ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ir aizmirsta cilvēku kategorija, kurai nav pieeajmi tiesas nolēmumi - analfabēti. Pašreiz procesa dalībniekam, kurš nemāk lasīt, spriedumu nolasa tiesu darbinieks, jo tiesas zālē tagad tiek praktizēta saīsināto spriedumu lasīšana. Lasot spriedumu procesa dalībnieks uzdod jautājumus un tā var pusi no darba dienas pavadīt, skaidrojot spriedumu. Varbūt Juridiskās palīdzības administrācijai varētu uzticēt šo pienākumu.

Tieslietu padome ir pilnībā politisks tiesu ietekmēšanas instruments, tās dalībnieku ieteikumi starp citu vnk netiek ņemti vērā.

Sliktākajā gadījumā ir kā šobrīd ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju - ministra iegriba ir stiprāka nekā valstī noteiktā likumīgā kārtība.

Tas pat nav apspriežams :(

Bet nu esam novirzījušies no publikācijas :)

Pirmkārt, ir skaidrs, ka pie esošā tiesiskā regulējuma, kas noteic tiesas nolēmumu šķietamu anonimizāciju (savulaik jau JV komentēju un devu piemēru, cik absurda ir nolēmumu anonimizācija), tiesu sistēmai rodas papildus slodze un izdevumi, lai izpildītu likumā noteikto.



Otrkārt, politikas veidotājiem (Saeimai un Ministru kabinetam), uzdodot jaunas funkcijas, ir jādomā arī par to, kādā veidā šīs funkcijas tiks pildītas, respektīvi, kas to darīs, kā to darīs, cik tas maksās u.tml. Šajā gadījumā, izskatās, ka par to nav tā īsti līdz galam padomāts.



Treškārt, akmens arī pašas tiesu sistēmas lauciņā. Cik zinu, tad arī tiesu sistēmas pārstāvji (tiesneši ar Tieslietu padomes, dažādu darba grupu u.tml. starpniecību) piedalās nozares politikas veidošanā. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums, kāpēc laikā, kad tika apspriesti grozījumi likumā \"Par tiesu varu\", kas noteica visu vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu publiskošanu, netika apspriesti iepriekš minētie jautājumi un netika vērsta uzmanība uz tiem apsvērumiem, par kuriem šeit raksta tiesu darbinieks un Tiesnesis? Kāpēc netika piedāvāts atteikties no nevajadzīgās nolēmumu anonimizācijas (par piemēru var ņemt Eiropas Cilvēktiesību tiesu vai Latvijas pirmskara Senātu, kas arī savos biļetenos nolēmumus publicēja bez anonimizācijas), kas ievērojami atvieglotu nolēmumu publiskošanas funkcijas izpildi? Ieteiktu arī pašiem tiesu varas pārstāvjiem būt nedaudz aktīvākiem tiesību nozares pilnveidošanu, un varbūt tad arī nebūs post factum jāžēlojas, ka viss ir slikti, neviens neko nesaprot, cik visiem grūti. Lai veicas un gaidu pirmos publiskotos nolēmumus!

Pirmkārt, vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka 28.2 panta piekto daļu var izprast tādējādi, ka pilnīgi visi gala nolēmumi, ieskaitot arhivētas lietas, jāpublicē. TA piedāvātā likuma interpretācija, ka tikai pēc 1.09. pieņemtie nolēmumi ir jāpublicē, ir saprotama no ekonomiskā viedokļa, bet neatbilst pilnīgi likumdevēja pieņemtajai normai.



Otrkārt, Jūs nepareizi sapratāt domu, jo runa bija tikai un vienīgi par gala nolēmumu publicēšanu, kad to var labprātīgi darīt, bet, ja to vispār nedara, par to nekas nebūs. Neviens neapstrīd faktu, ka atsevišķās tiesās, it sevišķi Rīgā, ir ļoti daudz darba. Taču tā ir pavisam cita tēma.

Likumdevējs (80%) pieņem likumu nesaprotot par ko ir runa.

Piem. tikšanās laikā pat tieslietu ministra Bordāna ,,padomnieks\" A.Dravnieks nespēja saprast, ka 500 tiesnešiem nav iespējams piemēroties trīsreiz vairāk Latvijā esošajiem advokātiem, nosakot tiesas sēžu laiku!!!

Saeima pieņēma normu likumā par tiesu varu, kurā noteikts, ka tiesām nosakot sēdes laiku jāņem vērā advokāta AIZŅEMTĪBA.

Par kādu likumdevēja gribu var runāt, ja cilvēki ne tikai izstrādā, bet arī pieņem likumus, būdami pilnīgi analfabēti tiesību jautājumos!?

Varbūt paši sev radāt lielāko daļu to problēmu? Pirmkārt, vai vienmēr nolēmumi tiek rakstīti, tajos bez vajadzības neiekļaujot, lieki neatkārtojot dzēšamu informāciju? Otrkārt, varbūt nevajag būt līdz absurdam piesardzīgiem pret privātpersonu un neiedomāties, ka dzēšams viss, kas Latvijas tiesību izpratnē ir personas dati? Likums paredz, ka aizklāj informāciju, kas atklāj \"fiziskās personas identitāti\". Manuprāt, personas identitāti atklāj tās vārds, uzvārds, personas kods, varbūt īpašos gadījumos vēl kāds unikāls rādītājs. Tas arī viss. Adreses, kadastra numuri, darbavietas, lēmumu numuri utt. - tās jau ir ziņas, kuru sasaistīšana ar konkrētu personu nav iespējama bez īpašām datubāzēm, daudzas no kurām nemaz nav kuram katram pieejamas un kuru organizācija neatrodas ne tiesas kontrolē, ne atbildībā. Par šādas informācijas nopludināšanu, kur nepienākas, atbildēs konkrētais vainīgais. Diez vai likumdevējs ir domājis, ka tiesai ir pienākums garantēt, lai tikai minētās ziņas (kuras tāpat parasti izskan tiesas sēdē) neatšifrē kāds nepiederošais.

nolēmumu publicēšana ir noderīga lieta, tomēr kārtējo reizi tas slogs ir uzlikts tiesu darbiniekiem, kuri, piemēram, Rīgā, arī bez nolēmumu anonimizācijas nezin cikos iet mājās no darba.

Dažiem komentētājiem šeit vēlētos pateikt - vispirms ir jāizlasa, no kura brīža, kādi tieši nolēmumi ir jāpublicē, kā arī jāieskatās, cik ir dzēšamās informācijas kaut vai nolēmumā par izsoles akta apstiprināšanu. Gānīties pār tiesām māk jebkurš - nav nekāda māksla. Tajā pat laikā neesot manāmas kandidātu rindas uz amatu, kur \"nekas nav jādara\" un kur \"par neko nedarīšanu\" daudz maksā.

Kā parasti - VISS ir pārkārtots TISam :) Visi likumi, jo īpaši procesuālie, piekāpjas TISam. Pēc īpašām sarunām, tomēr mēdz būt arī otrādi.

Nu ja...briesmīgs darba apjoms. Cik tad spriedumu tiesnesis pieņem dienā, nedēļā utt. un cik to anonimizējamo datu vienā spriedumā ir.

Noderīgs raksts, tiem kuri runā muļķības par to, ka tiesu nolēmumu publiskoša ir nez kāda novitāte vai Latvijas studentu apjausta nepieciešamība.

Reālajā dzīvē nelaime ir tā, ka šī pievienošana anonimizācija ir uzkrauta tiesas darbiniekiem. Neraugoties uz to, ka pastāv vesela rinda suborganizāciju, kuras barojās uz tiesu rēķina, piemēram tiesu administrācija, liela daļa tieslietu ministrijas strūktūrvienības utt.

T.i., patiesu darba darītāju ir maz, bet daudz rīkotājumu, apkalpotāju, līdzekļu sadalītāju, pārvaldītāju utt.,

Vārdu sakot, tā izdaudzinātais 1.septembra brīdis neko šobrīd nav devis. Un arī nav pārliecības, ka vajadzīgos spriedumus varēs paslēpt no sabiedrības...

Varbūt, jā, bet var būt, ka publicēs pēc principa: gribi - dari, negribi - nedari, jo par vienu vai otru nekas nebūs

Varbūt tiesas vienkārši nav pieņēmušas nevienu spriedumu, tālab nekas arī nav stājies spēkā un nav publicējams

Raksts ir labs, bet ar vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu publikāciju parastus cilvēkus \"uzmeta\". Būs vēl ļoti labi, ja šī mēneša vidū kaut ko publicēs, lai gan gandrīz nav to cerību.

Paldies autorei. Ļoti izglītojošs un pamācošs darbs - īstajā laikā un vietā :)