Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka pakalpojumu saņēmēji saņem vienlīdz kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kā arī nav izvirzījis vienādas prasības pakalpojumu sniedzējiem un nav noteicis vienādus nosacījumus, kā šie pakalpojumi ir jāsniedz. Autore rakstā vēlas pievērst lielāku uzmanību nevis zvērinātiem notāriem un konsulārajām iestādēm, bet gan bāriņtiesām, kurām valsts ir uzticējusi veikt apliecinājumus tajās Latvijas vietās, kurās nav pieejami zvērinātu notāru pakalpojumi.
Apliecinājumu izdarīšana ir bāriņtiesu ekskluzīva tiesība, kas ir paredzēta, lai vienkāršotu pašvaldības iedzīvotājiem juridisko lietu kārtošanu.1 Rakstā tiks aplūkotas bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas vispārīgie principi, funkcijas, kā arī prasības personām, kuras bāriņtiesās drīkst veikt apliecinājumus.
Bāriņtiesu darbības vispārīgie principi
Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota iestāde, kura gadījumā, ja novadā (kurā nav teritoriālo vienību), novada pagastā vai novada pilsētā nav zvērināta notāra, papildus aizbildnības un aizgādnības funkcijām izdara apliecinājumus un veic citus Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmajā daļā norādītos uzdevumus. No iepriekš minētā var secināt, ka apliecinājumus bāriņtiesa var veikt attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotājiem tikai tad, ja attiecīgajā novadā (tādā, kurā nav teritoriālo vienību), novada pagastā un novada pilsētā nav zvērināta notāra. Ja novados ir teritoriālās vienības, novada bāriņtiesas apliecinājumus nedrīkst veikt tajās bāriņtiesās, kuru darbības teritorijā darbojas zvērināts notārs, piemēram, Rēzeknes pilsētas bāriņtiesa nevar veikt apliecinājumus, jo Rēzeknē praktizē trīs zvērināti notāri.
Pēc administratīvo teritoriju reformas Latvijā tika izveidoti 110 novadi un deviņas republikas pilsētas. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieeju bāriņtiesām, novadu bāriņtiesas ar attiecīgās novada domes lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas, kas darbojas pagastu pārvaldēs. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju. Kā piemēru var minēt Lielvārdes novada Jumpravas bāriņtiesu un Lielvārdes novada Lēdmanes bāriņtiesu, kurām darbības teritorija ir noteikta attiecīgi – Jumpravas pagasts un Lēdmanes pagasts.
Par novada, kurā ir apvienojušās vairākas teritoriālās vienības un ir izveidota viena bāriņtiesa, darbības teritoriju ir uzskatāma visa novada administratīvā teritorija – neatkarīgi no tā, vai kādā no novada teritoriālajām vienībām ir vai nav zvērināts notārs. Turklāt šādā gadījumā bāriņtiesas darbības teritorijā dzīvojošās personas ir attiecīgā novada administratīvās teritorijas (neatkarīgi no tā, vai kādā no novada pagastiem vai pilsētā praktizē zvērināts notārs) iedzīvotāji. Diemžēl Latvijā ir piecu novadu bāriņtiesas, kuras, iespējams, apzināti nav izveidojušas vairākas bāriņtiesas – pilsētas bāriņtiesu un novada bāriņtiesu, lai arī pilsētas iedzīvotāji varētu vērsties novada bāriņtiesā un saņemtu Bāriņtiesu likuma VII nodaļā minētos apliecinājumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes