ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Augusts 2013 /Nr.34 (785)

Latvija un ES Padomes prezidentūra 2015: tiesiskais pamats, politiskā nozīme un iespējas
Dr.
Kristofs Šēve
Vācijas akadēmiskā apmaiņas dienesta ilgtermiņa docents tiesību zinātnēs un Latvijas Universitātes asociētais viesprofesors* 

Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes prezidentvalsts, kam attiecībā uz Latvijas dalību un lomu Eiropā ir īpaša simboliska nozīme. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par ES Padomes prezidentūras tiesisko ietvaru un prezidējošās dalībvalsts uzdevumiem, vienlaikus pievēršot uzmanību Latvijas iespējām un riskiem, kas saistīti ar Padomes prezidentūru.

Vispārēji: funkcija, reforma, Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 9. daļa

ES Padomes prezidentvalsts, dēvēta arī par ES Padomes prezidentūru, nav patstāvīga ES institūcija, bet gan drīzāk apzīmējums tiem pienākumiem un funkcijām, kādas Padomes prezidentvalstij ir sakarā ar šo statusu. Prezidentvalsts galvenais uzdevums ir vadīt Padomes dažādos sastāvus, izņemot Ārlietu padomi. Ārlietu padomes vadību kopš Lisabonas līguma uzņemas augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Vispārēji prezidentūras uzdevums ir organizēt un vadīt Padomes darbu, pie tā pieder arī horizontālā koordinācija starp dažādajiem Padomes sastāviem un vertikālā koordinācija starp dažādajiem Padomes līmeņiem (Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 240. pants). Prezidentvalstij palīdz gan pārējās prezidentūras grupā ietilpstošās valstis (Padomes reglamenta 20. panta 2. daļas 2. teikums), gan Padomes Ģenerālsekretariāts.1

Jēdziena "Padomes vadība" vai "Padomes prezidentūra" izvēle ir atkarīga arī no lietotās valodas. Taču nepareiza un ar primārajiem tiesību avotiem nepamatojama ir praksē un literatūrā sastopamā pieeja lietot jēdzienu "ES prezidentūra" vai tamlīdzīgus jēdzienus.2 Jau no šo jēdzienu nošķiršanas vien var izdarīt secinājumus par prezidentūras uzdevumiem un robežām.

 

Uzdevumi un tiesiskais ietvars

Primāro tiesību avotu regulējums prezidentūrai ir izteikts LES 16. panta 9. daļā; prezidentūras uzdevumus un procesus detalizētāk regulē Padomes reglaments.3 Prezidentvalsts, kura pavisam 18 mēnešus kopā ar divām citām prezidentūrā iesaistītajām dalībvalstīm veido "prezidentūras komandu",4 sešus mēnešus organizē un vada deviņus no desmit iespējamiem Padomes sastāviem.5 Ar šo sadarbību starp trim dalībvalstīm, ikreiz iesaistot vienu jaunu dalībvalsti, ir paredzēts gan veicināt vadības saskaņotību un kontinuitāti, gan arī dot iespēju mazākām un jaunajām dalībvalstīm saņemt atbalstu no šīs grupas lielākajām dalībvalstīm.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Jēdziens "intelektuālais īpašums" Civilprocesa likuma izpratnē
Intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi kļuva aktuāli, kad tiesību īpašnieki saprata, ka viņu jaunrades rezultātā radītais darbs tiek atdarināts vai izmantots bez atlīdzības izmaksāšanas tiesību īpašniekam. Vienkārši ...
1 komentāri
Jānis Ievītis, Ilona Bulgakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas izdošana ārvalstij Kriminālprocesa likuma kontekstā
Par personas izdošanas problēmām pēdējā laikā ir izteikušies daudzi sabiedrībā zināmi tiesību speciālisti un iestāžu atbildīgās amatpersonas.1 Saistībā ar konkrētu izdošanas gadījumu ir pat pieņemts Satversmes tiesas rīcības ...
4 komentāri
Informācija
Piesakies "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursam!
Jau astoto gadu pēc kārtas tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt ...
1 komentāri
Tiesību politika
Plāns samazināt izmaksas norēķiniem ar bankas kartēm
Lai pielāgotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) maksājumu tirgu vienotā tirgus iespējām un sekmētu ES ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija 2013. gada 24. jūlijā pieņēma tiesību aktu projektu kopumu, kurā ir jauna maksājumu ...
Jurista Vārds
Notikums
Notāri veiksmīgi nokārto kvalifikācijas pārbaudi
Zvērināti notāri ir pirmā tieslietu sistēmas amatpersonu grupa, kas ir iesaistījusies sistemātiski organizētā, ilglaicīgā profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas procesā, un, noslēdzoties pirmajam piecu gadu termiņam, visi ...
AUTORU KATALOGS