Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā, kas rada dažādas piemērošanas iespējas. Taču autore nepiedāvā problēmjautājumu iespējamos risinājumus, atstājot šo uzdevumu likumdevējam un piemērotājiem.
Starptautisko privāttiesību attīstība 20. gadsimta 90. gadu sākumā Latvijā vainagojās ar panākumiem tiesiskās palīdzības tipveida līgumu noslēgšanā ar vairākām valstīm – Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekistānu, Kirgīziju, Moldovu, Lietuvu, Igauniju un Poliju. Tiesiskās palīdzības līgumu darbības jomā ietilpst gan civiltiesību, gan krimināltiesību jautājumi. Civiltiesību jomā ir aptverti tādi jautājumi kā jurisdikcija, piemērojamais likums, spriedumu atzīšana un izpilde, dokumentu izsniegšana, pierādījumu iegūšana.
Tiesiskās palīdzības līgumu piemērošana joprojām ir aktuāla un ir samērā intensīva, jo ar trešajām valstīm nav daudz starptautisko konvenciju, kas paredzētu jurisdikciju, piemērojamo likumu un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Līdz ar to līgumi tiek piemēroti veiksmīgi, un principā tas ir vienīgais tiesību instruments pārrobežu civillietu risināšanā starp tajā iesaistītajām valstīm. Jānorāda, ka, piemēram, nedz ar Amerikas Savienotajām Valstīm, nedz Austrāliju vai Kanādu līdzīgos jautājumos nav noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi un ir piemērojams katras valsts nacionālais regulējums, tāpēc tiek apgrūtināta tiesvedība, kurā ir iesaistīts ārvalsts elements no tādas valsts, ar kuru Latvijai nav noslēgts starptautiskais līgums. Jāatzīmē, ka tiesību doktrīnā tiesiskās palīdzības līgumu analīze gan no teorētiskiem, gan arī no praktiskiem aspektiem nav vērojama.
Tomēr ne viss ir tik labi, kā izskatās. Pirmkārt, tā kā līgumi ir noslēgti 90. gadu sākumā, jau ir pagājuši gandrīz 20 gadi un daudzi jautājumi būtu aktualizējami mūsdienu starptautisko privāttiesību attīstības gaismā. Turklāt daži no līgumu noteikumiem praksē ir radījuši neviennozīmīgu interpretāciju, tāpēc pastāv nepieciešamība šos jautājumus vienveidot.
Otrkārt, Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā starptautisko privāttiesību jomā ir pakļauta Eiropas Savienības regulējumam. Eiropas Savienības regulējums ievērojami ietekmē dalībvalstu regulējumu starptautisko privāttiesību jomā.1
Līdz ar to raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā, kas rada dažādas piemērošanas iespējas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes