ŽURNĀLS Numura tēma

30. Jūlijs 2013 /Nr.31 (782)

Ieskats tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā
Dr.iur.
Irēna Kucina
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras docente 

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā, kas rada dažādas piemērošanas iespējas. Taču autore nepiedāvā problēmjautājumu iespējamos risinājumus, atstājot šo uzdevumu likumdevējam un piemērotājiem.

Starptautisko privāttiesību attīstība 20. gadsimta 90. gadu sākumā Latvijā vainagojās ar panākumiem tiesiskās palīdzības tipveida līgumu noslēgšanā ar vairākām valstīm – Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekistānu, Kirgīziju, Moldovu, Lietuvu, Igauniju un Poliju. Tiesiskās palīdzības līgumu darbības jomā ietilpst gan civiltiesību, gan krimināltiesību jautājumi. Civiltiesību jomā ir aptverti tādi jautājumi kā jurisdikcija, piemērojamais likums, spriedumu atzīšana un izpilde, dokumentu izsniegšana, pierādījumu iegūšana.

Tiesiskās palīdzības līgumu piemērošana joprojām ir aktuāla un ir samērā intensīva, jo ar trešajām valstīm nav daudz starptautisko konvenciju, kas paredzētu jurisdikciju, piemērojamo likumu un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Līdz ar to līgumi tiek piemēroti veiksmīgi, un principā tas ir vienīgais tiesību instruments pārrobežu civillietu risināšanā starp tajā iesaistītajām valstīm. Jānorāda, ka, piemēram, nedz ar Amerikas Savienotajām Valstīm, nedz Austrāliju vai Kanādu līdzīgos jautājumos nav noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi un ir piemērojams katras valsts nacionālais regulējums, tāpēc tiek apgrūtināta tiesvedība, kurā ir iesaistīts ārvalsts elements no tādas valsts, ar kuru Latvijai nav noslēgts starptautiskais līgums. Jāatzīmē, ka tiesību doktrīnā tiesiskās palīdzības līgumu analīze gan no teorētiskiem, gan arī no praktiskiem aspektiem nav vērojama.

Tomēr ne viss ir tik labi, kā izskatās. Pirmkārt, tā kā līgumi ir noslēgti 90. gadu sākumā, jau ir pagājuši gandrīz 20 gadi un daudzi jautājumi būtu aktualizējami mūsdienu starptautisko privāttiesību attīstības gaismā. Turklāt daži no līgumu noteikumiem praksē ir radījuši neviennozīmīgu interpretāciju, tāpēc pastāv nepieciešamība šos jautājumus vienveidot.

Otrkārt, Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā starptautisko privāttiesību jomā ir pakļauta Eiropas Savienības regulējumam. Eiropas Savienības regulējums ievērojami ietekmē dalībvalstu regulējumu starptautisko privāttiesību jomā.1

Līdz ar to raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā, kas rada dažādas piemērošanas iespējas.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Dubava
Numura tēma
Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums
Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras ...
Māris Lejnieks
Numura tēma
Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi
2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 ...
7 komentāri
Artūrs Kučs
Numura tēma
Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē
Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu ...
2 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Jaunas rekomendācijas personas datu tiesiskai apstrādei
Lai palīdzētu nodrošināt personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, Datu valsts inspekcija (DVI) pirms pāris nedēļām publiskojusi savu jaunāko rekomendāciju “Personas datu aizsardzība darba ...
Arnis Buka
Numura tēma
Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas
Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, ...
AUTORU KATALOGS