ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Varētu diskutēt par \"Temīdas bankrotu\", tomēr no plānotajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un tiesu prakses secināms, ka likumdevējs un tiesu vara aizvien dziļāk izprot nabaga vājātā debitora stāvokli un savas atziņas smeļ Bībelē, kur runāts par parādu atlaišanu/pametumu. Ja personai, piemēram, bilancē ir četri neatdoti kredīti, tukšo pudeļu kalns un skumjš skatiens, vai tiešām kreditoram jānocietina sava sirds un jāatņem pēdējā cerība uz veldzējošu dzēriena malku? Piedošana un parādu atlaišana atkapinātu parādnieka sirdi un garantētu kreditoram pēc šīszemes gaitām mūžīgu dzīvību Paradīzē, Elohima paēnā, starp erceņģeļiem un citiem taisnajiem kreditoriem.

Ja ieslodzītajiem pienākas kompensācija par ieslodzījumā pavadīto laiku un grūtībām, kāpēc parādnieks tiek diskriminēts? Arī viņam ir tiesības uz atlīdzinājumu par kreditora spaidiem.

Es raksta autoru ļoti cienu, viņš ir bijis mans pasniedzējs LU Jur.fak.

Kreditoru pieteikšanās termiņš attiecas arī uz nodrošinātajiem kreditoriem un ir jāievēro. Administratora pienākumos neietilpst apzināt parādu apmēru no nodrošinātā kreditora. Tomēr, ja par šāda nodrošinātā kreditora esamību liecina publisks ieraksts zemesgrāmatā, tad labais tonis jeb labā ticība prasa, lai administrators darītu zināmu nodrošinātajam kreditoram to, ka prasījums nav iesniegts.

Paldies par atbildi. No teiktā un rakstītā es personīgi izsecināju sekojošo: 1) Uz ar hipotēku nodrošinātajiem kreditoriem pienākums pieteikt kreditoru prasījumus neattiecas, jo ziņas par šiem prasījumiem ir publiski pieejamas un pienākums šīs ziņas apzināt un ņemt vērā ir administratoram. Es personīgi uzskatu, ka tiesas pamatoti noradīja administratoru prasības par hipotēku atzīšanu par spēkā neesošām. Domāju, ka šādi administratora pieteikumi bija jau sākotnēji acīm redzami nepamatoti. Man dažreiz liekas, ka administratori iedomājas sevi par \"dieviem\", kuri negrib pamanīt, ka viņiem pašiem arī ir pienākumi. 2)Es uzskatu, ka tiesai obligāti jānorāda konkrētas saistības, kuras tiek dzēstas. Citādi būt nemaz nevar. Bet tad man nav skaidrs, kā to var reāli panāk, ja dzēšas arī kreditoru prasījumi saistībām, kuru maksāšanas termiņš vēl nebija iestājies un kuras tāpēc neviens nepieteica?



P.S. Mēs ar autoru kopā mācījāmies LU Juridiskajā fakultātē.

Piekritu Magonei par to, ka autors ir [cenzēts]!





Parkopet likuma pantus maca tikai Turibas studentiem, kads ari autors acim redzot ir, kartigs Biznesa Augstskolas Turiba studentins!

2013.gada 3.aprīļa žurnāla \"IR\" numurā ir publicēts raksts \"Ceļojošais cirks\". Nav gluži analizēta autora tēma, bet par tiesnešu lomu maksātnespējas procesos. Piekrītu komentētājiem, ka atbilstošāks virsraksts būtu \"Temīdas bankrots\".

Jā, tiek dzēstas pilnā apmērā.

Skat.Maksātnespējas likuma 134.panta trešo daļu: \"Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā\".

Man ir jautājums zinošākiem: Vai tiek dzēstas arī saistības, kuru maksāšanas termiņš uz kreditoru prasījumu iesniegšanas dienu vēl nav iestājies, vai ir iestājies tikai kādā saistību daļā?

turpinājums...

Kā tad rīkoties, ja nodrošinātais kreditors nepiesaka kreditora prasījumu? Pavisam vienkārši, atgādināt viņam par to, kaut vai ar telefona zvanu. Sniedzot prasības vai pieteikumus tiesā, atkarībā no to veida, likums paredz, ka parādnieks ir iepriekš jābrīdina vai vismaz labais tonis to paredz. Tāpat, izliekot kādu no dzīvojamās platības, izbeidzot īres, nomas līgumus utt., visur otra puse iepriekš brīdināma. Maksātnesp.procesā nodrošinātajam kreditoram nebūtu jāzaudē savas prasījuma tiesības un hipotēka/komercķīla tikai tādēļ, ka viņš nav pamanījis ierakstu Maksātnesp.reģistrā, toties administrators par šāda kreditora eksistenci un tiesībām ir zinājis.

Un tomēr līdz galam nesapratu autoru, kādēļ tiesām būtu jānorāda lēmumā, kādas konkrēti saistības tiek dzēstas. Autoraprāt, kreditors vēlāk varētu apšaubīt saistību dzēšanas faktu, ja viņš nebūs ierakstīts lēmumā. Bet ja jau nepieteiktās saistības noilgst, bet pieteiktās saistības visas dzēšas (izņemot tās, kuras nedrīkst dzēst, piem., administratīvos sodus), tad kāda jēga šādam ierakstam. Tieši otrādi, ja kāds kreditors nebūs pieteicis savu prasījumu un nebūs ierakstīts pie tiem, kam saistības tiek dzēstas, tad radīsies lieki jautājumi. Skaidrs ir tas, ka nedzēstas paliek tikai tās saistības, kuras nedrīkst dzēst.

Visam pārējam autora rakstītajam piekrītu. Paldies, par rakstu!

Ar NEnodrošināto kreditoru prasījumiem viss ir skaidrs, saistība noilgst, ja kreditora prasījums nav iesniegts laikā. Žēl, ka autors nav izskatījis jautājumu par to, vai noilgst saistība, kas pastiprināta ar hipotēku vai komercķīlu, ja šis NOdrošinātais kreditors nav laikā pieteicis administratoram kreditora prasījumu, jo šis jautājums praksē man šķiet vēl aktuālāks par autora aprakstītajiem. Noprotams, ka autora viedoklis ir tāds, ka Maksātnesp.lik. noteiktais materiāli tiesiskais prekluzīvais termiņš attiecas arī uz nodrošinātajiem kreditoriem. Tomēr negribētu tam piekrist. Tiesu prakse šajā jautājumā pretrunīga, tomēr ar tendenci atzīt, ka uz nodrošinātajiem kreditoriem šis termiņš neattiecas, resp., saistība nenoilgst, ja nodrošinātais kreditors nav iesniedzis administratoram kred.pras.termiņā. Šādas lietas tiek skatītas pēc administratora pieteikuma, lūdzot tiesu atzīt ķīlas un hipotēkas līgumus par spēkā neesošiem, lai varētu dzēst uz n/ī esošās hipotēkas. Tiesas spriedumos nav īsti mācējušas savu viedokli pamatot, kādēļ administratoru prasījumi ir noraidīti.

Kā jau minēju, tad mans viedoklis ir tāds, ka uz NOdrošinātajiem kreditoriem materiāli tiesiskais prekluzīvais termiņš neattiecas. Pareizi autors norādījis, ka šī tēma ir atsevišķa raksta vērta, tādēļ īsumā savu viedokli pamatošu, jau iepriekš zinot, ka tam būs daudz pretinieku:

1)Maksātnesp.lik. šie termiņi kreditoru prasījumu iesniegšanai tika ieviesti, lai būtu tiesiskā noteiktība, lai iespējami īsākā laikā tiktu apzināti parādnieka kreditori un kopējo saistību apmērs, jo nav šāda kreditoru reģistra, lai varētu izlemt kādu maksātnesp.turpmāko risinājumu izvēlēties (pēdējais attiecas uz jurid.pers.).

2)uz parādnieka īpašuma reģistrētā hipotēka ir publiska, saistoša trešajām personām (arī administratoram), zemesgrāmatā redzams arī kreditors, neviens nevar aizbildināties, ka neko nezināja par šādu kreditoru (Zemesgrām.lik. 1.pants),

3)administratora rīcība, gaidot, kad kreditoru pieteikšanās termiņš būs beidzies, lai pēc tam iesniegtu tiesā prasības pieteikumu par hipotēkas atzīšanu par spēkā neesošu, neatbilst labas ticības principam, bet visas tiesības un pienākumi ir pildāmi labā ticībā (Maksātnesp.lik. 6.panta 8.punkts), tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas PIRMS procesa iegūtās kreditoru tiesības (Maksātnesp.lik. 6.panta 1.punkts), tātad arī nodrošinātā kreditora tiesības -tiesības pirmajam saņemt naudu, ja īpašums tiek pārdots.

Paldies autoram par rakstu. Ir aktualizēts ļoti būtisks jautājums maksātnespējas jomā, kas, kā pats autors saka, ir šķietami pašsaprotams, un tomēr tik bieži nepareizi interpretēts no tiesnešu puses. Diemžēl praksē ļoti bieži nākas lasīt tiesu nolēmumus, kuros tiesas Maksātnespējas likuma noteikumus \"neņem par pilnu\" un uzskata, ka kreditora prasījuma neiesniegšana nekādā veidā neitekmē personas tiesības vērsties tiesā prasības kārtībā. Tā kā kreditora prasījuma iesniegšana administratoram ir viens no būtiskākajiem maksātnespējas tiesiskā regulējuma instrumentiem, manuprāt, par šo tematu noteikti vajadzētu runāt tiesnešu mācībās, vēršot tiesnešu uzmanību uz to, kādas tad īsti ir sekas tam, ka kreditors neievēro Maksātnespējas likuma noteikumus un neiesniedz kreditora prasījumu. Tādā veidā varētu aiztaupīt ļoti daudzas liekas tiesvedības un naudas līdzekļu izšķērdēšanu.