ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Jūnijs 2013 /Nr.22 (773)

Pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana intelektuālā īpašuma tiesībās
4 komentāri
LL.M.
Andris Tauriņš
zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" jurists 

Šajā rakstā, pirmkārt, analizēts pagaidu aizsardzības līdzekļu institūts un tā izcelsme, otrkārt, uzmanība veltīta Direktīvas 2004/48/EK tiesību principiem un, treškārt, iztirzāts līdzšinējā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas praksē piemērotais tā sauktais četru soļu tests, kas ļauj noskaidrot pamatu pagaidu aizsardzības līdzekļu nepieciešamībai.

1. Ievads

1. Šķiet, ka globālā mērogā nav labāk zināma piemēra kā tehnoloģiju gigantu "Apple" un "Samsung" strīdi, lai raksturotu pagaidu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – PAL) lomu tiesvedībā un ietekmi uz biznesu.1 Strīdi par patentu un dizainparaugu tiesību pārkāpumu pēc būtības vēl nebija atrisināti, taču tādās pirktspējīgās jurisdikcijās kā Vācija, ASV un Austrālija jau tika noteikts pagaidu aizliegums tirgot atsevišķus "Samsung" produktus. Var tikai iztēloties, kādu finansiālo efektu šāds pagaidu aizliegums var radīt vienai vai otrai strīdā iesaistītajai kompānijai.

2. Nav dzirdēts, ka Latvijas tiesas atrastos uz "Apple" un "Samsung" globālo strīdu kartes. Taču intelektuālā īpašuma strīdi notiek arī Latvijā. Šādos strīdos nereti tiek prasīts piemērot PAL. Šis relatīvi jaunais tiesību institūts nostiprināts Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 30.2 nodaļā.2 Lai arī PAL piemērošanas tiesu prakse veidojas lēni,3 nedaudzie pieejamie tiesu nolēmumi atklāj pozitīvas tendences tiesību tālākveidošanā. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmumos attīstīts tā sauktais četru soļu tests, kas ļauj noskaidrot pamatu PAL nepieciešamībai. Šāda testa ieviešana ir atbalstāma, jo saskan ar Direktīvā 2004/48/EK4 (turpmāk – Piemērošanas direktīva) noteiktajiem tiesību principiem un veicina tiesisko noteiktību.

3. Šajā rakstā vispirms tiks apskatīts PAL institūts, tā izcelsme. Tad uzmanība tiks veltīta Piemērošanas direktīvas tiesību principiem. Pēc tam tiks iztirzāts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas (turpmāk – Augstākā tiesa) praksē piemērotais četru soļu tests.

 

2. PAL tiesību institūta ģenēze

4. PAL piemērošanas pamati atspoguļoti Piemērošanas direktīvas 9. pantā: "[..] tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma var: a) attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot iepriekšēju izpildrakstu,5 lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu [..]; b) dot rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības tīklā."

5. Dalībvalstīm minētās prasības bija jāievieš nacionālajās tiesībās. Latvijā attiecīgā norma iekļauta CPL 250.10 panta pirmajā daļā: "Ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu [..]."6 CPL tekstā, līdzīgi kā Piemērošanas direktīvā, netiek sniegtas plašākas vadlīnijas, kā konstatēt pārkāpuma pamatu un kādos gadījumos, to konstatējot, tiesa tomēr var nepiemērot PAL.

6. Lai izprastu PAL piemērošanas nepieciešamību, ir jāņem vērā Piemērošanas direktīvā paustie harmonizācijas mērķi un intelektuālā īpašuma tiesību specifika. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu intelektuālā īpašuma tiesības ir atzītas par vienu no cilvēka pamattiesībām, kuras valstīm ir pienākums aizsargāt.7 Šis uzstādījums atspoguļots arī Piemērošanas direktīvā: "Intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir jāļauj izgudrotājam vai radītājam gūt likumīgu peļņu no sava izgudrojuma vai darba."8 Vienlaikus direktīvas autori atzinuši, ka, "nepastāvot efektīviem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļiem, netiek veicināta jauninājumu ieviešana un jaunrade un mazinās ieguldījumi".9 Tātad harmonizācijas mērķis, kura gaismā jātulko arī PAL piemērošanas pamati, ir vērsts gan uz tiesību īpašnieku subjektīvo tiesību realizāciju, gan arī uz sabiedrības ieguvumiem jauninājumu un jaunrades formā. Šo mērķi var sasniegt, "iekšējā tirgū nodrošinot augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu aizsardzības līmeni".10

7. Nevērtējot, cik pamatoti ir Piemērošanas direktīvas preambulā deklarētie apgalvojumi par intelektuālā īpašuma aizsardzību kā priekšnoteikumu jauninājumiem (inovācijai) un jaunradei,11 ir jāatskatās uz Piemērošanas direktīvas izcelsmes apstākļiem. Tas atvieglotu attiecīgo normu interpretāciju.

8. PAL institūtam ir starptautisks raksturs. Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – "TRIPS Līgums"), kas ir noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka to "tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus: [..] novērst jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos [..]".12 Arī Eiropas Savienība kā TRIPS Līguma dalībnieks apņēmās īstenot šī līguma noteikumus, kas tika paveikts, pieņemot Piemērošanas direktīvu (9. pantu). Pirms tam gan pagaidu pasākumu jēdzienu interpretēja Eiropas Savienības tiesa (turpmāk tekstā – EST).13 Minētās atziņas ņemtas vērā Piemērošanas direktīvā.

9. Latvijas tiesībās pirms attiecīgās CPL nodaļas ieviešanas PAL institūts nav bijis pazīstams.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M. Papēde
10. Jūnijs 2013 / 09:22
0
ATBILDĒT
Paldies par kvalitatīvo un rūpīgo tiesu prakses apskatu un jo īpaši par pirmsšķietamības iztirzāšanu. Ceru, ka attīstīsi pagaidu aizsardzības līdzekļu tēmu turpmākos rakstos, dziļāk paanalizējot arī pārējos testa soļus. Mani, piemēram, interesētu pārdomas, cik pamatoti ir izdalīt 3. soli - būtisks kaitējums prasītājam, ja pirms tam jau pirmsšķietami ir gūta pārliecība par prasības pamatotību. Manuprāt, šis būtu viens no aspektiem, kas vērtējams 4. solī, samērojot pušu intereses, un atsevišķi nebūtu izdalāms, jo pretējā gadījumā svaru kauss nesamērīgi nosveras par labu atbildētājam. Katrā ziņā tīri loģiski domājot, viens no šiem abiem soļiem šķiet lieks. Ja prasītājam tiks nodarīts nenovēršams ļaunums, tad kādas atbildētāja intereses to vēl varētu atsvērt? Spriežot pēc raksta, arī autoram ir radušās līdzīgas šaubas, jo 4. soļa apraksts sākts ar vārdiem \"Ja tiek konstatēts būtiska kaitējuma trūkums, [...]\" (jeb negatīva atbilde uz 3. soli). Tas savukārt nesaskan ar rakstā vairākkārt uzsvērto kumulatīvo pieeju testa piemērošanā.



Izvērtējot pušu intereses, manuprāt, nav pamatoti iepīt argumentus par patērētāju aizsardzību un medikamentu pieejamību. Pirmkārt, tās jau gramatiski nav iesaistīto pušu intereses. Otrkārt, pagaidu aizsardzības līdzekļi tiek piemēroti prasītāja tiesību aizsardzībai, un tie nav actio popularis līdzekļi. Visbeidzot, medikamentu pieejamība noteikti ir arī ētisks jautājums, taču to nevar uzlikt par pušu atbildību. Šo divu aspektu realizācijai ir jāpiemēro citi līdzekļi. Piemēram, ja pastāv aizdomas par bīstamu produktu laišanu tirdzniecībā, tad tas būtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības lauciņš.



Izbrīna tiesas izpratne par autortiesībām \"Viasat\" lietā, un šajā jautājumā būtu gribējies arī kritiskāku pieeju no raksta autora. Ja reiz tiesības aizliegt darba izmantošanu ir personisko tiesību iezīme, savukārt personiskās tiesības, kā zināms, ir autortiesību specifika, tad kāds pamats ir prasīt preču zīmes vai patenta izmantošanas aizliegšanu? Skatoties vēl plašāk - vai arī lietas īpašnieks, aizliedzot citām personām sava īpašuma izmantošanu, rīkojas personisko tiesību ietvaros? \"Viasat\" lietā ir daudzi neskaidri un sarežģīti tiesību jautājumi, kas varētu traucēt pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, taču par to, ka mantiskās tiesības ietver gan tiesības atļaut, gan tiesības aizliegt darba izmantošanu, gan nebūtu jādiskutē.



Piekrītu raksta nobeigumā izteiktajam viedoklim, ka aprakstīto testu nevajag kodificēt, bet ļaut tam attīstīties tiesu praksē un literatūrā, smeļoties arī citu valstu pieredzē. Viena lieta gan būtu jāizdara - katru reizi, kad mēģinu lasīt direktīvas 2004/48/EK latvisko versiju, secinu, ka būtu taču beidzot laiks uzlabotam tulkojumam. Rakstā norādītās kārtējās tulkojuma neprecizitātes šo pārliecību tikai apstiprina.



Vēlreiz paldies par rakstu!
m
8. Jūnijs 2013 / 20:04
0
ATBILDĒT
Prieks lasīt kvalitatīvu rakstu, kas nav mākslīgi izstiepts un sarežģīts! Paldies autoram!
Jana
5. Jūnijs 2013 / 10:51
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par vērtīgo rakstu! Par šo tēmu ir maz publikāciju, tāpēc katra no tām ir jo īpaši vērtīga!
Karmelita
4. Jūnijs 2013 / 20:45
0
ATBILDĒT
Lai nu šoreiz paliek pagaidu aizsardzības līdzekļi. Es gribētu ar šo puisi uzdejot tango!
visi numura raksti
Jānis Vanags
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad aizliegts klusēt jeb atsevišķās domas
Gandrīz par katru tiesas spriedumu ir kāds neapmierinātais, visbiežāk jau tas procesa dalībnieks, kas lietu ir zaudējis, vai viņa pārstāvis.1 Tomēr ir arī reizes, kad ar lietu nesaistīts jurists nevar pieņemt sprieduma atziņas, it ...
30 komentāri
Dagne Rušeniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas
Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka ...
7 komentāri
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Par tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā
Pagājušo nedēļu, 29. maijā, pāris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, tiesībsargs Juris Jansons publiskojis atbildi uz kāda Rīgas mēra amata kandidāta iesniegumu, kur norādīts uz tiesiskās vienlīdzības pārkāpumu ...
Oskars Vasiļjevs
Akadēmiskā dzīve
Juristu dienas Rēzeknes augstskolā
Neskatoties uz to, ka Juristu dienas Rīgā šogad nenotika tik plaši kā ierasts, šī tradīcija tika uzturēta Rēzeknē. Aprīļa sākumā Rēzeknes augstskolā jau trīspadsmito reizi norisinājās Juristu dienas, kuru ietvaros notika tiesas ...
Tiesību prakse
Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem
Uzņēmumu reģistra valsts notāra kompetence, izskatot pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikumu par komersanta nosaukuma (firmas) maiņu, ir ierobežota tikai ar komercreģistrā un citos Uzņēmumu reģistra ...
AUTORU KATALOGS