Pirms došanās vasaras atvaļinājumā, 20. jūnijā, Saeima noklausījās Valsts prezidenta uzrunu, kurā viņš ne vien izvērtēja parlamenta veikumu gada laikā, bet arī pieteica savas ieceres likumdošanas jomā.
Būtiskākais priekšlikums, kas jau rudenī materializēšoties likumdošanas iniciatīvas formā, ko Valsts prezidents iesniegs Saeimai, ir iecere veikt konstitucionālu reformu, ar kuru tiktu stiprināta izpildvara, piešķirot lielākas pilnvaras un atbildību Ministru prezidentam, mazinot valdības destruktīvas "šūpošanas" iespējas parlamentā u.c. (fragmentus no uzrunas skat. šī JV sadaļā "Tiesību politika").
Pirmkārt, jāsaka, ka šie priekšlikumi ļauj atviegloti uzelpot skeptiķiem, kam nav izprotama tautas vēlēta prezidenta entuziastu pozīcija. Jo acīmredzot vismaz Valsts prezidenta aicinātie eksperti šo ideju šobrīd vairs neattīstīs un tā vietā strādās pie mehānismiem, ar kuriem varētu stiprināt un efektivizēt valdības darbu. Par to liecināja arī diezgan lielā vienprātība, kāda valdīja prezidenta izveidotās Valsts pārvaldes pilnveides darba grupas un Konstitucionālo tiesību komisijas locekļu, kā arī citu ekspertu diskusijā, kas notika maija nogalē (plašāk skat. JV Nr. 22, 04.06.2013.).
Ir patiešām ļoti grūti saskatīt racionālus argumentus, kas pamatotu nepieciešamību pārskatīt Latvijas kā parlamentāras republikas konstrukciju un doties prezidentālas valsts virzienā. Izplūdušas atmiņas, cerības un ilgas pēc spēcīga "saimnieka" vai pat "vadoņa", kas visu beidzot ar stingru roku "sakārtotu", neietilpst saprātīga pamatojuma rāmjos. Gluži pretēji – nenobriedušai demokrātijai šāda "visu olu salikšana vienā groziņā" drīzāk izskatās pēc spēles ar sērkociņiem uz Rīgas pils jumta. Ņemot vērā sabiedrības brīžiem apātisko, brīžiem dusmīgi atriebīgo attieksmi pret politiskajiem procesiem, daudzu Latvijas mediju (ne)atkarību no maz zināmiem finanšu avotiem un sabiedrisko mediju nelielo ietekmi, partiju sadrumstalotību un to biedru mazskaitlību, kā arī daudzus citus apstākļus, tautas vēlēta Valsts prezidenta gadījumā par Latvijas pirmo amatpersonu diemžēl varētu kļūt gan Ganuzēns, gan Velns.
Savukārt Valsts prezidenta sapulcināto ekspertu priekšlikumus izpildvaras stiprināšanai sabiedrība varēs vērtēt rudenī, kad tie tiks iesniegti parlamentā. Jau izskanējušie varianti (piemēram, konstruktīvās neuzticības balsojuma ieviešana) vismaz pirmšķietami izskatās ļoti racionāli.