 2013 / 11:48
0
ATBILDĒT
Bet VA Maksātnespējas administrācijas lēmums uz manu viedokli ir šāds:

Nevar piekrist Administratores viedoklim, ka maksātnespējas procesos būtu piemērojams privāttiesību princips, proti, viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Maksātnespējas administrācija vērš uzmanību, ka privātautonomijas princips tiešā veidā nav piemērojams administratora darbā, jo administrators ir ar tiesas nolēmumu iecelta persona subjekta maksātnespējas procesā, turklāt, administratoram maksātnespējas procesos jārealizē ne tik daudz savas, kā kreditoru kopuma intereses, tādējādi nodrošinot maksātnespējas procesa likumību un efektivitāti, kā arī maksātnespējas procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām kopumā.

Administratora atlīdzības apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā ir noteikts Maksātnespējas likuma 171.pantā. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 171.panta pirmajā daļā noteikto par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no savas iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai – vienreizēju atlīdzību divu minimālo mēnešalgu apmērā. No iepriekš minētā izriet, pirmkārt, tas, ka minētā atlīdzība administratoram pienākas tikai pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Otrkārt, likumdevējs ir noteicis, ka atlīdzība administratoram pienākas par visu darbību kopumu, kuru rezultātā pabeigta bankrota procedūra un likumdevējs nav paredzējis administratoram samaksu par atsevišķām bankrota procedūras ietvaros veiktām darbībām.

Nenoliedzami, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 129.panta otro daļu, līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā ir priekšnoteikums fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.27 panta otro daļu, fiziskās personas maksātnespējas procesu pasludina, ja ir pierādīta naudas līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai.
?
26. Februāris 2013 / 11:44
0
ATBILDĒT
Bet tādā gadījumā nav pamata apgalvot, ka administrators riskē nesaņemt šos Ls 400, ja reiz tie jau glabājas siltā vietiņā - viņa paša kontā - līdz pat procesa pilnīgām beigām. :D

Turklāt - likums noteic, ka bankrota procedūra izmaksu ziņā (ja nemaldos) tomēr gulstas uz parādnieku.
Magone
26. Februāris 2013 / 11:35
0
ATBILDĒT
Es runāju par realitāti (VA Maksātnespējas administrācijas lēmumu), nevis par savu viedokli.

Mans viedoklis ir šāds:

Maksātnespējas likums neaizliedz administratoram pieprasīt no parādnieka Maksātnespējas likuma 129.panta otrā daļā norādīto administratora atlīdzību. Administrators nav valsts amatpersona, Maksātnespējas likums attiecas uz civiltiesībām, tādēļ šādos gadījumos būtu piemērojams privāttiesību princips - viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Tas nozīmē: ja darbība nav noteikti aizliegta ar likumu vai citu tiesību avotu, tad var uzskatīt, ka saskaņā ar spēkā esošajām tiesībām tā ir pieļauta, ja vien nozīmīgi iemesli neliecina par pretējo.

Tiesa savā spriedumā un arī parādnieks savā pieteikumā tiesai norāda, ka viņa kontā atrodas naudas līdzekļi administratora atlīdzības segšanai –Ls 400, kas ir obligāts priekšnoteikums maksātnespējas procesa pasludināšanai. Maksātnespējas likuma 139.panta 2.punkts paredz parādnieka pienākumu „ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus”. No iepriekš minētā secināms, ka likumdevējs paredzējis, ka visi parādnieka naudas līdzekļi, t.sk. arī naudas līdzekļi administratora atlīdzībai, 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, parādniekam jānodod administratora rīcībā. Fakts, ka parādnieks ieskaitījis naudas līdzekļus administratora atlīdzības segšanai administratora kontā, vēl nenozīmē, ka administrators šos naudas līdzekļus uzskata par saviem un var tos izlietot pēc saviem ieskatiem, kamēr vēl nav pabeigta parādnieka bankrota procedūra.
Repo
26. Februāris 2013 / 11:22
0
ATBILDĒT
Jāsamazina summa, kuru sasniedzot var iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Varētu būt jau 1000 latu apmērā, savādāk priviliģēti ir lielie parādnieki. Tagad, lai segtu maksātnespējas procesa izmaksas un izdzīvotu, nepieciešami ienākumi vidēji 500 latu apmērā mēnesī. Vai nav par daudz? Nepieciešams padomāt par sērdieņiem, kuriem nekas nepieder un ir tikai minimālā alga, bet parādi ir iespaidīgi. Tāpēc ieteiktu trūcīgajām personām valsts apmaksātu maksātnespējas procesu, līdzīgi kā valsts apmaksātā juridiskā palīdzība. Ja mani ienākumi ir 90 latu mēnesī, nav īpašumu, bet parādsaistības ir 200000 latu apjomā, veidojas situācija, ka nav iespējams uzsākt maksātnespējas procesu.
?
26. Februāris 2013 / 11:12
0
ATBILDĒT
Vai Jūs gribat sacīt, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam atlīdzība administratoram (Ls400) ir maksājama, nevis procesu uzsākot (pēc tiesas sprieduma, ar ko atzīta maksātnespēja), bet gan - procesu pabeidzot, proti, pēc attiecīgajiem gadiem (bankrota procedūra, saistību dzēšanas plāns)??



Vai varat, lūdzu, šo savu tēzi pamatot ar atsaucēm uz NA?!
Magone
26. Februāris 2013 / 10:37
0
ATBILDĒT
Ja kāds domā, ka nekas jau daudz arī nav jādara, tad maldās. Pa vidu var nākties iesaistīties tiesu procesos utt. Nav pat garantijas, ka administrators tos Ls 400 no parādnieka vispār saņems, jo parādnieks var vienkārši nesamaksāt, jo valsts nav nodrošinājusi mehānismu, lai administratoram šādas garantijas būtu. Nav nemaz tik reti gadījumi, kad parādnieks administratoram šos Ls 400 nesamaksā. Ja arī parādnieks šo naudu samaksā administratoram pirms pabeigta bankrota procedūra, tad Aģentūra liek administratoram atmaksāt naudu parādniekam, jo kamēr administrators nav izdarījis visu darbu, parādniekam nekas viņam nav jāmaksā. Pa to laiku bieži vien parādnieks naudu jau notrallinājis. Sakiet, bet tad jau tiesa nepabeigs viņa maksātnespējas procesu un nedzēsīs parādu saistības, tas nav parādnieka interesēs administratoram nesamaksāt, jo tad tiks izbeigts viņa maksātnesp.process. Jā, varbūt process tiks izbeigts (likums gan nepasaka, ka admin.atlīdz.nesamaksāšana ir šķērslis un daudzi tiesneši likumu tulko gramatiski un, vispār, tiesu lēmumi maksātnesp.procesos nav pārsūdzami, tos neviens nekontrolē, tādēļ katrs lemj kā grib, nav Senāta, kas pasaka priekšā kā vajag).

Bet mums Latvijā maksātnespējas process taču ir liberāls. Parādnieks var iesniegt tiesā savu maksātnesp.pieteikumu cik reizes grib, kaut desmit reizes. Tas nekas, ka iepriekš kaut ko pārkāpis vai nav administratoram vai kreditoriem ko samaksājis. Sankciju nekādu. Paskatieties Maksātnespējas likuma 130.panta 3.punktu! Tikai tad nedrīkst iesniegt maksātnesp.pieteikumu vēlreiz tiesā, ja ir dzēstas saistības. Bet, ja nav dzēstas (saistības dzēš maksātnesp.procesa beigās), tad drīkst sniegt bez ierobežojuma. Iesniedz vienreiz maksātnesp.pieteik., administratoram nemaksā ne 1/3 no saviem ienākumiem, ne atlīdzību Ls 400, pēc kāda laika tiesa procesu izbeidz. Iesniedz otrreiz tiesā pieteikumu. Šoreiz kreditori piesaka prasījumus jau par lielākām summām, jo iepriekšējā maksātnesp.procesa laikā ir iekrāti jauni parādi- komunālie maksājumi, mob.tel., vai kāds sms kredīts paņemts. Ierobežojumu nekādu. Tiesu izpildītāji arī klāt netiek, jo maksātnesp.procesa laikā visas izpildu lietvedības ir apturamas.

Tagad valsts domā –varbūt vajadzētu parādniekiem padarīt maksātnespējas procesu vēl vienkāršāku un pieejamāku. Bet uz kā rēķina šoreiz?
Magone
26. Februāris 2013 / 10:36
0
ATBILDĒT
Pievienojos autora viedoklim. Fizisko personu maksātnespējas process jau pašlaik ir ļoti liberāls un nav nepieciešamības to padarīt vēl ātrāku vai lētāku. Jau labu laiku populārs ir teiciens, ka kredītus maksā muļķi, kam slinkums iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Maksātnespējas procesā var iegādāties izsolē savu īpašumu (ar citu personu vietniecību) par lētām cenām un būt brīvam no parādu saistībām, nevis turpināt maksāt treknajos gados paņemto trekno kredītu. Vai arī pēc maksātnespējas procedūras pabeigšanas iegādāties jaunu īpašumu par mūsdienu cenām. Izdevīgi.

Arī lietuvieši ir sapratuši, ka Latvijā pašreizējais fiz.pers.maksātnesp.process ir ļoti liberāls un iesniedz Latvijā savus maksātnespējas pieteikumus. Vēl kas lieliski -pastāv reti ierobežojumi amatu ieņemšanai maksātnespējas procesa laikā vai pēc tā beigšanas. Ierobežojumi ir advokātiem, notāriem, maksātnesp.administratoriem...bet nav valdes locekļiem, deputātiem, tiesnešiem...Tas būtu vēl viens ceļš, kas ejams -noteikt ierobežojumus attiecīgām profesijām un amatu ieņemšanai, kas saglabātos arī pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Tā sakot, pirms atbrīvojies no parādiem, padomā par savu nākotni. Nav normāla situācija, ka svarīgus lēmumus pieņem un naudas līdzekļus pārvalda cilvēks, kurš nav ticis pats ar savām finansēm un saistībām galā. Šeit es domāju lēmumu pieņemšanu valsts līmenī.

Pašlaik fiz.pers.maksātnespējas process ir liberālāks, nekā iepriekšējais regulējums. Tur autoram taisnība. Bet uz kā rēķina? Valsts savas sociālās funkcijas (par kādu uzskatāma personu atbrīvošana no parādiem) veikšanu un finansiālo slogu ir nogrūdusi uz maksātnespējas administratoru pleciem. Valsts ar savām finansēm šajā procesā nepiedalās. Maksātnespējīgais samaksā administratoram Ls 400 un par šo naudu administratora pienākums ir administrēt procesu vidēji 4,5 gadus. Vēl no šīs summas jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25%, soc.nodoklis un jāsedz visi izdevumi, t.sk. pasta izdevumi, kancelejas, biroja, transporta u.c. Kas no Ls 400 paliek pāri? Labs jautājums.
R. Neilands
26. Februāris 2013 / 10:26
0
ATBILDĒT
Precizējums: 2.punktā aiz VL-TB/LNNK ir domātas iekavas.
R. Neilands
26. Februāris 2013 / 10:21
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par kārtējo kvalitatīvo rakstu! Jāatzīst, ka parlamentārieši diez vai nāks klajā ar izvērstu ieguvumu un risku analīzi, kā arī zinātnisko pamatojumu, kam būtu jābūt izvērstam gan no tiesību zinātnes, gan no ekonomikas zinātnes puses. Tam ir vismaz trīs iemesli: 1) tas ir kārtējais deputātu populisms - sliktie kreditori, labie parādnieki, kas palīdz iegūt savu elektorātu (pieci no priekšlikuma iesniedzējiem ir Olšteina sešinieka deputāti - V. Valainis, J. Upenieks, J. Junkurs, G. Rusiņš un pats K. Olšteins), 2) tam apakšā ir VL-TB/LNNK sestais deputāts, kurš iesniedza priekšlikumu, ir Gaidis Bērziņš) atbalstošo maksātnespējas administratoru interese pelnīt – nav noslēpums, ka juridisko personu maksātnespējas procesi samazinās. Līdz ar to ir nepieciešams cits ienākums – fizisko personu procesi, kuros ātri var pārdot ieķīlāto īpašumu, saņemt savu atlīdzību un ātri izbeigt maksātnespējas procesu; 3) zinātnisks pētījums varētu atklāt citu skatu punktu – maksātnespējas procesu pārlieku liberalizēšana veicinās parādu nemaksāšanas kultūru, kas, savukārt, graujoši ietekmē valsts tautsaimniecību.
visi numura raksti
Uldis Ķinis, Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitucionālā kontrole valsts finanšu jautājumos Satversmes tiesas praksē
1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme)1 ir Latvijas konstitucionālās sistēmas pamats. "Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments".2 Satversmes tiesas ...
Jānis Vanags
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par Parādu ārpustiesas atgūšanas jauno likumu
Pagājušā gada 11. decembrī spēkā stājās Parādu ārpustiesas atgūšanas likums,1 kas neizbēgami kļūs par ieroci cīņā par vēlētāju balsīm kārtējās vēlēšanās. Vieni leposies ar to, kā viņiem, aizsargājot parādnieku ...
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Prokuratūra atskaitās par gada darbu
"Kopumā situāciju vērtēju kā stabilu, bet ar bīstamām vardarbības tendencēm," 20. februārī gadskārtējā virsprokuroru pārskata sanāksmē, atskatoties uz 2012. gadu un raksturojot noziedzības stāvokli valstī, rezumēja ...
Informācija
Aicina uz konferenci par godu "Van Gend en Loos" sprieduma 50.gadadienai
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) Protokola un informācijas direktorāta (Directorate for Protocol and Information) lūgumu “Jurista Vārda” redakcija informē lasītājus par iespēju piedalīties EST rīkotā konferencē, kas ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli
Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts ...
AUTORU KATALOGS