Pirms pāris nedēļām, 28. jūnijā, notika Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes rīkota publiska diskusija "Par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Šī diskusija tika rīkota saistībā ar Valsts prezidenta 2012. gada 12. decembra rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Diskusijā piedalījās gan tiesību normu radītāju un piemērotāju pārstāvji, gan tiesību zinātnieki.
Kā izskanēja diskusijā, tiesību aktu jaunrades pārbagātība galvenokārt ir radusies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tiesību normu plūdi ir saistīti ar padomju laika juridiskās tehnikas un tradīciju pārmantošanu, otrkārt, ar Eiropas Savienības ļoti detalizēto regulējumu, kas jāiestrādā nacionālajos tiesību aktos. Ilgu laiku Latvija nestrādāja "normālā režīmā", bet lielā steigā centās pāriet no padomju tiesību loka uz kontinentālo tiesību loku un pēc tam saskaņot savus tiesību aktus ar Eiropas Savienības regulējumu. Šie divi faktori uz laiku attaisnoja ļoti lielu tiesību normu jaunradi un nepārtrauktas tiesību aktu izmaiņas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes