Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas.
Vai ECT spriedums šajā lietā bija negaidīts? Vai žurnālistu avotu aizsardzība ir absolūta, un kāds ir Tiesas sniegtais pamatojums avotu aizsardzībai? Kādi ir ECT izstrādātie pamatprincipi žurnālistu avotu aizsardzībai, un kā vērtēt spriedumu "Nagla pret Latviju" šajā kontekstā? Šie ir daži no problēmjautājumiem, kurus vēlamies analizēt šajā rakstā.
Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē
Vārda un preses brīvībai ir fundamentāla nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā un indivīda pamattiesību īstenošanā. ECT ir vairākkārt uzsvērusi preses īpašo "sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par tai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem.2 Tiesa ir norādījusi ne tikai uz masu plašsaziņas līdzekļu funkciju informāciju izplatīt, bet arī uz sabiedrības tiesībām to saņemt.3 Plašsaziņas līdzekļu pienākums tradicionāli ir bijis uzraudzīt likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas darbību un informēt par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, lai ikviens pilsonis varētu paust savu nostāju un līdzdarboties valstij būtisku jautājumu risināšanā. Kā norādījusi Lielbritānijas Augstākā tiesa, plašsaziņas līdzekļi ir galvenais avots, caur kuru pilsoņi tiek brīdināti4 un informēti par politiskiem jautājumiem.5 Plašsaziņas līdzekļu brīva, profesionāla un aktīva darbība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts varas lēmumu caurskatāmību un varas atbildību sabiedrībai.6
Mūsdienu informācijas laikmetā daudzi autori uzsver pētnieciskās žurnālistikas būtisko lomu demokrātijas nostiprināšanā, izpētot un sniedzot sabiedrībai informāciju, kas patiesībā notiek.7 Pētnieciskā žurnālistika ir lielā mērā atkarīga no pieejas sabiedrībai būtiskai informācijai, tai skaitā tādai informācijai, kurai var būt piešķirts slepenības statuss noteiktas valsts institūcijas vai privātas organizācijas ietvaros. Preses pieeja konfidenciālai, bet sabiedrībai būtiskai informācijai ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja žurnālisti var garantēt informācijas avotu konfidencialitāti un anonimitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes