ŽURNĀLS Numura tēma

30. Jūlijs 2013 /Nr.31 (782)

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē
2 komentāri
Dr.iur.
Artūrs Kučs
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras asociētais profesors 

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1

Citvalodu personvārdu atveide oficiālajos dokumentos atbilstoši valsts valodas prasībām var aizskart atsevišķas personas cilvēktiesības. Tā kā vārds un uzvārds veido daļu no personas identitātes un pašidentifikācijas, vārda un uzvārda atveide ietilpst personas tiesību uz privāto dzīvi tvērumā.2 Vārda un uzvārda atveide saistāma arī ar minoritātēm piederīgo personu tiesībām saglabāt savu no vairākuma atšķirīgo identitāti.3 Visbeidzot valsts noteiktie ierobežojumi citvalodu personvārdu atveidē var radīt šķēršļus, piemēram, brīvai personu kustībai Eiropas Savienībā, un var tikt uzskatīti par diskrimināciju, pamatojoties uz personas valstspiederību.4

Personas tiesību ierobežošana per se vēl nenozīmē, ka valsts ir pārkāpusi personas cilvēktiesības uz privāto dzīvi, minoritātēm piederīgo personu tiesības uz savas identitātes aizsardzību vai diskriminācijas aizliegumu. Diskusijas objekts ir jautājums, cik tālu valsts, pamatojoties uz oficiālās valsts valodas aizsardzības un vienotas publiskās kārtības nodrošināšanu, var ierobežot personas tiesības uz sava vārda un uzvārda atveidi oficiālajos dokumentos. Par šo jautājumu vairākkārt diskutēts Latvijas tiesību doktrīnā un tiesu praksē.5 Personas ir apstrīdējušas valsts noteikto regulējumu citvalodu personvārdu atveidei, gan pamatojoties uz personas privātās dzīves aizskārumu,6 gan uz personas vēlmi saglabāt savu no vairākuma atšķirīgo etnisko identitāti.7 Latvijas tiesu secinājumi, izvērtējot valsts noteikto ierobežojumu samērību ar personas tiesībām, ir bijuši atšķirīgi. Taču visu Latvijas tiesu nolēmumos būtiska loma piešķirta valsts valodas aizsardzības nepieciešamībai un iespējamam apdraudējumam, ko varētu radīt izmaiņas spēkā esošajā personas vārda un uzvārda atveides regulējumā.

Lai rastu atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, rakstā vispirms analizēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas prakse, kas sniedz izvērstu pamatojumu Latvijā spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kurš ierobežo citvalodu personvārdu atveidi. Tālāk izvērtēta ECT prakse līdzīgu un identisku lietu izskatīšanā, atspoguļojot tiesu prakses evolūciju šajā jautājumā. Nobeigumā analizēti ANO Cilvēktiesību komitejas izstrādātie kritēriji šādu lietu izskatīšanā un konstatēti iespējamie izaicinājumi, ko Cilvēktiesību komitejas praksē paustās atziņas var radīt Latvijas spēkā esošajam regulējumam attiecībā uz citvalodu personvārdu atveidi.

1. Latvijas Republikas Satversmes tiesas prakse

Latvijas Republikā tiesisko ietvaru citvalodu personvārdu atveidei nosaka Latvijas Republikas Satversmes 4.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
!
30. Jūlijs 2013 / 10:08
0
ATBILDĒT
Vai tad ir pārņēmumi no turienes?
?
30. Jūlijs 2013 / 08:44
0
ATBILDĒT
Citvalodu personvārdu atveide kā personas tiesību uz vārdu sastāvdaļa un tās attīstība tiesu praksē : bakalaura darbs / Laura Lapiņa ; darba vad. Dr.iur. asoc.prof. Artūrs Kučs ; rec. Dr.iur. doc. Kristīne Dupate ; LU. Juridiskā fak. Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu kat.
visi numura raksti
Ilze Dubava
Numura tēma
Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums
Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras ...
Māris Lejnieks
Numura tēma
Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi
2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 ...
7 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Jaunas rekomendācijas personas datu tiesiskai apstrādei
Lai palīdzētu nodrošināt personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, Datu valsts inspekcija (DVI) pirms pāris nedēļām publiskojusi savu jaunāko rekomendāciju “Personas datu aizsardzība darba ...
Arnis Buka
Numura tēma
Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas
Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, ...
Kristīne Dupate
Numura tēma
Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija
Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir ...
AUTORU KATALOGS