Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Maijs 2013 /Nr.19 (770)

AS "Latvijas Gāze" parādu atgūšanas prakses prettiesiskums
27 komentāri
Mg.iur., Bac.oec.
Rolands Neilands
 

Pēdējos gados masu informācijas līdzekļos ne reizi vien ir izskanējusi informācija, ka AS "Latvijas Gāze" (turpmāk – LG) atsakās slēgt līgumus par dabasgāzes piegādi ar jaunajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem vai īrniekiem, ja iepriekšējiem īpašniekiem vai īrniekiem saglabājies parāds par dabasgāzi.1

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
2
komentāri (27)
27 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
24. Maijs 2013 / 10:25
0
ATBILDĒT
Lasot komentārus vēl neesmu ieraudzījis nevienu saturīgu argumentu no autora oponentiem. Bing, varbūt rakstot komentārus arī pieraksti, ka tas ir \"Latvijas gāze\" apmaksāts viedoklis?! :D
Jānis
20. Maijs 2013 / 11:24
0
ATBILDĒT
Cilvēki.. visiem kopumā ir skaidrs, ka raksts sasniedz mērķi - tīri juridiski un re, pretēja uzskata paudēji nevar neko saturīgi juridisku pateikt un tīri praktiski - saprot, ka būs jāmaina \'\'stratēģija\'\', lai piedzīt parādus.

Bet M., Bing un co ar saviem \'\'viedokļiem\'\' grib novērst uzmanību no raksta jēgs un satura, skumjākais būtu, ja viņi paši pēc savas iniciatīvas tā darītu...
Bing > ---------->
20. Maijs 2013 / 11:04
0
ATBILDĒT
\"cīņa godīgā vairākuma interesēs\"

\"uzpirktus ierēdņus, advokātus un tiesnešus\"



:)) tas arī visu par jums pasaka...
----->
20. Maijs 2013 / 09:47
0
ATBILDĒT
Liecies mierā ar savu \"bankas apmaksāto viedokli\". Vairākuma viedoklis ar šo \"bankas apmaksāto viedokli\" sakrīt un šī cīņa ir nevis kādas atsevišķas bankas, bet godīgā vairākuma interesēs, lai likumus šajā valstī vienreiz sāktu vairāk cienīt, kā negodīga monopolista uzpirktus ierēdņus, advokātus un tiesnešus.
Bing > G.Oogle
18. Maijs 2013 / 12:50
0
ATBILDĒT
Autoram raksta apakšā vajadzēja minēt, ka šis ir bankas apmaksāts viedoklis, tad lasītāji varētu izvēlēties, vai lasīt vienas puses apmaksātus argumentus vai nē, pie tam, kad lieta līdz galam vēl nav izspriesta.

Nevis mg.iur. Bac.eoc. utt. - neētiski.
G.Oogle
17. Maijs 2013 / 20:38
0
ATBILDĒT
Rakstā labi parādīta problēmas būtība. Bet izskatās, ka, piemēram, M. bija grūtības uztvert pašu rakstu, jo pārāk pievērsās autoram. Šitā googlējot jau gudrāks nepaliks un paša saistība ar LG arī ar to nemazinās. Otras puses argumentos tomēr ir jāieklausās mierīgāk, arī tad, ja tie nepatīk. Nevajag tā aizdegties, jo sevišķi, ja tuvumā ir gāze.:)
Magone
17. Maijs 2013 / 10:46
0
ATBILDĒT
Bet vai tas nav lieliski, kas visu melno darbu izdara Reverta un mums pārējiem, iespējams, tiks augļi no šīs tiesvedības un raksta JV? Kura persona būtu tiesājusies ar LG, zinot, ka tas prasīs vairākus gadus, papildus izmaksas, tikmēr ziemā apkures nebūs...Par ko cepaties, tauta?!
D>A
17. Maijs 2013 / 10:04
0
ATBILDĒT
Kā tad, Reverta nav banka un Ektornet nav banka utt. tikai sēž vienās telpās, vieni un tie paši īpašnieki utt., varbūt nebūsim tik naivi?
A
16. Maijs 2013 / 22:05
0
ATBILDĒT
Mānīties nav labi? Ielūkojies FKTK mājas lapā un konstatēsi, ka AS Reverta jau labu laiku vairs nav bankas licences...
Raimonds Ozols
16. Maijs 2013 / 10:59
0
ATBILDĒT
Apsveicama cīņa pret Pasaules lielākā gāzes ieguvēja ambīcijām (kas Latvijā tiek realizētas ar saistīto uzņēmu - AS \"Latvijas Gāze\")! Lai veicas! Ceru uz turpinājuma sekojumu uz vēl pozitīvākas nots! Jo rūnājot tieši bez aplinkiem, tas ko AS \"Latvijas Gāze\" dara ar nkeustamo īpašumu jaunajiem ieguvējiem ir visīstākais rekets, kas tiek \"iepakots\" diezgan sviestainā jurdiskā argumentācijā! Jo, ja es pērku nekustamo īpašumu, tad man taču nav saistoši citu personu kuat kādi noslēgtie līgumi ar pakalpojumu slēdzējiem! Apsveicami, ka Latvenergo un lielākā daļa apsaimniekotāju nepiekopj šādu nelikumīgu AS \"Latvijas Gāze\" praksi!
Lauris Bočs
15. Maijs 2013 / 21:55
0
ATBILDĒT
Nezninot katru gadījumu faktiskos apstākļus, protams, varētu būt pārsteidzīgs apgalvojums, taču gribētos pat teikt, ka autors ir precīzi definējis problēmu, proti, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Latvijā, pirmkārt, mēdz rīkoties prettiesiski parādu piedziņas gadījumos, un, otrkārt, šo prettiesiskumu patērētajam/lietotājam nav iespējams tiesiski efektīvi apstrīdēt, jo faktiskā situācija var nemainīties nesamērīgi ilgi.



Kaut arī tas nemaina vērtējumu, iespējams piebilst, ka līdzvērtīga prakse Latvenergo gadījumā arī tiek atrunāta no PTAC un SPRK ar to, ka nav kompetence apstrīdēt Latvenergo un Sadales tīkla lēmumus, piedevām, neskatoties uz to, ka pilnībā valstij piederoši komersanti, patērētājam/lietotājam vienīgā iespēja ir civiltiesas strīds, kas pats par sevi nozīmē monopolstāvokļa likumisko aizsardzību, nevis mazāk aizsargātā patērētāja/lietotāja interešu aizsardzību kā tas varētu būt privātpersonas strīdā pret valsts iestādi administratīvā procesā.



Kaut nedaudz lietderīgus argumentus šādu situāciju pamatošanai, manuprāt, būtu grūti apgalvot, neizklausoties divkosīgam.



Vēlreiz - prieks par autora rakstu, un ceru, ka tematiku arī turpmāk aktualizēs!
Magone
15. Maijs 2013 / 13:47
0
ATBILDĒT
Es nesaprotu dažu komentētāju kritiku, jo, manuprāt, raksts ir lielisks, nav kur iebilst. Kā jau vienā savā komentārā rakstīju, tad raksta autoru personīgi nepazīstu (joprojām neesmu iepazinusies), pati ar šādām situācijām saskārusies neesmu, tādēļ man nav nekādas intereses raksta autoru aizstāvēt. Man ir pilnīgi vienalga, kur raksta autors strādā un vai tiesājas ar Latvijas Gāzi, galvenais, ka autors praktiski pārzina problēmsituāciju, nevis raksta teorētiskus rakstus.

Daži te, aizstāvot LG, rakstīja, ka LG jau nevarot izvēlēties klientus pēc maksātspējas utt., LG pienākums ir visiem pieslēgt gāzi. Jā, tieši tāpat arī pakalpojumu saņēmēji nevar izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Tāds nu ir monopolista liktenis.

Man radās ideja, ka varbūt LG varētu dot tiesības nenoslēgt jaunu līgumu ar tām personām, kas palikušas parādā par gāzi, citā īpašumā, kur viņi vēlētos apmesties, kamēr nav samaksāts iepriekšējais parāds. Tā sakot, parāds seko personai, nevis īpašumam.

Bet mūsu tiesībsargs, viņa pieņemto lēmumu dēļ, man patīk aizvien labāk.
Jānis
15. Maijs 2013 / 11:52
0
ATBILDĒT
Būtu patiesi interesanti, ja kāds uzrakstītu pretī rakstu tepat JV ar pretējo juridiski pamatoto viedokli, t.sk., uz to, kāds pamats LG pieprasīt jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam iepriekšējā īpašnieka parādu rakstā aprakstītajos gadījumos. Savādāk no daudziem komentētājiem nāk tikai autora personības iztirzāšana – nu ja nav ko teikt par darbu, ta vismaz par autoru?! JV komentāri arī mēdz būt nejuridiski…, t.sk., no komentētāja M. vai drusku precīzāk - M.O.?

Interesanti bija palasīt Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr. A43012211 (ko pieminēja M.), bet tas jau attiecas uz attiecībām starp īpašnieku, īrnieku un Latvijas Gāzi, nevis starp jaunajiem lietotājiem un Latvijas Gāzi. Spriedumam pamatā ir konkrētas MK noteikumu normas, kas nosaka īpašnieku-īrnieku un LG attiecības. Latvijas Gāzes praksei attiecībā uz jaunajiem lietotājiem šādas normas pamatā nav.

Vai LG ir cēlusi prasību tiesā pret jaunajiem NĪ īpašniekiem par parādu, kas radies vecā īpašnieka ‘’dzīves’’ laikā, piedziņu (šādu prasību būtu interesanti apskatīt). Kāds var iedomāties, ka tādā gadījumā būtu pozitīvs tiesas rezultāts LG?

Reverta nav banka un cik zinu BANKĀM bija problēmas ar LG, bet arī tās bija spiestas samaksāt parādus, lai pieslēgtu gāzi. Kaut no daudziem zināmajiem gadījumiem, vienā gadījumā banka mēģināja ar elektriskajiem sildītājiem saglabāt mājā siltumu… ekh, nekas nesanāca… ziema un sals darīja savu un piespieda banku samaksāt LG iepriekšējā īpašnieka parādu..
anonīms
15. Maijs 2013 / 11:13
0
ATBILDĒT
Esmu ļoti priecīgs par šo rakstu, jo man praksē bija līdzīga problēma. Esmu privātpersona, izsolē iegādājos mājokli, bija 20 Ls parāds no iepriekšējā īpašnieka. LG klientu centrā mutiski atšuva, rakstīju oficiālu vēstuli LG, arī atšuva, rakstīju SPRK - tāda pati atbilde kā no LG. Ideja, jā atzīstam, ka iepriekšējā īpašnieka saistības pret 3.personām uz Jums nepāriet, bet nepieslēgsim gāzi, kamēr viņš nesamaksās, vai Jūs nesamaksāsiet viņa vietā. Uz tiesu vairs negribēju iet, zinot, ka tiesa iet 2 gadus. Beigās LG kā kompromisu piedāvāja variantu noslēgt vienošanos, ka es samaksāju, bet viņi veic darbības parāda piedziņa un ja atgūst naudu man atmaksā. Kāpēc man ir jāuzņemas komersanta risks, ja komersants pats nav laicīgi atlēdzis vai sekojis parādiem??? Kāds var izskaidrot???
M.
15. Maijs 2013 / 10:40
0
ATBILDĒT
Mānīties nav labi:

Valsts valodas centrs 18. oktobrī veicis pārbaudi AS Reverta, un tās laikā uzņēmuma Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs Rolands Neilands paziņojis, ka Revertas valdes priekšsēdētājs Gviljams „strādā akciju sabiedrībā kā uzņēmuma ārvalstu pārvaldes loceklis”.



Apmācības: Juridisko dokumentu sagatavošana bankās

Pasniedzējs Rolands Neilands, AS „Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs

Nozare Jurisprudence

Atrašanās vieta Latvija LKA Konsultāciju un mācību centrs Pērses ielā 9/11, 4.stāvs, Rīgā

Apmācību sākums 2013.gada 10.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst.12.30





Bet ne par to ir stāsts.

Redziet, ja Jūs gatavojat pieteikumu tiesā, tad Jūs norādat tikai savas pārstāvamās personas viedoklim vēlamos argumentus (kas ir tikai loģiski un pareizi). Taču, ja rakstāt JV analītisku rakstu, tad kaut nedaudz iedziļinieties speciālajās tiesību normās un pretendējiet uz objektīvu situācijas izvērtējumu.

Jūs pat neesat apskatījis, vai CL principi vienmēr būs piemērojami regulējamās tiesību nozarēs, kur pakalpojums ir jāsniedz ar pēcapmaksu, kur nav tiesības klientus vērtēt pēc maksātspējas (atšķirībā no bankām) etc.- ka tas iet kopa ar CL liguma slegsanas un teikumu pieligsanas brivibu?

arī tarifu veidošana nav balstīta uz Jūsu norādītajām divām tiesību normām, bet Jūs to mēģinat pasniegt kā skaidrāku par skaidru divās rindkopās. Faktiski katra no Jūsu 8 daļām ir atsevišķa raksta vērta, lai kaut nedaudz sniegtu lasītājiem objektīvu skatījumu.



un jau minētais apstāklis, ka vnk ignorējat spēkā stājušos spriedumus, kas Jūsu pozīcijai nav atbilstoši, vēl jo vairāk parāda, ka rakstat nevis kā m.iur., bet gan AS Reverta darbinieks. un tam šajā gadījumā ir nozīme, jo citādi noteikti būtu pagaidījis līdz kasācijas izskatīšanai
anonīms2
15. Maijs 2013 / 10:03
0
ATBILDĒT
Raksta sāls ir kur? Latvijā ar banku un lielu monopolistu korumpēta lobija palīdzību ir radīta bāze tam, lai klaji neievērotu Civillikuma pamatprincipus- nenošķirtu lietu un saistību tiesības. Ir tiesības, kurām ir personiks raksturs, un ir tiesības, kurām ir lietisks raksturs. Šos principus būtu jāzina un jāievēro ne tikai parastās jurisdiskcijas tiesai, bet pat arī administratīvajai tiesai. Autors pareizi raksta- lietu tiesībām ir absolūts raksturs - tās jārespektē visām personām, turpretim saistību tiesībām ir relatīvs raksturs - savas pretenzijas var vērst tikai pret līguma kontrahentu. Autors norādījis skaidru valsts mēroga problēmu un nav nekādas nozīmes tam, kāds viņam ir vai nav sakars ar kādu konkrētu lietu. Šādi raksti izgaismo problēmu un parāda situācijas absurdumu.
R. Neilands
15. Maijs 2013 / 08:48
0
ATBILDĒT
Rakstā minētajā tiesas lietā pārstāvēju pieteicēju un šis fakts nav ne slēpjams, ne arī sensacionāls. Publicējot rakstu gaidīju, ka spriedums tiks publicēts www.tiesas.lv, no kura pēc iniciāļiem būtu redzams, ka pārstāvēju pieteicēju. Diemžēl spriedums nav publicēts. Domāju, ka lasītājiem būtu interesanti izlasīt pilnu sprieduma tekstu. Kad nosūtīju rakstu publicēšanai (08.04.), kasācijas sūdzības nebija iesniegtas (tās ir iesniegtas 07.05. un 09.05.).



Bankā nestrādāju. Taču tas nemaina lietas būtību - raksts ir veltīts konkrētai problemātikai, tajā ir 8 nodaļas, no kurām tikai vienā nodaļā ir aplūkots attiecīgais tiesas spriedums. No oponentiem, kuri komentāros savus vārdus neatklāj, taču ir viegli identificējami, ceru sagaidīt dziļu un objektīvu juridisko analīzi par to, ka LG parādu atgūšanas prakse tomēr ir uzskatāma par tiesisku.
komentētājs
14. Maijs 2013 / 19:41
0
ATBILDĒT
iznāk, ka raksta autora klients pirms pirkuma zināja par parāda esamību, attiecīgi par nosolīto īpašumu samaksāja mazāk, un tagad grib netaisni iedzīvoties, pieprsot neņemt vērā iepriekšējo parādu un visu nastu nest LG un visbeidzot gala patērētājiem paaugstinātu tarifu veidā. nepavisam neizklausās taisnīgi.
Vērtētājs
14. Maijs 2013 / 19:15
0
ATBILDĒT
Man gan šķiet, ka īstā problēma slēpjas ačgārnajā tiesiskajā regulējumā, kura galvenie upuri ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Tiem ir likumisks pienākums sniegt pakalpojumus neatkarīgi no lietotāja spējām vai godaprāta par tiem maksāt. Parādnieks no saviem parādiem vienkārši izvairās, pārdodot īpašumu vai izbedzot īres līgumu, un nāk vietā jauns lietotājs, un riņķa dancis sākas atkal no sākuma. Un neatgūtie parādi paaugstina sniedzēja izmaksas, un nebūsim naivi - par tām tarifu veidā pēc tam maksā visi lietotāji. Pēc būtības jau sabiedriskais pakalpojums attiecas tieši uz īpašumu un no loģikas viedokļa to sniedzējiem parāda gadījumā būtu jāpiešķir likumiska iespēja nostiprināt in rem tiesību.
tiesnesis
14. Maijs 2013 / 17:20
0
ATBILDĒT
Labi, ka banka un tās darbinieks ne tikai tiesā pauž savus argumentus, bet arī uzraksta rakstu JV, lai visiem būtu skaidrs, kādam jābūt spriedumam.

Paldies bankai un autoram.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
visi numura raksti
Laura Emse-Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Amicus curiae institūts Latvijas tiesību sistēmā
Amicus curiae institūts ir sastopams arī Latvijas tiesību telpā, taču ārējie normatīvie akti paredz "tiesas drauga" piedalīšanos tikai divu tiesu procesos – administratīvās tiesas un Satversmes tiesas procesā. Autore vispirms ...
Pēteris Apinis
Viedoklis
Par likuma burtu un garu
Kāpēc tāda jezga ap likumprojekta garu un burtu, kas nosaka, ka bērniem ir tiesības uz tīru gaisu un veselību? Kāpēc tāda pretestība viedoklim, ka vecāki nedrīkst apdūmot savus bērnus, tāpat kā nedrīkst pērt, kratīt, ...
12 komentāri
Ketija Žubure, LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Sezonu sāk ar veiksmīgu startu Šveicē
Kā ierasts, arī 2013. gads Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem ir sacensībām un tiesu izspēlēm bagāts, no kurām daļa jau noslēgušās, bet citas – vēl turpinās. Viena no pirmajām starptautiskajām sacensībām ...
1 komentāri
Amanda Mūrniece, LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Panākumi starptautisko tirdzniecības tiesību tiesu izspēlē Vīnē
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komanda veiksmīgi sākusi 2013. gadu, jau 12. reizi pārstāvot Latviju ikgadējā Willem C. Vis starptautiskā šķīrējtiesas procesa tiesu izspēlē, kas 20. reizi norisinājās Vīnē no ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par atteikumu reģistrēt komunisma atbalsta kustību
Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, kuras piedzīvoja ne vien nacistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, bet arī komunistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, nevar izturēties pret šo ideoloģiju tikpat neitrāli kā ...
17 komentāri
AUTORU KATALOGS