ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Augusts 2013 /Nr.34 (785)

Jēdziens "intelektuālais īpašums" Civilprocesa likuma izpratnē
Nepilnības, iztulkošana un sekas
1 komentāri
Mg.iur.
Mārcis Krūmiņš
zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors 

Intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi kļuva aktuāli, kad tiesību īpašnieki saprata, ka viņu jaunrades rezultātā radītais darbs tiek atdarināts vai izmantots bez atlīdzības izmaksāšanas tiesību īpašniekam. Vienkārši runājot, darbs vai tā daļa tika nozagti. Pilnveidojoties sabiedrībai, pilnveidojas arī tiesību normas, kuras ierobežo sabiedrības locekļu dažādas tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesības šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Viens no mehānismiem tiesību aizsardzībai, ko saviem iedzīvotājiem piedāvā valsts, ir izveidotās procesuālās tiesību normas, kuras civiltiesisko strīdu risināšanai ir ietvertas Civilprocesa likumā (turpmāk tekstā – CPL). Tā kā ar katru gadu palielinās to materiālu apjoms, kuros tiek apskatīti un analizēti dažādi tiesību un tiesību normu piemērošanas jautājumi, šo rindu autors vēlas paust savu redzējumu par atsevišķām tiesību normām, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma piemērošanas jautājumiem un var skart ikvienu intelektuālā īpašuma īpašnieku, kurš savas tiesības vēlēsies aizstāvēt tiesas ceļā.

Raksta mērķis ir sniegt skatījumu uz intelektuālā īpašuma dažiem aspektiem, kuri ietekmē tiesību īpašnieka tiesības, kā arī novērtēt to atbilstību Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām un Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) direktīvām, kuras iesaka tiesisko jautājumu risināšanas kārtību Eiropas kopienā (turpmāk tekstā – EK).

Rakstā tiks apskatīti tikai divi, pēc autora domām, ļoti svarīgi jautājumi, kas saistīti ar CPL 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, 250.10 un pavisam nedaudz arī 250.17 pantu.

 

Intelektuālais īpašums CPL izpratnē

CPL 34. panta pirmās daļas 4.1 punkts pašreizējā redakcijā nosaka, ka "(..) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk – intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību – 150 latu (..)". Minētais likuma teksts ir nepilnīgs, jo tajā nav norādīti tādi būtiski intelektuālā īpašuma veidi kā adreses jeb mājas vārdi (domain names),1 biznesa metožu patentēšana,2 zinātnība (know-how).3 To, ka tie ir intelektuālā īpašuma veidi, pamato tas, ka atsevišķiem veidiem ir sniegts regulējums Latvijā pieņemtajos un spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī ES veiktie sagatavošanās darbi turpmākā regulējuma izstrādāšanai. Piemēram, Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam",4 kur minēti jautājumi par pētniecību un izstrādni – zinātnības (know-how) iegūšanu. Tas minēts arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 477. plenārās sesijas, kas notika 2012. gada 18. un 19. janvārī, pieņemtajā atzinumā.5 Tajā bez vispār zināmiem intelektuālā īpašuma veidiem tiek minēti pētniecība, tehnoloģiskā inovācija vispārīgā nozīmē, visi elementi, kuru pamatā ir jaunrades un radošuma jēdziens, ražošanas noslēpumi u.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M. Papēde
20. Augusts 2013 / 11:25
0
ATBILDĒT
Visticamāk, ka CPL ieviestā uzskaitījuma avots ir Komisijas paziņojums par Piemērošanas direktīvas 2. pantu (2005/295/EK), ko likumdevējs vienkārši ir pārrakstījis. Pats par sevi tas nebūtu nekas nepareizs, jo neskaidrības par to, kas vēl - bez klasiskajiem tiesību veidiem - pieder pie intelektuālā īpašuma tiesībām, pastāv ne tikai Latvijā. Šajā ziņā Komisija gan ir bijusi izveicīgāka, uzskaitījumu uzsākot ar \"vismaz šādas intelektuālā īpašuma tiesības\", tādējādi saglabājot piemērošanas iespējas arī attiecībā uz tādiem tiesību veidiem, kas nav uzskaitīti expressis verbis. Turpretī Latvijas CPL trūkst līdzvērtīga formulējuma. No tā varētu secināt, ka CPL uzskaitījums ir izsmeļošs un Latvijā par intelektuālo īpašumu atzīst tikai CPL norādītos veidus. Taču, kā jau pareizi norādīts rakstā, procesuālās normas nevar definēt materiālo tiesību saturu. Tāpēc, ja vien likumdevējs nav gribējis ierobežot CPL piemērošanas sfēru (un kā atzīmē raksta autors, šādu mērķi nav iespējams izsecināt no likumdošanas materiāliem), neredzu šķēršļus analoģijas izmantošanai, jo attiecībā uz neminētajiem intelektuālā īpašuma viediem pastāv likuma robs un šiem tiesību īpašniekiem ir līdzvērtīgas aizsargājamās intereses. Protams, cits jautājums ir, cik drošas būs tiesas tiesību tālākveidošanā, taču tas būtu ievērojams solis prom no rakstā kritizētā tiesību pozitīvisma.



Pagaidu aizsardzības pasākumu jomā Latvijā vēl ir tik daudz problēmu un nepilnību, ka būtu bijis interesanti iepazīties ar izvērstāku autora skatījumu un analīzi. Ceru, ka būs vēl kāds raksts!
visi numura raksti
Kristofs Šēve
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvija un ES Padomes prezidentūra 2015: tiesiskais pamats, politiskā nozīme un iespējas
Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes prezidentvalsts, kam attiecībā uz Latvijas dalību un lomu Eiropā ir īpaša simboliska nozīme. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par ES ...
Jānis Ievītis, Ilona Bulgakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas izdošana ārvalstij Kriminālprocesa likuma kontekstā
Par personas izdošanas problēmām pēdējā laikā ir izteikušies daudzi sabiedrībā zināmi tiesību speciālisti un iestāžu atbildīgās amatpersonas.1 Saistībā ar konkrētu izdošanas gadījumu ir pat pieņemts Satversmes tiesas rīcības ...
4 komentāri
Informācija
Piesakies "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursam!
Jau astoto gadu pēc kārtas tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt ...
1 komentāri
Tiesību politika
Plāns samazināt izmaksas norēķiniem ar bankas kartēm
Lai pielāgotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) maksājumu tirgu vienotā tirgus iespējām un sekmētu ES ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija 2013. gada 24. jūlijā pieņēma tiesību aktu projektu kopumu, kurā ir jauna maksājumu ...
Jurista Vārds
Notikums
Notāri veiksmīgi nokārto kvalifikācijas pārbaudi
Zvērināti notāri ir pirmā tieslietu sistēmas amatpersonu grupa, kas ir iesaistījusies sistemātiski organizētā, ilglaicīgā profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas procesā, un, noslēdzoties pirmajam piecu gadu termiņam, visi ...
AUTORU KATALOGS