ŽURNĀLS Īsziņas

cerams, ka tas ir tikai joks!?

Instrukcija tiem, kuri vēlas iepazīties ar tiesu spriedumiem:

1) atveriet lapu SS.lv, sadaļu datori;

2) piezvaniet jebkuram sludinājumā norādītajam datorspeciālistam un palūdziet pieslēgt Tiesu informācijas sistēmu (parasti tiek piedāvāta pakete ar Personas datu pārlūku, CSDD, Sodu reģistru, VVDZ, VSAA un VID datu bāzēm).

Samaksu neatceros, bet nebija liela.

Bet, kā tad paliek ar tādiem, kuri paši tieši gribētu, lai identitāte nebūtu noslēpta? Kāpēc nav paredzēta iespēja par pretējo, pilnībā atklātu procesu un pazīstamiem (atpazīstamiem) dalībniekiem?

Jau ilgstoši tiek publicēti visi administratīvo tiesu spriedumu. Labāk tādi, kas stājušies spēkā, nekā vispār nekādi (vai tikai augstākās tiesas).

Judikatūru veido tikai spēkā stājušies spriedumi. Tik un tā būtu interesanti apskatīt vēl spēkā nestājušos spriedumus.

Tiesas spriedumu anonimizēšana nav tik vienkārša lieta. Nepietiek ar sensitīvo datu aizklāšanu, lai potenciālie ļaunprāši nevarētu sadzīt pēdas, nedaudz jāpamaina faktiskie apstākļi, liecinieku liecības, ekspertu slēdzieni, tiesas nolēmumu motīvu daļa. Piemēram, lietās, kur procesa dalībniekiem draud taustāmi draudi no ieinteresētajām personām. Kādā administratīvo pārkāpumu lietā, kur policijas darbinieki aiz atriebības par agresīvu braukšanu sūdzības iesniedzējai bija noindējuši sunīti, tiesu informācijas sistēmā un tiesas.lv tika ievietots pavisam cits spriedums, lai pasargātu kundzi no atriebīgajiem policijas darbiniekiem.

Šobrīd likuma „Par tiesu varu” 28.2 p. 1.d. vēsta: „Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi.” Bet šā panta piektā daļa paredz: „Šā panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas. Publicējot tiesas nolēmumu internetā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”.

Nupat pieņemtie grozījumi 28.2 p. 5.d.: „Atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”

Kā redzams likumdevējs situāciju padarījis daudz sliktāku, nezināmu iemeslu dēļ. Pietiktu vienkārši izslēgt no 28.2 p. 5.d. vārdus „ ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas”. Jā, lēmumus varētu publicēt internetā ierobežotā apjomā, ko noteiktu MK, vien atstājot tiesai iespēju rīkoties arī pēc savas iniciatīvas. Bet noteikt, ka publicē tikai pēc spēkā stāšanās, ir pilnīga aplamība. Kasācijas instance nolēmumi (problēma – KPL lēmumi) tiks publicēti uzreiz, bet tieši tie diskutablie, kuri atzīti par nepareiziem, – nebūs pieejami. Turklāt par aktuāliem jautājumiem nāksies gaidīt tiesu praksi gadiem, kamēr tā būs kļuvusi par vēstures izpētes jautājumu.

Piekrītu, ka anonimizēšana ir lieks pasākums, ja tiesas sēdes ir atklātas, turklāt, ja vēl ir iespēja apskatīties nolēmuma oriģinālu.

Īstenībā ļoti ērti, var pats savas tēzes sākt izgudrot un atsaukties uz super-duper slepeno spriedumu.



Mani arī interesē, kāpēc sprieduma anonimizēšana maksā 1,30 Ls par lapu? Vai tiesu darbinieki tiešām nevar apgūt funkciju \"find and replace\"?

Vispār jau hipersaites uzskatāmas par nevēlamāko no atsauču veidiem - ja mājaslapai tiek nomainīts dizains un struktūra (kas notiek pietiekami bieži), pārsvarā tiešās saites vairs nedarbosies. Bet nu labi. Ko darīt, ja esmu centīgs students, kas eksāmenā grib parādīt, ka seko līdzi tiesu praksei, vai arī tiesas sēdē pats vēlos atsaukties uz kādu atziņu? Rakstīt/teikt \"paskatieties mājaslapā to tur spriedumu, kas vienīgais ir bez numura\"? Vai tad numura SKC-???? publicēšana kaut kā sevišķi aizskārtu lietas dalībnieku vai kādas citas personas intereses? Galu galā, ja nolēmums ir tik sensitīvs, varbūt nevajadzēja to publicēt vispār vai publicēt tikai tēžu veidā, nevis šādi, atvainojiet par izteicienu, ķēmoties?

Varbūt iepriekšējā komentārā pieminētā lieta nebija pats uzskatāmākais piemērs, jo pieteicējs ir juridiska persona. Tāpēc intereses pēc var pārbaudīt citu lietu: 20.06.2013. skatīs lietu A420420412 (SKA-0359-13) ar pieteicēju Ingēru Ļaskovsku un atbildētāju Rīgas bāriņtiesu.

Pirmās instances spriedums pieejams http://www.tiesas.lv/files/AL/2012/07_2012/17_07_2012/AL_1707_r j_A-04204-12_27.pdf

apelācijas instances spriedums pieejams

http://www.tiesas.lv/files/AL/2012/12_2012/17_12_2012/AL_1712 apg_AA43-3959-12_4.pdf

Abos spriedumos tiesu darbiniekiem ir maksāta alga par to, lai šos nolēmumus it kā padarītu anonīmus, taču, kā redzams, šī anonimitāte ir tikai šķietama, tāpēc nevajadzīga un nelietderīga. Tieši resursu trūkums nolēmumu anonimizēšanai tiek izmantots kā arguments, lai novilcinātu tiesu nolēmumu publisku pieejamību, taču šāds arguments atbilstoši jau pievestajam piemēram ir pilnībā absurds un nepamatots.

Runājot par nolēmumu anonimizāciju, uzskatu to par farsu.



Ikvienam interesentam gan tiesās, gan tiesas.lv mājas lapas sadaļā tiesu kalendāri ir pieejami tiesās izskatāmo lietu saraksti, kur norādīti lietas numuri, lietas dalībnieku vārdi, uzvārdi, nosaukumi un lietas būtība. Piemēram, Senāta Administratīvo lietu departamentā 25.06.2013. tiks skatīta lieta Nr.A42569007 (SKA-0033-13) ar dalībniekiem SIA \"Inerce Trade\" un VID par VID 04.07.2007. lēmumiem Nr.19/26490 un Nr.19/26481. Ievadot lietas numuru A42569007 tiesas.lv pieejamā tiesvedības gaitas datu izsekošanas sistēmā, redzams, ka šajā lietā pirmās instances spriedums 13.05.2010. pieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/05_2010/13_05_2010/AL_1305_r j_A-00951-10_22.pdf

bet apelācijas instances tiesas spriedums 28.12.2011. pieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/12_2011/28_12_2011/AL_2812_a g_AA43-0803-11_7.pdf



Šādā situācijā, kad lietas numuri un lietas dalībnieki ir vispārpieejama publiska informācija, tiesas nolēmumu anonimizācija ir lieka. No nolēmumu anonimizācijas ir jēga tikai tādā gadījumā, ja netiek publiskota informācija par tiesās izskatāmajām lietām, bet ja informācija par tiesās izskatāmajām lietām tomēr tiek publiskota un šāda rīcība ir atzīstama par attaisnojamu, tad nav lietderīgi un efektīvi nodarboties ar nolēmumu anonimizāciju.

Pie mums visās krimināllietās lietas materiāli ir \"brīvi pieejami\".Variet iztēloties,kā varošanas lietas lapas ceļo pa Centrālcietumu kā bestsellers?

Bet daļā par problēmām ar atsaukšanos - iekopējiet hipersaiti uz AT mājaslapu.

Tas vēl ir nieks, salīdzinot ar pēdējo AT mājas lapā publicēto \"judikatūras\" spriedumu civillietā. Tik smagi rediģētu šedevru iepriekš nebija nācies redzēt. Izrādās, paternitātes noteikšana pie mums ir tik sensitīvs jautājums, ka vienkāršā tauta nav tiesīga uzzināt ne lietas numuru, ne iepriekšējo instanču tiesas, pat ne lietu izskatīšanas datumus. Iznāk, ja es vēlētos atsaukties uz šo nolēmumu kā judikatūru, to bez papildus konsultēšanās ar tiesu nemaz nevarēs korekti izdarīt(!). Tas vedina uz citām pārdomām - vai tiešām personas datu aizsardzības normas vienmēr vajag interpretēt tik nesamērīgi par labu privātpersonai, ka tas noved pie šādiem komiskiem rezultātiem? Protams, nekas labs nav arī tas, ka slēgtās tiesas sēdēs skatītu lietu nolēmumu publicēšanu vispār neparedz neviena tiesību norma. Tiesu nolēmumu publiskuma etalons Eiropā, cik zinu, ir Somija, kur pat lietas materiāli lielākajā daļā lietu pieejami publiski. Nav dzirdēts, ka viņiem būtu nepatikšanas ar jebkādiem datu aizsardzības sargsuņiem.

Man ir jautājums, vai publicētajos spriedumos būs norādīti pilni iestāžu nosaukumi? Nesen lasīju vienu Senāta administratīvo lietu departamenta spriedumu, un tajā bija norādīts, kā no darba var efektīvi atlaist sievieti grūtnieci, tikai neuzzināju, kas tā ir par valsts iestādi, kas tā rīkojās!

Vai tiks publicēti spriedumi, kas stājušies nelikumīgā spēkā?

Jā, šis ierobežojums visu to publicēšanu padara par farsu.

Kāpēc tiks publicēti tikai spriedumi, kas stājušies likumīgā spēkā? Pirmkārt, vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja lieta būs izskatīta visās trīs tiesu instancēs, pirmās instances un apelācijas instances spriedumi netiks publicēti? Otrkārt, kāpēc spriedumi tiks publicēti tikai pēc stāšanās likumīgā spēkā, nevis pēc tā pasludināšanas un pilna sprieduma sastādīšanas?

\"lai Latvijas Republika atzīst Šveices un Lihtenšteinas kara noziegumus - kad viņi bez tiesiska pamata neizdeva Sarkanajai Strādnieku un Zemnieku armijai nacistu dezertierus.\"

____________________________________________

P stāstiet sīkāk!

Lai jau publicē, būs tāda pati fikcija kā internetbanka. Hakeri sagrozīs spriedumu tekstus un rezolutīvās daļas. Šveice nezin kāpēc finansē šīs aktivitātes, laikam vēlas, lai Latvijas Republika atzīst Šveices un Lihtenšteinas kara noziegumus - kad viņi bez tiesiska pamata neizdeva Sarkanajai Strādnieku un Zemnieku armijai nacistu dezertierus.