ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Augusts 2013 /Nr.34 (785)

Personas izdošana ārvalstij Kriminālprocesa likuma kontekstā
4 komentāri
Mg.iur.
Jānis Ievītis
Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurors,
Rīgas Stradiņa universitātes lektors, RSU doktorants 
Dr.iur.
Ilona Bulgakova
zvērināta advokāte, Latvijas Biznesa koledžas docente* 

Par personas izdošanas problēmām pēdējā laikā ir izteikušies daudzi sabiedrībā zināmi tiesību speciālisti un iestāžu atbildīgās amatpersonas.1 Saistībā ar konkrētu izdošanas gadījumu ir pat pieņemts Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums. Minētais liecina par izdošanas problemātiku, konkrētāk – izdodamās personas tiesību nodrošināšanas problēmu pastāvēšanu.2

Tā kā neviens tiesību speciālists, konstatējot problēmas personas izdošanas ārvalstij procesā, kā arī politiķi, atzīstot problēmu, tā arī nav piedāvājuši konkrētus priekšlikumus, raksta autori piedāvā savu redzējumu esošās procedūras uzlabošanai. Tādējādi raksta mērķis ir izpētīt personas izdošanas ārvalstij aktualitāti Kriminālprocesa likuma 66. nodaļas kontekstā.

Izdošana jeb ekstradīcija ir viena no centrālajām problēmām starptautiskajās krimināltiesībās un kriminālprocesā. Izdošana nosaka personas nodošanas procesu citai valstij kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, kas pēc būtības nozīmē, ka personai jāstājas attiecīgas ārvalsts kriminālvajāšanu, iztiesāšanu vai sprieduma izpildi veicošās institūcijas priekšā.

Juridiskajā literatūrā ir izteikti vairāki viedokļi par izdošanas institūta tiesisko izcelsmi. Dažādās valstīs, pat Eiropas reģiona līmenī, izdošanas jautājumi tiek risināti, piemērojot dažādas juridiskās procedūras, tādējādi attieksme pret šo tiesību institūtu dažādu valstu zinātnieku un speciālistu darbos nav viennozīmīga. Piemēram, noziedznieku izdošana tiek uzskatīta pat par izteikti administratīvu jautājumu, ja lēmumu pieņem valdība vai cita iestāde, nevis tiesa. Turpretim daļa zinātnieku izdošanu traktē kā starptautisko krimināltiesību sistēmas atsevišķu institūtu, norādot uz visu materiālo normu komplekso apvienošanu. Tomēr pamatā izdošana tiek skatīta kriminālprocesuālajā plāksnē, jo satur kriminālprocesuālā institūta pazīmes – izdošanas procesā tiek lemts par cilvēka, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, izdošanu citai valstij, vienlaikus ievērojot noteiktas procesuālas garantijas.

Izdošanas procedūra ļauj nodrošināt soda neizbēgamību, neskatoties uz valstu tiesību sistēmu dažādību, tā nodrošina iespēju efektīvi kontrolēt noziedzību starptautiskajā līmenī. Izdošanas jautājuma aktualitāti apliecina arī statistikas dati. No Ģenerālprokuratūras gada pārskata statistikas izriet, ka 2012. gadā ir izskatīti un izlemti 595 lūgumi par personas izdošanu tranzītam un izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā.3

 

I. Izdošanas ārvalstij tiesiskie pamati un to (ne)pietiekamība

Latvija ir noslēgusi vairākus līgumus ar ārvalstīm par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kuros tiek risināti arī izdošanas jautājumi. Konkrēti:

1) 1993. gada 3. februāra līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

2) 1993. gada 14. aprīļa līgums starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

3) 1994. gada 21. februāra līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

4) 1995. gada 23. maija līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;

5) 1996.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
naivi jautājumi
26. Augusts 2013 / 22:38
0
ATBILDĒT
Vispār jau, lemjot par apcietinājumu, tiesai \"pirmsšķietami\" ir tomēr jāpārbauda, vai vispār ir kādi personas vainas pierādījumi. Tad kāpēc, izdot uz ASV, tas nav vispār jāpārbauda? Otrkārt- izdodot arī jāpārbauda, vai Latvijā tas vispār ir noziegums un kāds sods par tādu noziegumu ir paredzēts Latvijā. Ja ASV par to paredzēts nāves sods, tad var izdot tikai ar nosacījumu, ka nāves sods piemērots netiks. Tas pats attiecas uz brīvības atņemšanas soda ilgumu. Ja Latvijā par tādu noziegumu sods 5 gadi, bet ASV 25, tad var izdot tikai ar nosacījumu, ka ASV nepiespriedīs vairāk par 5 gadiem. Iespējas ASV piespriesto sodu izciest Latvijā arī ir jāparedz. Citādi Latvija vairs nav neatkarīga valsts, bet ASV pakļauta teritorija.
:)
22. Augusts 2013 / 15:16
0
ATBILDĒT
AT pārbaude bija viskrutāka, pēc principa \"rimstieties un nemuldiet, jo, tak, runa ir par ASV\"
Es
22. Augusts 2013 / 11:18
0
ATBILDĒT
arī nesaprotu, par ko šajā lietā ir tāds \"cepiens\"?! Par to lēmusi AT, ST, MK, spriests TM un citās iestādēs, un gan jau viņu rīcībā ir pamatoti fakti, ko uz āru nesaka.
temīda
22. Augusts 2013 / 09:19
0
ATBILDĒT
Es ļoti labprāt dzirdētu visu šo čalovska kunga aizstāvju viedokli, ar ko tieši šis gadījums ir pievērsis tik nedalītu viņu uzmanību?! Ik gadu Latvija izdod citām valstīm savus pilsoņus, arī uz to pašu ASV, bet līdz šim, piesaucot folkloru, i gailis pakaļ nedziedāja, kad, ko, uz kurieni un par ko izdeva. Nevienu tas neuztrauca - ne KPL, ne satversmes, ne starptautisku līgumu kontekstā!!

Bet tagad ir konkrēta persona, kas kļuvusi teju vai par nacionālo upuri, ar kuras aizstāvību nodarbojas TĀDA advokātu blice, ka rodas jautājums: kāpēc šoreiz advokāti nevarēja palikt malā? Turklāt, kā daži no viņiem stāsta TV, aizstāvībai ir pro bono raksturs, āda - advokātu labā griba, nevis klienta algots pakalpojums...



Tāpat mani mazliet uzjauutrina fakts, ka visi brēkā: kāpēc ASV neliek galdā pierādījumus šīs personas vainai.. Nu, ļaudis mīļie, vai tiešām kāds domā, ka tūliņ viņam deguna galā noliks mapi ar šiem pierādījumiem?! Mūsu pašu mājās ir n-tie kriminālprocesi un lietas, par kurām neviens nedrīkst izteikties, jo tas, lūk, ir izmeklēšanas noslēpums. Aiztur cilvēkus, veic kratīšanas, bet sabiedrībai pat nepasaka, par kādu potenciālu NN vispār ir runa, kur nu vēl to pabaro ar pierādījumiem?! Piemēram, Jezdakovas gadījums - kurš ir redzējis pierādījumus un zina, par ko tieši viņas drošvien jau perfektā reputācija 9ak, vai) ir tikusi sabojāta ar aizdomām par kādu šaušalīgu nodarījumu?!

Vai tad tiešām specdienesti nestos uz Imantu aiz neko darīt... Es saprotu, ka tur gluži vai netīšām varētu iebraukt Bauskas policijas iecirkņa inspektors, bet ne jau nu ļaudis no tālās Amerikas..
visi numura raksti
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Jēdziens "intelektuālais īpašums" Civilprocesa likuma izpratnē
Intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi kļuva aktuāli, kad tiesību īpašnieki saprata, ka viņu jaunrades rezultātā radītais darbs tiek atdarināts vai izmantots bez atlīdzības izmaksāšanas tiesību īpašniekam. Vienkārši ...
1 komentāri
Kristofs Šēve
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvija un ES Padomes prezidentūra 2015: tiesiskais pamats, politiskā nozīme un iespējas
Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes prezidentvalsts, kam attiecībā uz Latvijas dalību un lomu Eiropā ir īpaša simboliska nozīme. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par ES ...
Informācija
Piesakies "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursam!
Jau astoto gadu pēc kārtas tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt ...
1 komentāri
Tiesību politika
Plāns samazināt izmaksas norēķiniem ar bankas kartēm
Lai pielāgotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) maksājumu tirgu vienotā tirgus iespējām un sekmētu ES ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija 2013. gada 24. jūlijā pieņēma tiesību aktu projektu kopumu, kurā ir jauna maksājumu ...
Jurista Vārds
Notikums
Notāri veiksmīgi nokārto kvalifikācijas pārbaudi
Zvērināti notāri ir pirmā tieslietu sistēmas amatpersonu grupa, kas ir iesaistījusies sistemātiski organizētā, ilglaicīgā profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas procesā, un, noslēdzoties pirmajam piecu gadu termiņam, visi ...
AUTORU KATALOGS