ŽURNĀLS Tiesību prakse

5. Marts 2013 /Nr.9 (760)

Tiesas pieteikuma Satversmes tiesai grozīšana; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. A420577912, SA–1/2013
2013. gada 20. februārī

Tā kā administratīvās tiesas iniciēta pieteikuma Satversmes tiesai iesniegšanas mērķis ir pareizi izskatīt tiesas izskatīšanā esošo lietu, lietas pareizas izskatīšanas labad tiesai līdz pat lietu noslēdzoša nolēmuma pieņemšanai ir pienākums vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja ir pamats secināt, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei. Ja Satversmes tiesa vēl nav izlēmusi jautājumu par sākotnēji iesniegtā pieteikuma virzību, ir lietderīgi grozīt sākotnēji iesniegto pieteikumu.

Tā kā Satversmes tiesa nav ar spriedumu izvērtējusi šobrīd lietā piemērojamo tiesību normu, kas noteic Centrālās vēlēšanu komisijas un Senāta kompetenci, atbilstību varas dalīšanas principam, kas izriet no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas iekārtas principa, ir pamats iesniegt attiecīgu pieteikumu.

Gadījumā, ja Centrālā vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt un nodot parakstu vākšanai likumprojektu, balstoties uz juridiskiem argumentiem par likumprojekta neatbilstību Satversmei, administratīvajai tiesai nav šķēršļu šo ar juridiskiem apsvērumiem pamatoto lēmumu pilnībā pārbaudīt pēc satura, tātad būtībā ir jāpārbauda vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei.

Lēmums, ar kuru Centrālā vēlēšanu komisija atsakās reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts likumdošanas procesa ietvaros, liedzot vēlētājiem tiesības uz likumdošanas procesu. Vēlētāju iniciatīvas mērķis ir piedalīties likumdošanas procesā, un pieteikums tiesā, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ir vērsts uz likumdošanas iniciatīvas tālāku īstenošanu.

Nav noraidāms vispārīgs administratīvās tiesas pienākums pārbaudīt tāda Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru tā konkrētā gadījumā liedz personām īstenot to tiesības. Neatbilstība pieļaujamai tiesas kompetencei veidojas tieši tajā ziņā, ka likums noteic Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības veikt likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par piedāvāto likuma normu satversmību, un tiesai veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore R. Vīduša, senatore V. Kakste, senatore I. Skultāne, pēc administratīvās lietas, kas ierosināta pēc Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikuma par Centrālās vēlēšanu komisijas 2012. gada 1. novembra lēmuma Nr. 6 atcelšanu, pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai nodot parakstu vākšanai likuma ierosināšanai likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" un par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izskatīšanas tiesas sēdē un lēmuma pieņemšanas par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai,

 

konstatēja

[1] Ar 2013.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Iveta Kažoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību romantiķa – Ronalda Dvorkina – mantojums
2013. gadā 14. februārī pasauli pameta viens no gadsimtu mijas autoritatīvākajiem tiesību filozofiem Ronalds Dvorkins, kuram jau kopš iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tāpat kā Jirgenam Hābermāsam, bija izveidojusies ...
1 komentāri
Notikums
"Jurista Vārda" abonenti laimē vērtīgas balvas
Desmit Satversmes jubilejas grāmatas, trīs Satversmes jaunā komentāru sējuma eksemplāri un pieci ielūgumu komplekti uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem – šādas vērtīgas balvas tika izlozētas žurnāla "Jurista ...
Inese Nikuļceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"
Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) ...
4 komentāri
Andris Bērziņš
Tiesību politika
Grozījumi Civilprocesa likumā atkal atgriežas Saeimā
Pirms pāris nedēļām, 22. februārī, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstules, kurās pamato lēmumu nodot Saeimas otrreizējai ...
Andris Melkers
Skaidrojumi. Viedokļi
Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība
Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami ...
AUTORU KATALOGS