Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Jūnijs 2013 /Nr.25 (776)

Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību
34 komentāri

Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda:

"Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās [..]"1

Šī ziņa lika autoram uz brīdi aizvērt ziņu portālu un nopietni aizdomāties. No vienas puses, autors abām rokām atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās un iestājas par nesmēķētāju (it īpaši bērnu) tiesībām neelpot tabakas dūmus. No otras puses, vai šāds aizliegums ir attaisnojams, ja smēķēšana norādītajās vietās nevienam objektīvi netraucē: piemēram, gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājā visi pārējie dzīvokļi ir neapdzīvoti vai ja visi mājas iemītnieki ir kaislīgi smēķētāji? Kāds ir šāda likuma pamatmērķis: aizsargāt citu tiesības (kas ir pašsaprotami un nekādus iebildumus nerada) vai tomēr, līdzīgi valdonīgai bērnudārza auklei, aizsargāt pieaugušus rīcībspējīgus cilvēkus pašus no sevis? Un tā šīs pārdomas noveda autoru līdz fundamentālajam jautājumam, kas būtu nopietni jāapdomā katram sevi cienošam juristam: kāda ir valsts loma vispār?

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
komentāri (34)
34 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
miau
29. Jūnijs 2013 / 22:35
0
ATBILDĒT
Muļķības kaut kādas. Jūsu komentārā neredzu nekādus argumentus, tikai nemotivētu histēriju un naidu pret ASV tipiskā laikrakstu \"Cīņa\" un \"Padomju Jaunatne\" stilā. Diez vai jums vispār ir priekšstats par ASV; šaubos, ka vispār esat tur bijis/usi. Par Amerikas nākotni nekreņķējieties: Amerika izķepurosies sveikā, kad Eiropa jau \"noies pa burbuli\". ES kopējais bezdarba rādītājs ir 11,1, ASV tikai 7,5. Nacionālais kopprodukts \"per capita\" ASV ir lielāks, nekā absolūtajā vairākumā ES valstu. Jaunie talantīgie zinātnieki un inženieri, lai taisītu labu karjeru, parasti dodas no ES valstīm uz ASV, nevis otrādi. Amerikāņu universitāšu un lielo firmu laboratorijās ir daudz pētnieku no Eiropas, nevis otrādi. ASV ar Māršala plānu piecēla kājās kara sagrauto Rietumeiropu. Pateicoties ASV militārajam \"vairogam\", Rietumeiropas valstis spēja brīvi attīstīties Aukstā kara gados. Tas, ka ASV, lai izdzīvotu, vajag strādāt, nevis gulēt piedzērušam pažobelē un tik saņemt pabalstus, tas gan ir taisnība.

Tāpat redzams, ka ekonomikas zinātnē neko nesajēdzat. Ekonomikas zinātnes pirmais uzdevums ir meklēt objektīvas likumsakarības, kā veidojas cenas, kā aprēķinās preces vai pakalpojuma vērtība, kā cilvēki uzvedas ekonomikas \"spēļu laukumā\". Līdz ar to pārmest autoram to, ka viņš minējis vienu no šīm likumsakarībām (bērns kā kapitālieguldījums), ir vienkārši debīli – tāpat, kā pārmest matemātiķim, ka viņa minētā algebras formula ir \"amorāla\".
Kājāmgājējs
29. Jūnijs 2013 / 19:21
0
ATBILDĒT
Re: ekonomika un Vecā Derība. Es domāju, ka autors qua Bībeles interpretētājs et cetera nav tas lielākais guru Kembridžas līmenim. Ergo, saskaņā ar gudrāko Oksfordas guru, kas ir capo di tutti capi, mācību, socioloģiskās tiesību skolas ieskatā ir moderni prezumēt ab absurdo, ka ab initio labklājības valsts ir terra incognita, un, maisot šo sociālekonomisko spageti bļodu, nav iespējams panākt quid pro quo. Ibidem ir tik daudz starptautisko tiesību aspektu, kuros Vecās Derības elementi a priori var tikt visai eleganti izmantoti a posteriori, un tas tiek tikpat eleganti atspoguļots recenzējamos starptautiskos žurnālos.
sm.
28. Jūnijs 2013 / 17:46
0
ATBILDĒT
Pirmais raksts JV, ko bija pretīgi lasīt, jau sākot ar ideju, ka kristīgs cilvēks ir pret labklājības valsti, vai skatījums uz bērniem caur kapitālieguldījuma prizmu. Tas ir apmēram, kā Dimiters ļāva savu albumu finansēt Stendzeniekam. No šādiem cilvēkiem zūd ticība cilvēcei. Varbūt pašreizējais attīstīto valstu labklājības modelis nav tas labākais pašu valstu nākotnei, bet tas ir jāpilnveido, jāuzlabo, atrodot vājās vietas, piemēram, pārāk liela citu kultūru ieplūšana (arī demokrātija ir slikta, bet nekas labāks nav izdomāts). Citādi, bez cilvēciskās solidaritātes, mums būs vēl viena ASV, kur cilvēki nevar samaksāt par veselības aprūpes pamatiem, kur cilvēkiem nav nekādas iespējas pret lielajām korporācijām, vide tiek masveidā degradēta, valda viss, kam ir ekonomiskā vērtība (nauda, nafta, pilna valsts ar šaujamieročiem, lētais darbaspēks, garas virsstundas), bet cilvēks un daba nav nekas, tikai kapitālieguldījums, tiek slavēti cilvēki, kas pelna, neskatoties, kā pelna. Dažreiz no aktikrista pozīcijām var justies tuvāk dievam (jeb visas dabas dziņai dzīvot, attīstīties), nekā no reliģiska cilvēka.
Magone
28. Jūnijs 2013 / 12:44
0
ATBILDĒT
Balsojot par iestāšanos ES un eiro, es apzinājos sekas. Taču apzinājos arī sekas, ja Latvija ES nebūs. Mums blakus ir lielais lācis. Pēdējais drauds bija lielāks. Mazai valstij, diemžēl, nav daudz iespēju izvēlēties savu likteni, izvēle var būt tikai par mazāko ļaunumu.
Dedra
28. Jūnijs 2013 / 11:44
0
ATBILDĒT
Jebkura sabiedrība visā Pasaulē ir sadalīta divās daļās - tie, kuri strādā, pelna, maksā nodokļus un tie, kuri pirmo sapelnīto pārdala un dzīvo no tā.

Vienalga, vai pabalstu saņēmējs, aristokrāts, feodālis, vai sociopāts alkoholiķis tētis ģimenē - viņi visi pamato savu \"īpašo\" statusu, kas dod tiesības dzīvot no citu sapelnītā, ņemt un izmantot cita mantu, izšķērdēt uzkrājumus, pretī neko nepiedāvājot. Tāda vienkārši ir Pasaules kārtība.
dr.iur.
28. Jūnijs 2013 / 11:16
0
ATBILDĒT
Šis sociāli atbildīgās valsts modelis noteikti nav tas, kurā vēlos dzīvot. Bet izkāpt no šī vilciena laikam jau nav iespējams....

Tieši tā. Pati taču aģitē par ES un euro. Nu tad arī saņem, par ko cīnījies. Alternatīva tam ir, bet tā visdrīzāk būs ārpus ES. To taču tu negribu? Tā kā marš strādāt, lai liekēžiem būtu panesijas un pabalsti :)
Magone
28. Jūnijs 2013 / 10:10
0
ATBILDĒT
Eiropietim no sociāli atbildīgām valstīm ir vairāk jāstrādā ne tikai, lai sagādātu labus apstākļus izdzīvošanai ziemā, bet arī lai varētu nomaksāt lielos nodokļus, no kā sociāli atbildīgai valstij uzturēt liekēžus/pabalstu saņēmējus ne tikai no trešajām valstīm, bet arī vietējos. Un jo vairāk čaklais eiropietis strādās, izglītosies, saņems lielāku algu, jo lielākus nodokļus viņam noplēsīs -progresīvā nodokļu likme. Tieši tā jau ir tā sociāli atbildīgās valsts problēma -ja kāds strādā, cenšas, tad lai strādā par vairākiem, viņam jau naudas netrūkst, kulaks, bet, ja kāds necenšas, tad viņam ir jāpalīdz un jāiedod pabalsts, nabadziņam. Jo visiem ir jābūt vienlīdzīgiem, uz to ir vismaz jātiecas. Rezultātā -viena daļa pārstrādājas, bet otra -vēl vairāk izlaižas.

Jā, ir jomas, kas nevar pašas pelnīt un ir uzturamas, tāpat arī atsevišķi cilvēki. Ja nodokļu slogs būtu minimāls, tad cilvēki/uzņēmumi varētu atbalstīt jomas un cilvēkus, kurus paši vēlas. Bet to pašlaik cilvēku vietā dara valsts, milzīgu daļu nomaksāto nodokļu iztērējot administratīvā aparāta uzturēšanai.

Ja viena partija sola vēlēšanās pensionāriem sabiedrisko transportu par brīvu, tiek ievēlēta, tad, nākošo reizi ir jāsola sabiedriskais transports visiem par brīvu, pēcāk, jāsola piemaksāt, ja tiek izmantots sabiedriskais transports, citādi vēlēšanās neuzvarēt. Noteikti jāsola lielākas pensijas, jo šī elektorāta daļa ir milzīga. Kas par to visu maksās? Nu tas čaklais, strādīgais. Pa kuru laiku viņam audzināt/dzemdēt bērnus?

Šis sociāli atbildīgās valsts modelis noteikti nav tas, kurā vēlos dzīvot. Bet izkāpt no šī vilciena laikam jau nav iespējams.
hmmm
27. Jūnijs 2013 / 18:13
0
ATBILDĒT
lai gan man ļoti patīk vēsture, esmu praktizējošs jurists un esu daudz interesējusies par veco derību, bet raksts ir neuztverams, tālāk par 1 nodaļu nu dien spēka iedziļināties pārgudrajos spriedelējumos nebija spēka...
Herbis
27. Jūnijs 2013 / 17:01
0
ATBILDĒT
Lai kāda būtu ekonomiskas laimes definīcija, nedomāju, ka iebraucēji, kas \"papildina soc. pabalstu saņēmēju rindas\" ir uzņēmējvalstij izdevīgi, jo ļauj labāk apmierināt vajadzības ierobežotu resursu apstākļos. Drīzāk jau otrādi. :)
miau
27. Jūnijs 2013 / 16:57
0
ATBILDĒT
Darba tikums nav mantas raušana, bet gan uzkrājumu veidošana ziemai. Atcerēsimies, ka nedzīvojam Āfrikā vai Sahāras tuksnesī ; ja vasarā nestrādāsim, lai sakrātu ziemai un sagādātu sev ziemas drēbes, tad vienkārši ziemā nosalsim un/vai nomirsim badā. Darba tikums nav vajadzīgs tur, kur klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi to neprasa. Banāna noraušana no koka neprasa ieguldīt daudz darba.
mja
27. Jūnijs 2013 / 16:31
0
ATBILDĒT
Ekonomiski? Tātad iespējami labāk apmierināt vajadzības ierobežotu resursu apstākļos. Vārdu sakot, tapt iespējami apmierinātākam (nebūs diez ko tālu no vārda - laimīgs). Un tas nav subjektīvi? Vienam apmierinātība bāzējas darba tikumā un mantas raušanā, citiem - citās vērtības.
Herbis
27. Jūnijs 2013 / 16:18
0
ATBILDĒT
Ja pareizi sapratu, tad rakstā laikam bija runa nevis par to, cik tāds vai cits dzīvesveids ir pareizs un dara laimīgu (kas ir subjektīvs rādītājs un par ko var bezgalīgi strīdēties), bet gan cik tas ir ekonomiski izdevīgi.
mja?
27. Jūnijs 2013 / 16:06
0
ATBILDĒT
Autors raksta: \"Taču lielākā daļa imigrantu nāk no \"trešās pasaules\" zemēm, kur nav ne tikai Maksa Vēbera (Max Weber) aprakstītās protestantu darba ētikas, bet vispār nekādas darba ētikas. Vecā Stendera maksima \"Roze - tā ir jauka puķīte, bet vēl jaukāk\" meita strādniece\" nedarbojas nedz islāma pasaulē, nedz - ar nelieliem izņēmumiem - Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Un tādējādi daudziem iebraucējiem ir tendence kuplināt ne tik daudz čaklo darbarūķu, cik sociālo pabalstu saņēmēju rindas\". Un kur tā darba ētika ir novedusi? Kālab prezumēt, ka šis darbtikumiskais dzīvesstils ir tas īstais un pareizais veids kā dzīvot? Laimīgākās tautas tieši mīt pārsteidzošā kārtā \"trešās pasaules valstīs\". Tikmēr sociāli tendētais, bet solidāri vienaldzīgais, un darba ētikas pārpilnais eiropietis strādā, strādā... Un kālab?
mja
27. Jūnijs 2013 / 15:55
0
ATBILDĒT
Kā labu salīdzinājuma vai ilustratīvu materiālu izvēlēties var jebkuru tīkamu sacerējumu, tostarp Bībeli. Eiropas sabiedrības pamatā jau esot kristīgās vērtības, tāpēc it kā pat saprotama izvēle.

Sociāla valsts būtībā nejēdzīgs veidojums, īpaši tautu staigāšanas posmos. Vācija it kā vadošā ES, parāds šiem - ap 80%. Cik ilgi spēs uzturēt slaistu barus, kas tur ieklīst. Vai valstīm vispār ir nākotne, arī labs jautājums. Ir jau idejas, ka korporācijas ir pat piemērotāks modelis.
dr.iur.
27. Jūnijs 2013 / 15:43
0
ATBILDĒT
1. Pēc Bonnas universitātes bijušā satudenta Marksa kapitālisms pūst jau otro gadu simtu, bet kā nav sapuvis, tā nav :)

2. Diez vai pēc 15 gadiem tādas sociālas valstis kā VFR, Zviedrija vai Norvēģija pazudīs no Eiropas kartes. ES arī diez vai tik ātri atdos galus. VFR dominance ES un Eiropā tikai pieaugs. Nekur no tā neliksimies.
Janka
27. Jūnijs 2013 / 15:05
0
ATBILDĒT
Citāts: \"Eiropas kontinentālā daļā liela daļa valstu ir sociālas un šīs valstsis, nevis UK un USA, nosaka ES politiku. Līdz ar to Latvijai šis modelis būs jāpieņem.\"

Tik kategoriskam apgalvojumam gan nevaru piekrist. Atcerēsimies, kā mums 50 gadu borēja smadzenēs, ka komunisms esot neizbēgams un visām tautām būs agri vai vēlu jāpieņem. Un kur tagad ir tie komunistu režīmi? Mēs pat nezinām, kā izskatīsies Eiropas karte pēc 15 gadiem un vai tāda ES tur maz vispār vēl būs.
A.L.
27. Jūnijs 2013 / 14:32
0
ATBILDĒT
Kāpēc mums balstīt jebko uz pārrakstītiem stāstiņiem, ja tā vietā varam pieņemt par paraugu senāko (un attiecīgi pareizo) pamatu - piemēram, šumeru reliģiskos principus?

Atsaukties uz bībeli ir tas pats, kas atsaukties uz wikipēdiju.



Vispār kļūst jau nedaudz smieklīgi, ka 21.gadsimtā vispār kaut ko tādu vēl apspriežam, tomēr no otras puses ir nomācoši acīmredzams, ka reliģija piemēram, ASV, Vācijā, Izraēlā un visbeidzot Krievijā ir viens no prastiem valsts varas propogandētiem politiskiem instrumentiem. Prasts vienojošs elements - jo mūsdienās parastais cilvēks ir pietiekami brīvs kustībā un domās, lai sniedzot tikai vienkāršu \"piederības apziņu\" vai teritoriju, valsts vairs tik droši nevarētu justies.

Gan A.Merkele, V.Putins gan Izraēlas politiķi (jo īpaši) uzsvēruši reliģijas tieši šo valsti identificējošo nozīmi.

Bet realitātē nav lielas atšķirības, kas ir šis elements. Attiecīgi ir pilnīgi lieki uzskatīt reliģiskus rakstus par kaut ko pastāvīgi nozīmīgu.



Vispārīgi spekulējot par tēmu - piemēram, PSRS bija ateisms, un cilvēkiem reliģijas vietā bija komunistiskā ideja. Pagāja tas, vajadzēja radīt jaunas piesaistes - vienotās krievu tautas ideju, Ortodoxālo kristietību, ārējo politisko ienaidnieku ideju (ASV, ES un pat mazās Latvijas un Lietuvas izskatā).

Tāpēc vajag mums pravovernuju kristietību, nevis vienkārši kristietību.

Tāpēc God bless America, nevis God bless everyone.

Tukši, bet patīkami lozungi.
Angeko
27. Jūnijs 2013 / 12:40
0
ATBILDĒT
Pieļauju, ka Latvijai savs - pareizais ceļš ejams. Paņemot no iedzīvotājiem nodokļus tādā apmērā kā labklājības valstīs un pretī neko nedodot, tiek nošauti divi zaķi uzreiz - Valsts budžetā veidojas uzkrājums, savukārt iedzīvotāji, palikuši bez uzkrājumiem, pensijām un pabalstiem, veidos sociāli atbildīgu sabiedrību, kur, lai izdzīvotu, rūpēsies viens par otru.
Viesturs
27. Jūnijs 2013 / 12:27
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par saistošo rakstu un pausto redzējumu.

Tēmas sasaiste ar reliģiskajiem tekstiem manuprāt ir vnk izdevies ,,jēdzienu\" triks, kura nolūks ir zināms tikai pašam autoram.

Taču autors neizvairījās paust patiesību, ka labklājības valsts mūsdienu izpratnē uzsākta veidot Bismarka Vācijā, un to līdz pilnībai noveda Hitlers.

Pēc otrā pasaules kara pārējās iesaistītās valstis gluži vnk ir nokopējušas Hitlera izveidotās labklājības valsts modeli, un piemērojušas konkrētajām lokālajām vajadzībām (piem.štatos strādniekiem pēc 2.p.k. papildus deva arī uzņēmumu akcijas, kuros viņi strādāja).

Taču manuprāt runa nav tikai par labkklājības valsti un reliģiskajām atziņām, bet par mums visiem - kādi esam un uz ko ejam :)
dr.iur.
27. Jūnijs 2013 / 10:07
0
ATBILDĒT
E.Levits runā labas un pareizas lietas, tikai nevajag aizmirst, ka mēs dzīvojam Latvijā, nevis VFR. Nepiekrītu domai, ka sociālas valsts modelim nav perspektīvu. Eiropas kontinentālā daļā liela daļa valstu ir sociālas un šīs valstsis, nevis UK un USA, nosaka ES politiku. Līdz ar to Latvijai šis modelis būs jāpieņem. Problēma ir tajā, ka nevar vienlaikus pieņemt liberālas valsts likumus un gribēt saņemt sociālas valsts labumus. Sociāla valsts ir jāveido pakāpeniski ilgā laika periodā, ejot no augšas, no vadošajām idejām, kuras atspoguļo valsts likumos.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 14
visi numura raksti
Ilze Dubava
Numura tēma
Mediācija: cilvēcīgs konfliktu risināšanas veids
Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatoru starpniecību, vadoties pēc noteiktas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu ...
7 komentāri
Dina Gailīte, Aloizs Lejendekers
Numura tēma
Mediācija nomierina jurista sirdsapziņu
Aloizs Lejendekers (Aloys Leyendecker) ir pedagogs, psihologs un profesionāls konfliktsituāciju risinātājs un mediators Vācijā. Kā sava darba vadlīniju viņš definējis moto "kooperācija konfrontācijas vietā", bet viņa specializācija ...
Dina Gailīte, Andrejs Judins, Gatis Litvins, Inita Ilgaža, Dace Pūce, Baiba Kalnmeiere, Osvalds Sausverds, Ieva Sproģe
Numura tēma
Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Tiesībsargs nosūta vēstuli Eiropas Savienības institūcijām par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā
Pagājušonedēļ Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam, lai vērstu šo institūciju uzmanību uz vairākām cilvēktiesību problēmām Latvijā. Ar šo vēstuli ...
Artūrs Toms
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas procesa ietekme šķīrējtiesas procesā
Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā arī – CPL) 487. panta pirmā daļas 8. punkts1 paredz, ka "šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz ...
AUTORU KATALOGS