4. Jūnijs 2013 / 19:02
Netaisna iedzīvošanās ir labs piemērs, lai varētu alīdzināt mūsdienu un vēsturisko izpratni. Mūsdienu izpratni Jūs aprakstījāt.
„Noteikumam, ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķina, tuvākais avots meklējams Vācijas bij. atsevišķo federālvalstu tiesībās. Baltijas provinču privāttiesībās šis noteikums nokļuvis, šķiet, tieši no Prūsijas privāttiesībām (Fr. Menders. Condictiones Latvijas civīllikumā. 01.03.1937.TMV Nr. 3). Tādējādi BGB nevar būt šī regulējuma avots.
Civillikuma 2389.-2390.p. jeb condictio sine causa attiecas uz gadījumiem, kad ieguvumam vispār nav nekāda tiesiska pamata vai šis pamats zudis (Erdmann, 4.sēj., 544.-545.lpp.; Fr. Menders. Condictiones Latvijas civīllikumā. 01.03.1937.TMV Nr. 3,; K. Avens. Jaunais Civillikums. 1938.01.14. Latgales Vēstnesis)..
Condictio sine causa gadījumā bija svarīgi tas, lai prasības celšanas laikā nebūtu tiesiska pamata, līdz ar ko tiesisks pamats varēja nepastāvēt no paša sākuma vai zust vēlāk (Erdmann, 4.sēj., 544.-545.lpp.; Fr. Menders. Condictiones Latvijas civīllikumā. TMV Nr. 3, 01.03.1937.). Līdzīgs secinājums, ka ir svarīgs tieši prasības celšanas moments, izriet arī no Civillikuma 2379. un 2392.panta.
Ņemot vērā minēto un pantu spēkā esošo redakciju, ir pamats secināt, ka, ja darījums tiek atzīts par spēkā neesošu vai citā veidā izbeigts, un kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, ko šī persona neizdot, tad to var no viņa atprasīt netaisnas iedzīvošanās prasījumu.
Civillikuma 2391.pants attiecas uz visiem tiem gadījumiem, uz kuriem neattiecas iepriekšējie Civillikumā uzskaitītie netaisnas iedzīvošanās prasījumu veidi.
Saskaņā ar 2377.pantu abos gadījumos atprasījuma tiesības mērķis ir: 1) kad dots apsolījums - atsvabināt no tā, atdodot parāda dokumentu, ja tāds bijis izdots; 2) kad izdarīti darbi - atlīdzināt to vērtību; 3) kad nodibināts vai atcelts servitūts - atjaunot agrāko stāvokli. Savukārt, ja dotas atvietojamas lietas, piemēram, nauda, tad jāatdod tās pašas šķiras un tāda paša labuma lietas, respektīvi, tā pati summa (2378.p.).
Attiecībā uz Civillikuma2391.panta norādi par zaudējumiem, tad, ja atbildētājs ļaunā nolūkā ir, piemēram, uzdāvinājis vai atsavinājis lietas, kuras tika saņemtas uz spēkā neesoša darījuma pamata, tad viņam ir jāatlīdzina zaudējumi (K. Avens. Jaunais Civillikums. 1938.01.14. Latgales Vēstnesis). Protams, kā norādiet, pierādīt ļaunu nolūku, var būt grūti. Taču, ja viens līgumslēdzējs atkāpjas no darījuma, kas bieži vien notiek, nosūtot rakstisku paziņojumu citai pusei, un otrs kontrahents ir iepazinies ar šo paziņojumu, tad par labu ticību, ja vēlāk ar mantu kaut kas notiek, runāt nevar.
Praktiski netaisnas iedzīvošanās regulējumam var būt nozīme, kad nosaka atprasāmās mantas vērtību, tā, piemēram, neatvietojamas lietas jāatdod ar to pieaugumiem un augļiem.
Vēl var piebilst, kad netaisna iedzīvošanās būs piemērojama tad, kad citus prasījumus nevar izvirzīt, bet parasti netaisnas iedzīvošanās prasījumi konkurē ar citiem prasījumiem (t.s. prasījumu konkurence). Līdz ar to praktiski šo regulējumu piemēro visai reti.