Līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nav bijis skaidri definētu un pilnīgu iespēju, ar kurām valsts jau preventīvi spētu aizsargāt sabiedrību un indivīdus no visu veidu vardarbības un tās sekām. Tādējādi valsts atbildība un rūpes par sabiedrības drošību šobrīd galvenokārt izpaužas kā reakcija uz jau notikušu nodarījumu. Tomēr "valsts nedrīkst novērsties arī no šādas – vardarbības prevencijas – atbildības. Tā nevar pateikt, ka reaģēs vien tad, kad tiks pastrādāts noziegums," atzīst tieslietu ministrs Jānis Bordāns, komentējot 4. jūnijā Ministru kabineta atbalstītās Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijas būtību. Balstoties uz šo tiesībpolitikas plānošanas dokumentu, ir paredzēts radīt tādu sistēmu, kas ne tikai palīdzētu novērst vardarbību veicinošus apstākļus un cēloņus, bet arī aizsargātu un sniegtu nepieciešamo atbalstu gan apdraudētajām personām, gan pašiem vaininiekiem.
Norādot uz apsvērumiem preventīvo piespiedu līdzekļu (PPL) sistēmas nepieciešamībai, jaunpieņemtās koncepcijas izstrādātājs – Tieslietu ministrija – skaidro, ka Satversmes 89.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes