Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Augusts 2013 /Nr.33 (784)

Kā sliktā sapnī
15 komentāri

Ja vien neesat tālredzīgi iegādājušies kondicionieri, ir ļoti ticams, ka pagājušās nedēļas karstums jums kādu nakti ir licis mocīties sliktos sapņos. Piemēram, ka nekādi nevarat izkustēties no vietas un nokļūt tur, kur vēlaties.

Diemžēl līdzīga situācija, tikai realitātē, ilgstoši piemeklējusi Latvijas juridisko izglītību. Jau ļoti ilgi tiek runāts par tās ārkārtīgi nevienmērīgo kvalitāti. Neticami liels augstskolu skaits piedāvā iegūt augstāko izglītību šajā nozarē, turklāt valsts atzīst visus akreditēto mācību iestāžu diplomus, tātad formāli visi absolventi ir vienlīdz augsti kvalificēti. Praksē aina, kā tas visiem labi zināms, ir gluži pretēja.

Par juridiskās izglītības problēmām Latvijā tiek runāts ļoti ilgi. Arī "Jurista Vārds" pirms vairākiem gadiem rīkoja neklātienes diskusiju par šo tēmu, bet 2012. gada vasaras sākumā mūsu aicināti lielāko augstskolu pārstāvji, nozares eksperti un politiķi tikās klātienē, un gandrīz visi bija vienoti – juridiskās izglītības līmenis ir jāpaaugstina, kā arī no sistēmas jāatsijā augstskolas, kas nenodrošina atbilstošu izglītības kvalitāti. Viens no līdzekļiem šāda mērķa sasniegšanai varētu būt vienots valsts eksāmens.

Pirms dažām nedēļām Bīriņu konstitucionālās politikas seminārā nācās piedzīvot jau minēto "nost no vietas netikšanas sajūtu", jo atkal tikās eksperti, kas, protams, bija vienisprātis – kaut kas lietas labā ir jādara un vienots eksāmens būtu vienkāršs un efektīvs instruments. Diemžēl ļoti ticama ir varbūtība, ka arī šoreiz nekas tālāk nesekos.

Šajā kontekstā vēl jo skumīgāka likās nesenā ziņa, ka, neskatoties uz Augstākās izglītības padomes algoto ekspertu negatīvo atzinumu, akreditāciju uz diviem gadiem atkal ir ieguvusi viena no tām augstskolām, par kuras īstenotās juridiskās izglītības kvalitāti ir ļoti lielas šaubas. Iemesls šādam lēmumam esot bijis fakts, ka minētā mācību iestāde iegādājusies teju 300 juridiskās literatūras vienības savai līdz tam gandrīz neeksistējošajai bibliotēkai...

Pamatots ir lietpratēju daudzkārt secinātais, ka Latvijas nelielais mērogs neļauj brīvai augstskolu konkurencei nodrošināt augstu izglītības līmeni. Tiek panākts gluži pretējais – centieni samazināt studiju izmaksas un augstskolu pūliņi noturēt pie sevis studentus par jebkuru "cenu" (kur paliek pasniedzēju objektivitāte eksāmenos?), ved izglītības līmeņa pazemināšanās virzienā.

Tieši tādēļ valstij ir pienākums iejaukties. Jo īpaši tieslietu nozarē, kurā strādājošie taču rūpējas par tiesiskas un demokrātiskas valsts funkcionēšanu.

Ne velti šajās diskusijās daudzkārt minētā Vācija īsteno ārkārtīgi stingru daudzpakāpju un no augstskolām neatkarīgu vienotu valsts eksāmenu nozarēs, kurās strādājošo kvalifikācija būtiski ietekmē visas sabiedrības intereses, proti, medicīnā un tieslietās. Starp citu, ja šo eksāmenu kāda persona nenokārto divas reizes, trešoreiz tā vairs netiek pielaista.

Varbūt šī ir viena no reizēm, kad mums nevajadzētu censties izgudrot jaunu velosipēdu? Ja reiz augstskolu akreditācija nekalpo par pietiekami stingru juridiskās izglītības kvalitātes garantu, ir nopietni jāapsver vienota valsts juridiskā eksāmena ieviešana. Būtiskākais jautājums – kurš beidzot varētu uzņemties īstenot šādu iniciatīvu?

Jādomā arī, ka vismaz pirmā vienotā valsts juridiskā eksāmena rezultātu gaidīšana būtu interesanta un pat ļoti aizraujoša ne vien to dalībniekiem un pašām augstskolām, bet savā ziņā arī visai tieslietu sistēmai.

0
komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roko
14. Augusts 2013 / 15:39
0
ATBILDĒT
ASV piemērs:

current median salaries (as of the first quarter of 2013) for recent law school graduates who in almost all cases finished law school within the last five years. The median work experience for this group is two years, and their median age is 29.

http://taxprof.typepad.com/taxprof_blog/2013/03/law-school .html
Roko
14. Augusts 2013 / 15:33
0
ATBILDĒT
Labākais variants būtu, ja skolas publicētu pēc izglītības strādājošo absolventu vidēju algu piecos gados pēc pabeigšanas. Domāju, ka šī informācija mainītu dažu abiturientu domas par programmas un mācību iestādes izvēli.VIDam būtu jābūt visai nepieciešamai statistikai (profesiju kodiem un ienākumiem).
homo europeansis
14. Augusts 2013 / 15:17
0
ATBILDĒT
pirms gada jau \'cepās\', pirms diviem - arī par šo tematu. godīgi - ja nav gribasspēka lēmējiem, tad nav. pēc gada Latvijas tauta varēs tos nomainīt. arī juristi varēs piedalīties.
Baraks Osama
14. Augusts 2013 / 14:36
0
ATBILDĒT
Teorētiski, protams, viss ir iespējams. Praktiski novērotais gan līdz šim liecina par pretējo. Jebkuras augstskolas centīgākie, spējīgākie studenti parasti cenšas izcelties ar kaut ko - piedalās tiesu izspēlēs, zinātnisko darbu konkursos utt. Šajās jomās ir novērojama absolūta LU hegemonija, kurai pa vidu neregulāri uzspīd vien pāris citu augstskolu. Nav grūti no tā secināt, ka lielais vairums augstāko mācību iestāžu acīmredzot pilda citas funkcijas un darbojas citā līmenī. Diezin vai maldīšos, teikdams, ka šo programmu (atskaitot varbūt specializētās kā RJA) studentu kodolu veido tie, kas neiztur vai zina, ka neizturēs atlasi LU. Un, ja jau puse no LU studentiem netiek galā ar valsts eksāmenu, tad par ko mēs varam runāt.
sponger
14. Augusts 2013 / 13:36
0
ATBILDĒT
\"kaktu\" universitātes un \"centra\" universitāte,kāda augstprātība! Vai tad tīri teorētiski nav pieļaujams variants, ka no \"kakta\" izlien kāds gudrs cilvēks? Lai liek eksāmenus, gan jau dzīve piestrādās pie pārējā!
Baraks Osama
14. Augusts 2013 / 09:56
0
ATBILDĒT
Pieņemu, ka valsts eksāmena jēdziens sevī ietver arī vairāk vai mazāk centralizētu uzraudzību un sliktas sekas blēžiem, kas liktu krietni padomāt, pirms lietot šāda veida paņēmienus. Katrā ziņā būtu labāk kā šobrīd, kad minētās \"kaktu universitātes\" var diplomus dāļāt pilnīgi legāli.
ūja!
14. Augusts 2013 / 09:26
0
ATBILDĒT
Tad jau \"pavisam godīgi\" būtu likt šoferīšiem ar 15,20,30 gadu stāžu kārtot teorijas eksāmenu,ja kāds zaļš gurķis sadomājis to nokārtot un iegūt tiesības.
Roko
14. Augusts 2013 / 08:42
0
ATBILDĒT
Ja būs vienots eksāmens, iespējams visas kaktu universitātes būs topos, jo šo iestāžu vadībai (un līdz ar to arī pasniedzējiem) būs ievērojami liela motivācija palīdzēt studentiem ar acu pievēršanu, papildus materiāliem vai tiešiem padomiem un atbildēm.
ai_bi
13. Augusts 2013 / 18:10
0
ATBILDĒT
Ja šādu vienotu eksāmenu ieviestu, tad, lai būtu pavisam godīgi, tāds būtu jānokārto ne tikai topošajiem, ber arī, jau esošajiem, visiem, visiem ... juristiem ! Tagad izskatās pēc tādām kā bailēm no konkurences.
Anonīms lietotājs
13. Augusts 2013 / 13:44
0
ATBILDĒT
Diez vai tā ir labākā doma. Esmu citas augstskolas ne maģistrs un man tajā saitē, ko kāds ar segvārdu Oponents ievietoja, atrodamie uzdevumi nešķiet kaut kas īpašs. LU maģistriem tā latiņa noteikti ir par zemu.
W
13. Augusts 2013 / 12:14
0
ATBILDĒT
Interesantu ainu iegūtu, ja LU JF beigu darbus iedotu citu augstskolu maģistriem tieslietās. Tad vismaz redzētu pilnu ainu pēc augstākā standarta.

Jo patiešām - ja nolīdzina pēc zemākās latiņas, šādam pārbaudījumam īstas jēgas nav. Tikai var kārt kārtējās izcilības zīmes kā pēc kārtējās akreditācijas.
Oponents
13. Augusts 2013 / 11:06
0
ATBILDĒT
But still, neatkarīgi no rezultātiem, \"[j]urista kvalifikācijas valsts pārbaudījums (..)\" http://www.jf.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/jf/studijas zinas_mag/Prof_mag_valsts_parbaudijuma2013janv.pdf



Un vēl \"[v]alsts eksāmena kāzusu paraugi\" - http://www.jf.lu.lv/studijas/magistrantiem/



Kāds vēl \"valsts\"? Kuru mēs mēģinām apmuļķot? Tāpat vēl tā tēze, ka \"valsts\" pārbaudījumi ir \"visas apgūtās studiju programmas apjomā\". Kādu studiju? Bakalaura studiju, maģistra studiju? Kuras augstskolas studiju programmas? Tik daudz neskaidrību vienas lapaspuses dokumenta ievaros.
Ķencis
13. Augusts 2013 / 10:32
0
ATBILDĒT
Lasītais liecina, ka Oponenta kungs ir viens no tiem daudzajiem, kuri tā arī nesaprata, kāpēc izvēlās LU JF krimināltiesību un kriminālprocesa noslēguma (kā tas oficiāli saucas) pārbaudījumā šogad. ;)
Oponents
13. Augusts 2013 / 09:39
0
ATBILDĒT
Bez šaubām, vienots valsts eksāmens izklausās godīgi un uz to ir jātiecas. Bet pašreizējā situācija ar LU JF \"valsts\" eksāmeniem ir vairāk nekā negodīga pret visām iesaistītajām pusēm. Kas tie par \"valsts\" eksāmeniem, kurus sagatavo vienas universitātes viena fakultāte tikai saviem studentiem!? Šāds nosaukums ir klaji maldinošs un no tā viennozīmīgi ir jāatsakās.



Domāju, ka nebūšu pārgalvīgs apgalvojot, ka LU JF sagatavotie \"valsts\" eksāmeni ir nepienācīgi sagatavoti LU studentu iegūtajām zināšanām. Muļķīgi ir prasīt no maģistranta precīzu AT sprieduma atreferējumu, vai gluži otrādi, kritisku šī paša sprieduma atreferējumu, kuru kāds lektors ir aprakstījis savā publikācijā šī paša žurnāla ietvaros. Pāris stundās students nevar a) izanalizēt to, ko pieredzējis tiesas sastāvs, iespējams, ir vērtējis vairākus mēnešus, vai b) akli paļauties tikai uz kāda cita, kaut arī autoritāti guvuša, jurista vērtējumu.



LU JF pavisam noteikti ir jāatsakās no šī muļķīgā apzīmējuma \"valsts\" eksāmeni un jāsauc šos pārbaudes darbus tā īstajā vārdā: LU JF noslēguma eksāmeni jurista kvalifikācijas iegūšanai. Jo valsts eksāmens var būt tikai viens - eksāmens, kurš sagatavots un labots IZM un/vai TM.
Baraks Osama
13. Augusts 2013 / 00:26
0
ATBILDĒT
Vienots valsts eksāmens, protams, būtu objektīvākais iespējamais studentu prasmju un rezultātu mērs. Tomēr mani māc nopietnas bažas, ka politiskās (ne)gribas izpausmes šādas kārtības ieviešanā praksē varētu rezultēties pārmēru zemās eksāmena prasībās. Piemēram, aiz mehāniska apsvēruma, lai studentu kopējie rezultāti līdzinātos hrestomātiskajai \"atzīmju līknei\", vai lai pārāk \"neizceltos\" konkrētas augstskolas, kuru studentu absolūtais vairākums šo eksāmenu nenokārtos. Ja mērķis ir panākt, lai pozitīvs vērtējums eksāmenā (un attiecīgi - 20??.gada un vēlāks Latvijas jurista diploms) būtu atzīta kvalitātes zīme, tad tas nekādā gadījumā nedrīkstētu notikt. Ja kādi 80-90% valsts studentu būs bijuši vieglprātīgi un pirmajā Vācijas tipa augstas grūtības pakāpes eksāmenā izkritīs, manis pēc lai tā arī būtu. Toties par pārējiem varēs droši teikt, ka viņi savu diplomu un zināšanas patiešām ir nopelnījuši.
visi numura raksti
Notikums
Tiesiskie argumenti un notikumu attīstība Čalovska lietā
Pagājušajā nedēļā, 6. augustā, Latvijas valdība lēma par ASV tiesas pieprasītā Latvijas Republikas pilsoņa Denisa Čalovska izdošanu. Savukārt 8. augustā Latvijas valdības pārstāvja Eiropas Cilvēktiesību institūcijās birojs ...
1 komentāri
Aiga Mieriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillikuma ievads: vēsture un modernizēšanas iespējas
Ik pa laikam juristu aprindās uzvirmo atgādinājums par to, ka 2013. gads ir Latvijas Civillikuma (turpmāk – CL) jubilejas gads,1 un tādēļ ir svarīgi apzināt CL veidotāju atstāto mantojumu un tā aktualitāti mūsdienās. Juristi ...
4 komentāri
Laura Emse-Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Eksperta un institūcijas atzinuma došanai nošķiršana no amicus curiae
Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) paredz vēl divus tiesību subjektus, kas var sniegt lietā savu atzinumu, – institūciju atzinuma došanai un ekspertu. Līdzīgi kā amicus curiae, gan institūcijai, gan ekspertam ir ...
Tiesību politika
Valdība apstiprina izmaiņas Darba likumā

Valdība 6. augustā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Tiesību prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesas vēstule Latvijas valdības pārstāvei Eiropas Cilvēktiesību tiesā
AUTORU KATALOGS