Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Jūlijs 2013 /Nr.26 (777)

Administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas problēmas darba līguma formas dēļ
16 komentāri

Valsts darba inspekcijas piemērotie administratīvie sodi, par ko paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk arī – APK) 41. panta otro daļu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, un līdzšinējā tiesu prakse liecina par to, ka, tulkojot tiesību normas pēc gramatiskās metodes, iespējams nonākt pie nepareizas administratīvo pārkāpumu kvalifikācijas. Autores skatījumā, šī problēma ir diskusijas vērta, tādējādi šajā publikācijā tiks sniegti argumenti viedokļa aizstāvībai.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
10
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Darba_inspekcijas_parstavis
9. Jūlijs 2013 / 10:06
0
ATBILDĒT
Tad nu gan super jaunums, ka gadu jau ir spēkā grozījumi LAPK. :D:D:D Itkā Darba inspekcija jau iepriekš nebūtu pati vākusi pierādījumus. Bet judikatūra arī Āfrikā ir judikatūra - administratīvās tiesas atziņas apk lietās tiek piemērotas arī šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesās. Argumentēti aizstāvēties novēlu arī jums.
Lex
5. Jūlijs 2013 / 19:57
0
ATBILDĒT
Patiesībā šāda VDI pieejai līgumu formālā interpretācijā ir pazīmes pārvērst demokrātisku, brīvu valsts par polcejisku.

Valsts ierēdņi, turot rokās APK, (starp citu arī tiesnieši) aizmirst, ka Civillikumā ir deklarēts brīvas gribas princips.Vienīga formalītāte, kuru jāievēro darba līguma noslēgšanā - rakstveida forma, t.i. lai darbiniekam būtu vieglāk pierādīt, ka līgums ir noslēgts. Apstāklim kā līgums ir nosaukts nav saturiskas nozīmes. Nu labi, VDI konstatē, ka starp pusēm ir drizāk darba tiesiskas attiecības nekā no uzņēmuma līguma izrietošas attiecības - taču rakstveida līgums pastāv un to saturu ir noteikusi pušu BRĪVA GRIBA
nu nu
4. Jūlijs 2013 / 16:35
0
ATBILDĒT
Prieks, ka VDI pārstāvis ir tik pārliecināts par savām pozīcijām, kas droši vien balstītas uz Rīgas reģiona tiesu praksi. Nebūti slikti iepazīties arī ar citu apgabaltiesu praksi (to pašu Kurzemes apgabaltiesas) un tad runāt par vienotu judikatūru. Pie tam, apstākļi ir būtiski mainījušies tādā nozīmē, ka kopš 2012.gada 1.jūlija Inspekcijai ir jāmeklē pašai un jāpierāda pārkāpums - tiesas to vairs nedara un nedarīs un nekādus pierādījumus pašas nemeklēs. APK lietas jau gadu skata pēc APK, nevis pēc APL. Un esiet gatavi ierasties tiesās un aizstāvēt savas pozīcijas argumentēti, ne tikai vicināties ar tukšām bla-bla-bla replikām un novecojušu tiesu praksi.
Darba_inspekcijas_parstavis
4. Jūlijs 2013 / 12:04
0
ATBILDĒT
Tāpēc, ka tas nemainīs VDI praksi:)+ šajā jautājumā jau ir skaidra judikatūra.
A.Strupišs
4. Jūlijs 2013 / 09:28
0
ATBILDĒT
Primārais kritērijs līguma esamībai, veidam, sekām utt. ir līdzēju griba (CL 1427.p.). Nevar uzspiest līdzējiem tās tiesiskās sekas, kuras šie paši līdzēji ar savu gribas izteikumu ir vienojušies NERADĪT (piem., pakļaušanās darba devēja kārtībai, sociālā aizsardzība u.tml.).



Protams, cita lieta, ja faktiskie apstākļi norāda uz uzņēmuma līguma pazīmju neesamību (piem., nav patstāvības, nav savu rīku, - sk. CL 2212.p.) vai uz darba līguma esamību (pakļaušanās darba devēja noteiktajai kārtībai, darba laiks u.tml., darba devēja rīku, materiālu, telpu pastāvīga izmantošana, nav pašnodarbinātā vai IK satuss utt.).



Jāņem vērā, ka uzņēmuma līgums ir ekonomiski ļoti efektīva ārpakalpojuma forma. Iedzenot to pagrīdē, tiek mazināta mūsu komersantu konkurētspēja.
kaspars
4. Jūlijs 2013 / 09:02
0
ATBILDĒT
ja jau Lieta Nr.140007313 nemainīs VDi praksi, tad kādēļ šis spriedums netika pārsūdzēts?
Jautājums
3. Jūlijs 2013 / 23:56
0
ATBILDĒT
par Darba līguma nenoslēgšanu. Ir valsts iestāde, kurā nav nekāda līguma, piemēram, Valsts policija. Un tagad, būtu kāds jāsoda? Armijā ir dienesta līgums un īpaši pakļautās personas statuss. Ja, nemaldos, tad robežsargiem - arī. Ja kāds domā, ka līguma vietā ir likums, tad varbūt var pieņemt vēl likumus par katru darba vietu un arī iztikt bez līgumiem?
Proficius Aliri
3. Jūlijs 2013 / 21:36
0
ATBILDĒT
Ja ir noslēgts līgums, kurā norādīts veicamais darbs, samaksa, pakļaušanās noteiktai kārtībai un rīkojumiem, tad tas ir darba līgums, neskatoties uz nosaukumu. Pat ja tas nodēvēts par uzņēmuma līgumu vai darbaspēka nomas līgumu u.tml., tad nav pamata piemērot LAPK 41.p. 1.d., ja vien minētās būtiskās sastāvdaļas ir rakstveida formā fiksētas. Apskatot VDI mājas lapā esošo informāciju, grūti izsecināt, ko VDI saprot ar šo rakstveida formu – tikai būtiskās sastāvdaļas, varbūt obligāti visi DL 40.p. 2.d. minētie punkti. Ja aplūko DL 40.p. 2.d., tad darbinieka pakļaušanās tur tā burtiski nemaz neparādās. Būtu interesanti uzzināt, kāds minimālās prasības ir, lai VDI to atzītu par rakstveida darba līgumu.

Darba_inspekcijas_parstavis šeit raksta par fiktīviem uzņēmuma līgumiem gadījumos, kad faktiski esot darba tiesiskās attiecības. Manuprāt, tie varētu būt simulatīvi darījumi, proti, aiz „uzņēmuma līguma” (ja tā satur atbilst īstam uzņēmuma līgumam CL izpratnē) slēpjas darba līgums, kuru patiesībā līdzēji gribējuši noslēgt. Pārspīlēta arī rakstveida darba līguma nozīme. Jā, pierādīšanu tas atvieglo, tomēr, ja darba devējs nepildīs līguma vai DL noteikumus, tad bez tiesas neiztiks tāpat.
Darba_inspekcijas_parstavis
3. Jūlijs 2013 / 16:34
0
ATBILDĒT
Jā, šoreiz visu cieņu Autorei - viens šāds spriedums ir atrasts (personīgi nebiju šo spriedumu redzējis), bet jāteic, ka šis viens Ventspils tiesas spriedums nerada judikatūru un tas ir pretrunā ar Senāta un Administratīvās apgabaltiesas judikatūru (sk. manu pirmo komentāru). Šis viens spriedums noteikti nemainīs Valsts darba inspekcijas praksi. Faktsiki šajā spriedumā ir pieļauta viena būtiska kļūda, apgalvojot, ka uzņēmuma līgums nerada sociāli negatīvas sekas, jo par darbinieku tiek maksāts sociālais nodoklis, aizmirstot to, ka darbiniekam tiek liegtas Darba likumā noteiktās garantijas (atvaļinājums, darbnespējas apmaksa utt). Jā, var jau teikt (rakstā tas tā ir pateikts), ka Darba likumā noteiktās garantijas netiek zaudētas, taču praksē ir viens liels \\\"BET\\\" - darbiniekam šo garantiju nodrošināšana ir jāpanāk tiesas ceļā, ceļot prasību pret darba devēju. Daudzi varbut teiks, ka tas ir vienīgais tiesiskais ceļš, taču tik pat daudzi sapratīs, kādas ir praktiskās darbinieka iespējas tiesāties ar darba devēju. Tāpēc vēlreiz jāatgriežas pie Senāta lēmuma, kas tikai daļēji citēts manā pirmajā komentārā: Valsts ir izveidojusi Valsts darba inspekciju, lai tā pārraudzītu darba tiesisko attiecību jomu un iejauktos, ja to prasa darbinieku drošības un veselības intereses.
Autore
3. Jūlijs 2013 / 14:05
0
ATBILDĒT
Lietas Nr.140007313. Lietas faktiskie apstākļi tieši par uzņēmuma līgumiem.
Darba_inspekcijas_parstavis
2. Jūlijs 2013 / 22:05
0
ATBILDĒT
Iesaku rūpīgāk lasīt komentārus. Komentārā tika runāts par tiem spriedumiem, kuros risināts jautājums par fiktīviem uzņēmuma līgumiem, nevis par visiem inspekcijas spriedumiem. Kopējā inspekcijas spriedumu statistika ir 86% pret 14% inspekcijas labā.
Autore
2. Jūlijs 2013 / 20:53
0
ATBILDĒT
Nav korekti apgalvot, ka Valsts darba inspekcijas praksē nav darba devējam labvēlīgu spriedumu. Raksta autore pati ir pārstāvējusi tiesā darba devēju, kur Valsts darba inspekcijas piemērotais administratīvais sods par nereģistrēto nodarbinātību ir atcelts. Šis spriedums nav pārsūdzēts un tas ir stājies likumīgā spēkā 24.05.2013.
Darba_inspekcijas_parstavis
2. Jūlijs 2013 / 13:39
0
ATBILDĒT
Šādu rakstu būtu vērts gatavot un pārmest Valsts darba inspekcijai nepareizu gramatisko interpretāciju tikai tad, ja autore būtu atradusi kaut vienu spriedumu, kurā Valsts darba inspekcijas uzliktais sods par fiktīviem uzņēmuma līgumiem būtu atcelts. Jauzsver, ka šādu spriedumu Valsts darba inspekcijas praksē nav, kaut gan šādi piemērotie sodi ir skaitāmi simtos.

Šādu sodu piemērošanas filosofija ir ļoti vienkārša, proti, pie apstākļiem, kad faktiskajā situācijā ir jābūt noslēgtam darba līgumam (ir saskatāmas visas darba tiesisko attiecību pazīmes, proti, pakļaušanās noteiktai darba kārtībai, regulāra ikmēneša atlīdzība un darba devēja nodrošināti darba rīki), darba līgums nav noslēgts, bet ir noslēgts cits civiltiesisks līgums (un līguma nosaukumam nav nekādas nozīmes). Šāds nodarījums precīzi veido administratīvā pārkāpuma sastāva pacīmes pēc LAPK 41.panta pirmās daļas.

Arī administratīvā apgabaltiesa ir norādījus, ka tiesa uzskata, ja tiesiskās attiecības starp līgumslēdzējpusēm atbilst darba tiesiskajām attiecībām, tad šādu tiesisko attiecību noformēšana, neizmantojot darba līgumu, ir prettiesiska. Tādējādi abām līgumslēdzējpusēm, ja tās vēlas nodibināt līgumattiecības vai turpināt tiesiskās attiecības, kuras līdzinās iepriekš konstatētajām attiecībām, nav izvēles brīvības attiecībā uz noslēdzamo līgumattiecību veidu, bet gan noslēdzams darba līgums.

Šādas atziņas ir ietvertas arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 20.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-662/2010 9.punktā: „Personu privātautonomija nav absolūta. Valsts var ar likumu to ierobežot, ja to attaisno augstākas vērtības, piemēram, sabiedrības drošība, veselība u.tml. Valsts ir izveidojusi Valsts darba inspekciju, lai tā pārraudzītu darba tiesisko attiecību jomu un iejauktos, ja to prasa darbinieku drošības un veselības intereses. Pie tam inspekcija ir tiesīga iejaukties arī tad, ja tiesisko attiecību dalībnieki neizrāda subjektīvu vēlmi pēc tās. Tas ir pamatoti, jo likums neprasa inspekcijas darbības pieļaujamībai kontrolējamo personu piekrišanu. Izskatāmajā lietā inspekcijas iejaukšanās ir attaisnota, jo, kā konstatējusi inspekcija, trešās personas faktiski veic darbu, pakļaujoties pieteicēja noteiktai darba kārtībai, par atlīdzību, bet nesaņem darbiniekiem ar likumu piešķirtās garantijas un tiesisko aizsardzību.”

Diemžēl jāsecina, ka prettiesisku uzņēmumu līgumu slēgšanas prakse, pastāvot darba tiesisko attiecību pazīmēm, Latvijā ir izplatījusies kā sērga. Tas ir veids, kādā uzņēmēji iedomājušies \\\\\\\"optimizēt\\\\\\\" izdevumus jeb citiem vārdiem sakot - apkrāpt valsti. Valsts darba inspekcija apsola, ka tā arī turpmāk ļoti stingri vērsīsies pret šādiem likumpārkāpējiem un aizstāvēs visas sabiedrības intereses, neskatoties uz dažādu Kangaru centieniem to ierobežot.
Grunis
2. Jūlijs 2013 / 12:49
0
ATBILDĒT
Paldies, ņemšu vērā. Lasot tādus murgus, pirksti paši uzspiež necenzētos taustiņus :D:D
Redakcija
2. Jūlijs 2013 / 12:36
0
ATBILDĒT
Lūdzams izvēlēties pieklājīgu sarunas toni un turpmākajos komentāros iztikt bez necenzētu vārdu lietošanas, ko attiecīgi esam spiesti aizstāt ar [..]!
Grunis
2. Jūlijs 2013 / 12:11
0
ATBILDĒT
Kopš 17.10.2012. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes ir pagājis pārkāk ilgs laiks, lai publicētu šādu atriebības rakstu.
visi numura raksti
Anita Rodiņa, Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesā: teorētiskie un praktiskie aspekti
Satversmes tiesa savu kompetenci – nodrošināt konstitūcijas, respektīvi, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme),1 virsvadību un konstitucionālo taisnīgumu2 – īsteno, izskatot tai piekrītošās lietas. Taču to ...
5 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu process – par un pret
Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību ...
22 komentāri
Notikums
Lasītāju aptauja par grozījumiem likumā "Par tiesu varu"
„Jurista Vārds” gatavo publikāciju saistībā ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas 13. jūnijā tika pieņemti Saeimā trešajā lasījumā. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2013. gada 1. septembrī. „Jurista Vārds” ...
Tiesību politika
Prezidents izvērtē Saeimas darbu un piedāvā konstitucionālas reformas

Fragmenti no Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunas Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 20. jūnijā. Pilns runas teksts pieejams: www.president.lv.

Ilze Dubava
Juridiskā literatūra
Krīzes iespaids uz konstitucionālo sistēmu – ekspertu analīze zinātniskā krājumā
Latvijas konstitucionālo tiesību zinātnieki Dr.iur. Ringolds Balodis un Dr.iur. Jānis Pleps piedalījušies grāmatas "Constitutions in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis" (Xenophon Contiades (ed), Ashgate, 2013) tapšanā ar ...
AUTORU KATALOGS