ŽURNĀLS Numura tēma

23. Aprīlis 2013 /Nr.16 (767)

Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju
10 komentāri

"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti.

Kā tas jau bija sagaidāms, minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā.

Šajā "Jurista Vārdā" publicējam UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Materiālu apkopojuši UR galvenais valsts notārs Dr.iur. Ringolds Balodis un UR Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Paegle.

Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tiek publicēts izvilkums arī no šī atzinuma.

Diskusijas par tēmu veicinās arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju" , kas tāpat tiek publicēts šajā žurnālā.

Kad visi iepriekšminētie materiāli jau bija sagatavoti publicēšanai, kļuva zināms, ka 12. aprīlī L. Strodes lēmums ir pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. UR norāda, ka sūdzība tiks izskatīta likumā noteiktajā termiņā, resp. , mēneša laikā. "Jurista Vārds" informēs lasītājus par notikumu tālāko gaitu.

Ekspertu komentāri Uzņēmumu reģistra valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmumam Nr. 10-11/18501

Dr.iur. Jānis Pleps, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Valsts prezidenta ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei loceklis

[1] Komentējamais Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501 (turpmāk – Lēmums) uzskatāms par zinātniskas analīzes vērtu tiesību prakses pienesumu, jo tas piedāvā iespēju turpināt diskusijas par Latvijas valsts konstitucionālo pamatu aizsardzību. Pēc būtības šajā Lēmumā risināts jautājums par Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – Komisija) 2012. gada 17. septembra viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu piemērošanu.1

[2] Komisijas viedokļa atziņas līdz šim nav bieži piemērotas tiesību praksē. Varētu pat atzīt, ka tikai šobrīd sākusies Komisijas viedokļa atziņu praktiska iedzīvināšana. Piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk – CVK), lemjot par nesen iesniegtajiem grozījumiem Pilsonības likumā, uz Komisijas viedokli atsaucās, lai pamatotu savu kompetenci izvērtēt to, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts.2 Lai gan vairāki CVK pieaicinātie eksperti argumentēja, ka ierosinātais likumprojekts neatbilst Komisijas viedokļa atziņām,3 tomēr CVK savu lēmumu pamatoja ar citiem juridiskajiem argumentiem.

[3] Pārbaudot CVK lēmuma tiesiskumu, Augstākās tiesas Senāts nešaubīgi atsaucies uz Komisijas viedokļa atziņām par valsts kontinuitātes doktrīnu un Latvijas tautas paplašināšanas iespējām.4 Tomēr šīs norādes uz Komisijas viedoklī ietvertajām atziņām Senāta lēmumā vairāk vērtējamas kā atsauces uz tiesību palīgavotu, lai papildus pamatotu un paplašinātu Senāta argumentāciju. Uz šādu pieeju Komisijas viedoklī ietvertajām atziņām netieši norāda paša Senāta izteiktais apsvērums, ka lietā nav risināms jautājums, vai pastāv neaizskarams (pat ar Satversmes grozījumu procedūru) Satversmes kodols.5 Savukārt Satversmes tiesa līdz šim ir pašierobežojusies jautājumā par neaizskarama Satversmes kodola pastāvēšanu un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu aizsardzību.6

Līdz ar to Lēmums uzskatāms par pirmo Komisijas viedokļa atziņu piemērošanas gadījumu, jo Uzņēmumu reģistra valsts notāre lēmumu pamatojusi ar negrozāmā Satversmes kodola prasībām.

[4] Neaizskaramā Satversmes kodola ideja šobrīd ir strauji attīstījusies tiesībfilozofiska koncepcija, kura līdz Komisijas viedokļa publiskošanai Latvijas konstitucionālajās tiesībās bija plaši neatpazīta.7 Īpaši jāuzsver, ka Satversmes kodola neaizskaramība nav formulēta kā rakstīta pozitīvo tiesību norma, bet gan pastāv un tiek attīstīta kā nerakstīts vispārējs tiesību princips.8 Šie apstākļi bijuši par pamatu tam, lai kritiski vērtētu neaizskaramā Satversmes kodola pastāvēšanu.9

[5] Latvijas sabiedrībā un pietiekami lielā Latvijas juristu vidū neaizskaramā Satversmes kodola koncepcija nav pašsaprotamība. Tāpat atsevišķos plašsaziņas līdzekļos nereti tiek popularizēts viedoklis, ka neaizskaramā Satversmes kodola koncepcija ir mistisks, juridiski nepamatots un politisks risinājums, lai ierobežotu politiski nevēlamas iniciatīvas. Šis sabiedriski politiskais fons uzliek īpašu pienākumu valsts institūcijām un amatpersonām, izšķiroties par neaizskaramā Satversmes kodola koncepcijas izmantošanu. Šādos gadījumos nepieciešama izvērsta un juridiski precīza argumentācija, lai izslēgtu šaubas par politiski pieņemtu lēmumu. Lai neaizskaramā Satversmes kodola koncepcijas piemērošana neradītu šaubas par citu juridisko argumentu trūkumu un pamatojuma piemeklēšanu politiski pareizajam risinājumam, nepieciešams, lai neaizskaramā Satversmes kodola piemērošana tiktu veikta atbilstoši noteiktai un vispāratzītai metodoloģijai.

[6] Tiesību zinātnē ir atzīts, ka Satversmes ievērošana un iztulkošana, atrisinot konkrētus Satversmes piemērošanas gadījumus, ir ikvienas konstitucionālās institūcijas pienākums.10 Tāpat ir pašsaprotami, ka neviena konstitucionālā institūcija, realizējot tai piešķirtās pilnvaras, nav tiesīga pārkāpt Satversmi.11 Līdz ar to Satversmes iztulkošana un aizsardzība nav tikai Satversmes tiesas kompetencē. Lai arī Satversmes tiesa saskaņā ar Satversmes 85. pantu ir pilnvarota juridiski saistoši iztulkot Satversmi, tomēr tas neatbrīvo citas valsts varas institūcijas no Satversmes piemērošanas un konstitucionālās iekārtas aizsardzības.12 Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts varas institūcijas nedrīkstētu izvairīties no šā pienākuma, jo tas var radīt konstitucionālās iekārtas apdraudējumu vai ierobežot konstitucionālo normu tiešu piemērojamību, tādējādi devalvējot konstitucionālās vērtības.13

[7] Lēmumā precīzi secināts, ka Uzņēmumu reģistram kā ikvienai valsts varas institūcijai ir pienākums aizsargāt konstitucionālo iekārtu savas kompetences ietvaros.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
24. Aprīlis 2013 / 11:37
0
ATBILDĒT
Gluži manas domas!

Turklāt tā darīšana nav tikai latviešu tautas interesēs, bet ir arī juridiski pamatota un pareiza.
Namejs
24. Aprīlis 2013 / 10:54
0
ATBILDĒT
ECT nereti vajag vienkārši ignorēt. ECT nesaprot un negrib saprast Austrumeiropas problēmas. Nu labi, Latvija ir piekritusi piedalīties tajā ECT teātrī, saņemam viņu spriedumus (sacerējumus) un līdzjūtīgi pasmaidām (kā senators Torgāns) samaksājam no budžeta tos sodiņus, liela summa jau faktiski nesavācas, lai jau, ja reiz tāda ir šī brīža pasaules kārtība, bet darīt vajag pa savam, latviešu tautas un latviešu valsts interesēs.
nediplomāts
23. Aprīlis 2013 / 21:31
0
ATBILDĒT
Dāmas te pārāk sastresojušās par ECT bubuli,kas nu uzglūn Latvijai no aizskapijas un gatavojas iztukšot bezmaz visu valsts kasi.

Relax!Notiek normāls un apsveicams process - UR strādā.Tam arī domātas tiesas,ieskaitot ECT,lai apbižotiem ļautiņiem būtu kur taisnību meklēt,ja jūtas aizskarti.

Neskrieniet,cienītās,bānītim pa priekšu.Gan jau lindermaņi paši par saviem aizskārumiem parūpēsies,ja tādi būs radušies.
Zintis
23. Aprīlis 2013 / 14:38
0
ATBILDĒT
Vai politiskās partijas nodibināšana ar mērķi, kas pretrunā Satversmes kodola vērtībām APDRAUD Latvijas valsts neatkarību? Nepietiek ar teorētisku, bet ar reālu vai tādu, kas visticamāk tiks īstenots?
mja
23. Aprīlis 2013 / 13:53
0
ATBILDĒT
Vai nu tik burtiski ECT jāskatās. Šī jau ar runā par \"fundamentāliem demokrātijas principiem\", demokrātisku iekārtu, vērtībām utt. Kas gan tās konkrēti ir? Kālab šariata tiesības nevarētu būt demokrātiskas?

Ar to salīdzinot pat Satversmes kodols šķiet dogmatisks sarakstiņš.
Iveta Kažoka
23. Aprīlis 2013 / 13:03
0
ATBILDĒT
Replika komentētājai \"bijušā diplomāte\",



Man šķiet, ka mans un Levita kunga viedoklus nav salīdzināmi, jo mēs rakstām par totāli atšķirīgiem jautājumiem. Es - par to, vai šāds UR lēmums nepārkāpj fundamentālas cilvēktiesības, viņš - vai UR principā ir tiesības saturiski vērtēt partiju darbību. Par procesuāliem jautājumiem viņam piekrītu - līdz sadaļai par Satversmes kodolu. Jā, arī uzskatu, ka UR principā drīkst vērtēt partiju programmu saturu un arī uz šī pamata reģistrāciju atteikt, un ka vērtējot neatbilstību likumiem jāveic teleoloģiskā redukcija. Manā izpratnē ja programmā ir vardarbība, naida sludināšana un demokrātijas likvidēšana (ECT atzītie pamati), tad drīkst atteikt. Citos gadījumos - nē. Teorija par Satversmes kodolu nav pat vajadzīga.



Tas, kas mani mulsina (turklāt - stipri!) - KĀDĒĻ tik acīmredzama cilvēktiesību pārkāpuma apstākļos, kur ir ļoti skaidra ECT prakse, jādiskutē par procesu. It sevišķi ja tas cilvēktiesību pārkāpums ir tik vāji argumentēts kā konkrētais UR lēmums. Tā argumentācija par nosaukuma maiņas antikonstitucionalitāti taču vispār ir pretrunā elementāram veselajam saprātam!



Kaut kas līdzīgs būtu sajūsma par Dišlera \"neuzdotās lietvedības\" teoriju Ulmaņa apvērsuma attaisnošanai - sak, ai, abstrahējamies no demokrātijas, paskat cik procedurāli \"svarīgs pienesums Latvijas valststiesību dogmatikas attīstībā un valsts būtības izpratnes veicināšanā!\"
Magone
23. Aprīlis 2013 / 09:59
0
ATBILDĒT
Es biju nepatīkami pārsteigta par I.Kažokas komentāru. Cilvēks visādas gudrības salasījies, sagrābstījies, bet bildi kopā salikt nespēj. Savukārt E.Levitu apbrīnoju tieši par spēju salikt bildi kopā, salikt visu pa plauktiņiem un kas ir svarīgākais, pasniegt to vienkārši un saprotami.
Seskis
23. Aprīlis 2013 / 09:15
0
ATBILDĒT
Visa tā runāšana par \"Satversmes kodoliem\", nacionālajām, etniskajām un kultūras vērtībam ir tracinoša! Jāpasaka skaidri - Latvijas Republikas teritoriju veido Zobenbrāļu, vēlāk Livonijas ordeņa iekarotās teritorijas un nekāda sakara ar kaut kādām etniskām grupām šeit nav rodama, tikai ar Tautas paverdzināšanu, ko tagad turpina Briseles un ASV starptautiskā anašas koka imperiālistu roklaižas un asinssuņi. Latgales autonomija un vēlākais Pleskavas guberņas protektorāts ir nepārprotama darba tautas atbilde ar dūri sejā Teitoņu ordeņa vēža metastāžu atzariem un vēsta, ka Tauta ir nobriedusi pati lemt savu likteni, nevis pakļauties buržuāziskās Limitrofijas diktātam. Arī krievu valodas kā darba valodas statuss šajā teritorijā jau de facto ir iedibināts, bet čuhnu valodā runājošie zemcilvēki gan paši izzudīs kā sniegs fiziskā un garīgā darba proletariāta diktatūras saulītē.
Bijusī diplomāte
23. Aprīlis 2013 / 00:53
0
ATBILDĒT
Starp citu, bilde uz vāka neatbilst patiesībai un maldina lasītājus. Neviens nepiedāvā atdalīt Latgali no pārējās Latvijas. Runa ir tikai par tās autonomiju – bet par to plaši runāja jau Pirmās Republikas laikā, un šāda autonomija pastāv vairākās Eiropas valstīs.
Bijusī diplomāte
23. Aprīlis 2013 / 00:48
0
ATBILDĒT
Šī lieta ir pilnīgi skaidri zaudēta ECT. Silti iesaku Latvijai jau tagad, plānojot budžetu nākamajiem gadiem, paredzēt noteiktu naudas summu zaudējumu apmaksai.

Lai cik tas nebūtu dīvaini, visprecīzāko komentāru ir uzrakstījusi Iveta Kažoka, ar troksni un triumfu izgriežot pogas bijušajam ECT tiesnesim Egilam Levitam. Levita kungs savukārt laikam ir aizmirsis, ka ECT neinteresē nekādu satversmju kodoli un tamlīdzīgi izdomāti spoki, bet gan \"kopīgās Eiropas vērtības\", kuru starpā ir mazākumtautību aizsardzība.

ECT, starp citu, pieder pie Eiropas Padomes struktūras. Es gan gardi smiešos, ja ECT pietiks apķērības atrast dažādas Latvijai kopš 1995.g. adresētas Eiropas Padomes rezolūcijas un rekomendācijas, kuru saturs lielā mērā atbilst Lindermana partijas mērķiem, un nocitēt tās savā spriedumā!

Jo no Strazbūras viedokļa lieta izskatās kristālskaidri: Latvija atteikusies reģistrēt miermīlīgu un nevardarbīgu politisku partiju, kas pārstāv nacionālo minoritāti un cīnās par šīs minoritātes apdzīvotās teritorijas autonomiju (kā tas jau ir Spānijā vai Krievijā) un otrās valsts valodas ieviešanu (ko Latvijai ir ne vienreiz vien ieteikušas starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO pārstāvis rasu diskriminācijas izskaušanas lietās). Visa vervelēšana par kaut kādiem satversmes kodoliem tur vienkārši neies cauri!
visi numura raksti
Juridiskā literatūra
Pirmā grāmata par intelektuālā īpašuma civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem
Šī gada 11. aprīlī Augstākajā tiesā notika grāmatas atvēršanas svētki un tika sumināta tikko kā iznākušās monogrāfijas "Intelektuālā īpašuma civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi" autore Dr.iur. Zane Pētersone. Kupli ...
2 komentāri
Ilze Dubava
Viedoklis
Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts
Deniss Čalovskis, par kuru pēdējo mēnešu laikā tiek vēstīts un diskutēts Latvijas publiskajā telpā, tiek apsūdzēts par līdzdarbošanos postoša datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanā un izplatīšanā, kas inficējis vairāk nekā ...
Numura tēma
Uzņēmuma reģistra atziņa: par valsts pamatvērtībām
Valsts notāram kā jebkurai Latvijas valsts amatpersonai ir pienākums nepieļaut valsts pamatvērtību apdraudējumu. Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums atteikt tādu dokumentu reģistrāciju, kas ir vērsti pret valsts ...
1 komentāri
Konstitucionālo tiesību komisija
Numura tēma
Izvilkums no Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"
Agnese Sermā, Baiba Meļķe
Numura tēma
Par politisko partiju darbību un reģistrāciju
Latvijas Republikas Satversmes 102. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Biedrošanās brīvība ir demokrātijas principa izpausme.1 Biedrošanās ...
AUTORU KATALOGS