ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Septembris 2013 /Nr.36 (787)

Tiesas nolēmumu publiskošana
Vēsture un juridiskais novērtējums
16 komentāri
Mg.iur., phil.
Zinaida Indrūna
 

Žurnāla "Jurista Vārds" 2012. gada 20. marta numura redakcijas slejā (JV Nr. 12 (711)) Gatis Litvins norādīja uz tiesas spriedumu pieejamības ārkārtīgo būtiskumu,1 jo to ietekme plešas visās trīs laika dimensijās – pagātnē, tagadnē2 un nākotnē. Slejas komentāros parādījās juristu viedokļi par tiesu nolēmumu publiskošanas nepieciešamību, jo īpaši apstākļos, kad latviešu valodā trūkst juridiskās literatūras. Šis raksts tapis, lai piedāvātu ieskatu tiesu spriedumu pieejamības jautājumā – galvenokārt vēsturiskā aspektā – un paplašinātu priekšstatus par jau notikušām juristu diskusijām saistībā ar tiesu prakses nozīmi un tās atspoguļojumu juridiskajā literatūrā.

1. Tiesas nolēmumu publicēšanas aizsākumi

Pēc tam, kad no 1791. gada aprīļa līdz 1792. gada aprīlim Francijas Kasācijas tiesā tika izskatītas pirmās 557 lietas,3 drīz pēc Lielās franču revolūcijas Francijas Kasācijas tiesa sāka izdot divus (viens civilpalātai, otrs krimināllietu palātai) ikmēneša biļetenus, kuros tika publicēti palātu priekšsēdētāju atlasītie tiesību akti un tiesas nolēmumi.4 Tādējādi tiesu nolēmumu publikācijai mūsdienu izpratnē ir vairāk nekā 200 gadu vēsture.5

Veidojot Franču civilkodeksu, kā pirmo tā ievadtitulā ievietoja 1803. gada 5. marta likumu "Par publicēšanu, par likumu darbību un to piemērošanu kopumā"; tā 1. pantā tika noteikts, ka likumi ir izpildāmi visā franču valstī pēc tam, kad tos ir publiskojis karalis, bet otrais pants noteica, ka likuma darbība vērsta uz nākotni, tam nav atpakaļejoša spēka.6 Ņemot vērā varu dalīšanas principu, tiesību aktu un tiesas nolēmumu publicēšana vienā biļetenā norāda uz Kasācijas tiesas nolēmumu publiskošanas lielo nozīmi likuma un tiesu varas mijiedarbībā, t.i., uz likuma praktisko piemērošanu konkrētas prasības izskatīšanā un vienveidīgas tiesu prakses izveidošanā.

Arī citās Eiropas valstīs pakāpeniski sākās tiesas nolēmumu atlase un publicēšana, piem., Norvēģijas Augstākās tiesas nolēmumu apkopojums iznāk kopš 1860. gada, Šveices Federālā tiesa uzsāka regulāri publicēt nolēmumus 1874. gadā.7

Krievijas impērijā, ieviešot jaunu civillietu izskatīšanas procesuālo regulējumu (tā pamatā, kā to norādījuši nolikuma veidotāji un citastarp atzina gan Latvijas Republikas senatori,8 gan joprojām uzskata mūsdienu krievu juristi,9 tika likts franču civilprocess), 1864. gada 20. novembra Civilprocesa nolikuma 815. pantā tika noteikts, ka "visi Senāta kasācijas departamenta lēmumi un spriedumi, kuros izskaidrota likumu tiešā jēga, publicējami vispārējai zināšanai kā vadlīnija to vienveidīgai tulkošanai un piemērošanai".

Pie šādas atziņas Krievijas civilprocesa veidotāji tā sagatavošanas gaitā bija nonākuši, apkopojot juristu praktiķu viedokļus, kuri uzskatīja: ja visus tiesu nolēmumus par zemākas instances tiesu nolēmumu atcelšanu izskata Senāts,10 tad nepieciešams visus tā nolēmumus publicēt vispārējai zināšanai.11 Te jāpaskaidro, ka pirms tiesu reformas ieviešanas tika aptaujāti juristi un viņu domas apkopotas un izdotas žurnālos,12 bet pēc reformas izsludināšanas Krievijas Valsts kanceleja 1866. gadā izdeva sešu sējumu izdevumu – "1864. gada 20. novembra Tiesu nolikumi un to apsvērumu izklāsts, uz kuriem tie ir balstīti". Ievadā norādīts, ka, "nebūdams patstāvīgs jauns darbs, kā arī strikti izteikts tiesu nolikumu komentārs, šis izdevums tomēr veido kopā ar galveno apsvērumu izklāstu, kuri pausti līdz nolikumu apstiprināšanai, vēsturisku piezīmju krājumu, kurām šobrīd jāveicina jaunā likuma jēgas un gara izpratne, bet nākotnē tas var būt nopietnu zinātnisku un praktisku komentāru avots. Ar laiku, attīstoties dzīvei un civiltiesiskām attiecībām, likumdošanas darba grūtības arvien vairāk un vairāk pieaugs, bet, jo tās ir lielākas, jo svarīgāka, jo uzstājīgāka ir vajadzība atskaitīties pašam un citiem par šo darbu izcelsmi un attīstību, tā vadošajiem motīviem, un beidzot, ka jaunie likumi nav patvaļa, bet gan patiesības un taisnības radīti tādā pakāpē, kā tos ir izstrādājusi zinātne un prakse".13 Par šo atziņu pamatotību mūsdienās var pārliecināties jebkurš interesents, sākot no studenta līdz senatoram, jaunu likumu radītājam vai to komentētājam.

 

2. Nolēmumu izdevumi

Par Krievijas Senāta nolēmumu publiskošanas praktisko īstenošanu docents Kronids Mališevs (Кронид Иванович Малышев, 1841–1907) 1876. gada Civilprocesa mācību grāmatā14 rakstīja, ka, lai gan Senāta nolēmumiem nav vispārēja likuma spēka, tiem jāiekļūst tiesu praksē nоn ratione imperii, sed rationis imperio.

Sākot ar 1866.

komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB36
17. Septembris 2013 / 23:48
0
ATBILDĒT
Katram instrumentam ir savs uzdevums.

Tiesas kalendārs ir tiesneša darba instruments tiesas sēžu plānošanai.

Tas nekādi nevar novērst mazgodprātīgāka advokāta \"saslimšanu\" un tamlīdzīgus gadījumus - to skaušanai domāta profesionālā ētika.

Gan Tieslietu padomes, gan tiesu autoritāte ir pašu tiesnešu rokās.

Pie tiesas nolēmumu anomizācijas var ātri pierast. To apliecina administratīvo tiesu prakse. Vienīgi (vis)pārējās tiesās top redzami zemūdens akmeņi - vienotas nolēmumu metodoloģijas trūkums.
Angeko
6. Septembris 2013 / 14:07
0
ATBILDĒT
Ir aizmirsta cilvēku kategorija, kurai nav pieeajmi tiesas nolēmumi - analfabēti. Pašreiz procesa dalībniekam, kurš nemāk lasīt, spriedumu nolasa tiesu darbinieks, jo tiesas zālē tagad tiek praktizēta saīsināto spriedumu lasīšana. Lasot spriedumu procesa dalībnieks uzdod jautājumus un tā var pusi no darba dienas pavadīt, skaidrojot spriedumu. Varbūt Juridiskās palīdzības administrācijai varētu uzticēt šo pienākumu.
Tiesnesis
6. Septembris 2013 / 12:50
0
ATBILDĒT
Tieslietu padome ir pilnībā politisks tiesu ietekmēšanas instruments, tās dalībnieku ieteikumi starp citu vnk netiek ņemti vērā.

Sliktākajā gadījumā ir kā šobrīd ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju - ministra iegriba ir stiprāka nekā valstī noteiktā likumīgā kārtība.

Tas pat nav apspriežams :(

Bet nu esam novirzījušies no publikācijas :)
Armands
6. Septembris 2013 / 10:19
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, ir skaidrs, ka pie esošā tiesiskā regulējuma, kas noteic tiesas nolēmumu šķietamu anonimizāciju (savulaik jau JV komentēju un devu piemēru, cik absurda ir nolēmumu anonimizācija), tiesu sistēmai rodas papildus slodze un izdevumi, lai izpildītu likumā noteikto.



Otrkārt, politikas veidotājiem (Saeimai un Ministru kabinetam), uzdodot jaunas funkcijas, ir jādomā arī par to, kādā veidā šīs funkcijas tiks pildītas, respektīvi, kas to darīs, kā to darīs, cik tas maksās u.tml. Šajā gadījumā, izskatās, ka par to nav tā īsti līdz galam padomāts.



Treškārt, akmens arī pašas tiesu sistēmas lauciņā. Cik zinu, tad arī tiesu sistēmas pārstāvji (tiesneši ar Tieslietu padomes, dažādu darba grupu u.tml. starpniecību) piedalās nozares politikas veidošanā. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums, kāpēc laikā, kad tika apspriesti grozījumi likumā \"Par tiesu varu\", kas noteica visu vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu publiskošanu, netika apspriesti iepriekš minētie jautājumi un netika vērsta uzmanība uz tiem apsvērumiem, par kuriem šeit raksta tiesu darbinieks un Tiesnesis? Kāpēc netika piedāvāts atteikties no nevajadzīgās nolēmumu anonimizācijas (par piemēru var ņemt Eiropas Cilvēktiesību tiesu vai Latvijas pirmskara Senātu, kas arī savos biļetenos nolēmumus publicēja bez anonimizācijas), kas ievērojami atvieglotu nolēmumu publiskošanas funkcijas izpildi? Ieteiktu arī pašiem tiesu varas pārstāvjiem būt nedaudz aktīvākiem tiesību nozares pilnveidošanu, un varbūt tad arī nebūs post factum jāžēlojas, ka viss ir slikti, neviens neko nesaprot, cik visiem grūti. Lai veicas un gaidu pirmos publiskotos nolēmumus!
:(
6. Septembris 2013 / 09:29
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka 28.2 panta piekto daļu var izprast tādējādi, ka pilnīgi visi gala nolēmumi, ieskaitot arhivētas lietas, jāpublicē. TA piedāvātā likuma interpretācija, ka tikai pēc 1.09. pieņemtie nolēmumi ir jāpublicē, ir saprotama no ekonomiskā viedokļa, bet neatbilst pilnīgi likumdevēja pieņemtajai normai.



Otrkārt, Jūs nepareizi sapratāt domu, jo runa bija tikai un vienīgi par gala nolēmumu publicēšanu, kad to var labprātīgi darīt, bet, ja to vispār nedara, par to nekas nebūs. Neviens neapstrīd faktu, ka atsevišķās tiesās, it sevišķi Rīgā, ir ļoti daudz darba. Taču tā ir pavisam cita tēma.
Tiesnesis
6. Septembris 2013 / 01:23
0
ATBILDĒT
Likumdevējs (80%) pieņem likumu nesaprotot par ko ir runa.

Piem. tikšanās laikā pat tieslietu ministra Bordāna ,,padomnieks\" A.Dravnieks nespēja saprast, ka 500 tiesnešiem nav iespējams piemēroties trīsreiz vairāk Latvijā esošajiem advokātiem, nosakot tiesas sēžu laiku!!!

Saeima pieņēma normu likumā par tiesu varu, kurā noteikts, ka tiesām nosakot sēdes laiku jāņem vērā advokāta AIZŅEMTĪBA.

Par kādu likumdevēja gribu var runāt, ja cilvēki ne tikai izstrādā, bet arī pieņem likumus, būdami pilnīgi analfabēti tiesību jautājumos!?
Baraks Osama
6. Septembris 2013 / 00:02
0
ATBILDĒT
Varbūt paši sev radāt lielāko daļu to problēmu? Pirmkārt, vai vienmēr nolēmumi tiek rakstīti, tajos bez vajadzības neiekļaujot, lieki neatkārtojot dzēšamu informāciju? Otrkārt, varbūt nevajag būt līdz absurdam piesardzīgiem pret privātpersonu un neiedomāties, ka dzēšams viss, kas Latvijas tiesību izpratnē ir personas dati? Likums paredz, ka aizklāj informāciju, kas atklāj \"fiziskās personas identitāti\". Manuprāt, personas identitāti atklāj tās vārds, uzvārds, personas kods, varbūt īpašos gadījumos vēl kāds unikāls rādītājs. Tas arī viss. Adreses, kadastra numuri, darbavietas, lēmumu numuri utt. - tās jau ir ziņas, kuru sasaistīšana ar konkrētu personu nav iespējama bez īpašām datubāzēm, daudzas no kurām nemaz nav kuram katram pieejamas un kuru organizācija neatrodas ne tiesas kontrolē, ne atbildībā. Par šādas informācijas nopludināšanu, kur nepienākas, atbildēs konkrētais vainīgais. Diez vai likumdevējs ir domājis, ka tiesai ir pienākums garantēt, lai tikai minētās ziņas (kuras tāpat parasti izskan tiesas sēdē) neatšifrē kāds nepiederošais.
tiesu darbinieks
5. Septembris 2013 / 22:23
0
ATBILDĒT
nolēmumu publicēšana ir noderīga lieta, tomēr kārtējo reizi tas slogs ir uzlikts tiesu darbiniekiem, kuri, piemēram, Rīgā, arī bez nolēmumu anonimizācijas nezin cikos iet mājās no darba.

Dažiem komentētājiem šeit vēlētos pateikt - vispirms ir jāizlasa, no kura brīža, kādi tieši nolēmumi ir jāpublicē, kā arī jāieskatās, cik ir dzēšamās informācijas kaut vai nolēmumā par izsoles akta apstiprināšanu. Gānīties pār tiesām māk jebkurš - nav nekāda māksla. Tajā pat laikā neesot manāmas kandidātu rindas uz amatu, kur \"nekas nav jādara\" un kur \"par neko nedarīšanu\" daudz maksā.
V.
5. Septembris 2013 / 19:52
0
ATBILDĒT
Kā parasti - VISS ir pārkārtots TISam :) Visi likumi, jo īpaši procesuālie, piekāpjas TISam. Pēc īpašām sarunām, tomēr mēdz būt arī otrādi.
mja
5. Septembris 2013 / 16:51
0
ATBILDĒT
Nu ja...briesmīgs darba apjoms. Cik tad spriedumu tiesnesis pieņem dienā, nedēļā utt. un cik to anonimizējamo datu vienā spriedumā ir.
Tiesnesis
5. Septembris 2013 / 14:24
0
ATBILDĒT
Noderīgs raksts, tiem kuri runā muļķības par to, ka tiesu nolēmumu publiskoša ir nez kāda novitāte vai Latvijas studentu apjausta nepieciešamība.

Reālajā dzīvē nelaime ir tā, ka šī pievienošana anonimizācija ir uzkrauta tiesas darbiniekiem. Neraugoties uz to, ka pastāv vesela rinda suborganizāciju, kuras barojās uz tiesu rēķina, piemēram tiesu administrācija, liela daļa tieslietu ministrijas strūktūrvienības utt.

T.i., patiesu darba darītāju ir maz, bet daudz rīkotājumu, apkalpotāju, līdzekļu sadalītāju, pārvaldītāju utt.,
mja
5. Septembris 2013 / 14:03
0
ATBILDĒT
Vārdu sakot, tā izdaudzinātais 1.septembra brīdis neko šobrīd nav devis. Un arī nav pārliecības, ka vajadzīgos spriedumus varēs paslēpt no sabiedrības...
:(
5. Septembris 2013 / 11:28
0
ATBILDĒT
Varbūt, jā, bet var būt, ka publicēs pēc principa: gribi - dari, negribi - nedari, jo par vienu vai otru nekas nebūs
mja
5. Septembris 2013 / 10:39
0
ATBILDĒT
Varbūt tiesas vienkārši nav pieņēmušas nevienu spriedumu, tālab nekas arī nav stājies spēkā un nav publicējams
:(
4. Septembris 2013 / 13:55
0
ATBILDĒT
Raksts ir labs, bet ar vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu publikāciju parastus cilvēkus \"uzmeta\". Būs vēl ļoti labi, ja šī mēneša vidū kaut ko publicēs, lai gan gandrīz nav to cerību.
Viesturs
3. Septembris 2013 / 14:13
0
ATBILDĒT
Paldies autorei. Ļoti izglītojošs un pamācošs darbs - īstajā laikā un vietā :)
visi numura raksti
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu
Pirms kāda laika "Jurista Vārdā" tika publicēts raksts "Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā," kurā apskatīti daudzi un dažādi jautājumi saistībā ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu.1 Ņemot vērā, ka ...
3 komentāri
Viviāna Puriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Samērīguma princips kriminālsoda piemērošanā

Raksta mērķis ir vērst tiesību normu piemērotāju uzmanību uz samērīguma principa nozīmi, lai novērstu nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidotu vienveidīgu tiesu praksi.

Tiesību politika
Vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanas principiem VID
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par administratīvā soda sankciju piemērošanas principiem, kad sods tiek piemērots, balstoties uz tā samērīgumu attiecībā pret konkrēto pārkāpumu, kā arī lai novērstu gadījumus, kad par dažāda ...
4 komentāri
Akadēmiskā dzīve
Latvijas studenti vasaras kursos gūst ieskatu ASV tiesību sistēmā  
Šīs vasaras vidū Latvijā notika pirmā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tiesību vasaras skola. Pasākumu kopīgi rīkoja ASV vēstniecība Latvijā, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte un zvērinātu advokātu birojs "Varul".
Juridiskā literatūra
Jau astotais Civillikuma izdevums
AUTORU KATALOGS