Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir labvēlīgāks salīdzinājumā ar nacionālo, Latvijas pilsoņi attiecībā uz viņu ģimenes locekļu imigrācijas un uzturēšanās tiesībām tiek nostādīti mazāk labvēlīgā situācijā nekā citu ES pilsoņi.
Kādēļ Jānis – Latvijas pilsonis, kurš kopš dzimšanas dzīvo Rēzeknē, nevar veidot savu kopdzīvi Latvijā ar savu ilggadējo draudzeni Jūliju, kura ir Krievijas pilsone? Kādēļ Džons – Lielbritānijas pilsonis, kurš arī dzīvo Rēzeknē, taču tikai nesen, var iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā savai ilggadējai draudzenei, kura ir Ekvadoras pilsone? Lai izprastu apgrieztās diskriminācijas imigrācijas jomā cēloņus un risinājumus, raksta pirmajā daļā autore skaidro imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā, t.i., divu tiesisko regulējumu eksistenci. Otrajā daļā tiek skaidrotas abu imigrācijas tiesisko regulējumu atšķirības. Trešā daļa skaidro, kādās situācijās kurš no abiem tiesiskajiem regulējumiem ir piemērojams, un ceturtajā nodaļā tiek analizēta apgrieztās diskriminācijas imigrācijas jomā atbilstība Satversmei.
1. Problēmas būtība – divi imigrācijas tiesiskie režīmi
Kā zināms, kopš iestāšanās ES Latvijai kļuva saistošs viss ES tiesību kopums, tajā skaitā arī tās ES tiesības, kas regulē ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības ES teritorijā. ES pilsoņu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības ir atzītas par vienu no ES pilsoņu pamattiesībām, kuras noteiktas primārajos ES tiesību aktos1 – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 21. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. pantā. Savukārt detalizētāks brīvas pārvietošanās un uzturēšanās ES tiesiskais regulējums noteikts Direktīvā 2004/38.2
Tai pašā laikā Latvijā ir spēkā Imigrācijas likums,3 kurš satur nacionālo tiesisko regulējumu imigrācijas jomā un ir piemērojams gadījumos (atbilstoši visiem uz tā pamata pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem), kuros nav piemērojams ES tiesiskais regulējums attiecībā uz ES un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās tiesībām Latvijā.
2. ES un nacionālā imigrācijas režīma piemērošana
Abi tiesiskie režīmi neregulē vienas un tās pašas situācijas. Kā minēts iepriekš, Latvijas nacionālais imigrācijas tiesiskais regulējums ir piemērojams tikai gadījumos, kad nav piemērojams attiecīgais ES regulējums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes