Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes prezidentvalsts, kam attiecībā uz Latvijas dalību un lomu Eiropā ir īpaša simboliska nozīme. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par ES Padomes prezidentūras tiesisko ietvaru un prezidējošās dalībvalsts uzdevumiem, vienlaikus pievēršot uzmanību Latvijas iespējām un riskiem, kas saistīti ar Padomes prezidentūru.
Vispārēji: funkcija, reforma, Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 9. daļa
ES Padomes prezidentvalsts, dēvēta arī par ES Padomes prezidentūru, nav patstāvīga ES institūcija, bet gan drīzāk apzīmējums tiem pienākumiem un funkcijām, kādas Padomes prezidentvalstij ir sakarā ar šo statusu. Prezidentvalsts galvenais uzdevums ir vadīt Padomes dažādos sastāvus, izņemot Ārlietu padomi. Ārlietu padomes vadību kopš Lisabonas līguma uzņemas augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Vispārēji prezidentūras uzdevums ir organizēt un vadīt Padomes darbu, pie tā pieder arī horizontālā koordinācija starp dažādajiem Padomes sastāviem un vertikālā koordinācija starp dažādajiem Padomes līmeņiem (Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 240. pants). Prezidentvalstij palīdz gan pārējās prezidentūras grupā ietilpstošās valstis (Padomes reglamenta 20. panta 2. daļas 2. teikums), gan Padomes Ģenerālsekretariāts.1
Jēdziena "Padomes vadība" vai "Padomes prezidentūra" izvēle ir atkarīga arī no lietotās valodas. Taču nepareiza un ar primārajiem tiesību avotiem nepamatojama ir praksē un literatūrā sastopamā pieeja lietot jēdzienu "ES prezidentūra" vai tamlīdzīgus jēdzienus.2 Jau no šo jēdzienu nošķiršanas vien var izdarīt secinājumus par prezidentūras uzdevumiem un robežām.
Uzdevumi un tiesiskais ietvars
Primāro tiesību avotu regulējums prezidentūrai ir izteikts LES 16. panta 9. daļā; prezidentūras uzdevumus un procesus detalizētāk regulē Padomes reglaments.3 Prezidentvalsts, kura pavisam 18 mēnešus kopā ar divām citām prezidentūrā iesaistītajām dalībvalstīm veido "prezidentūras komandu",4 sešus mēnešus organizē un vada deviņus no desmit iespējamiem Padomes sastāviem.5 Ar šo sadarbību starp trim dalībvalstīm, ikreiz iesaistot vienu jaunu dalībvalsti, ir paredzēts gan veicināt vadības saskaņotību un kontinuitāti, gan arī dot iespēju mazākām un jaunajām dalībvalstīm saņemt atbalstu no šīs grupas lielākajām dalībvalstīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes