ŽURNĀLS Diskusija

1. Oktobris 2013 /Nr.40 (791)

Viedokļi par Valsts prezidenta ieteiktajām reformām valdības darba uzlabošanai

Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza Saeimai daļu no ieteikumiem, ko savā otrajā, 2013. gada 13. septembrī publiskotajā, atzinumā bija izstrādājusi un ieteikusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.1

Šajā “Jurista Vārda” numurā sadaļā “Tiesību politika” tiek publicēts minētais atzinums, kurā Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu.

Valsts prezidenta iniciatīvas un ekspertu grupas ziņojuma mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielināta Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā un samazināta valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī būtiski palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus.

Šajā numurā līdz ar ekspertu grupas ziņojuma publikāciju “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem neklātienes diskusiju par ziņojumā ietvertajiem reformu priekšlikumiem, galvenokārt koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu (nevis par valdību kopumā kā līdz šim) un Ministru prezidents pēc tam veido kabineta sastāvu; vai valdības stabilitāti palielinātu situācija, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus izsaka uzticību jaunam Ministru prezidentam (konstruktīvās neuzticības balsojums); kā vērtējama Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana gadījumā, ja ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma?

Diskusijā piedalās: profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, Publisko tiesību institūta direktors un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Universitātes lektors Dr.iur. Edvīns Danovskis un zvērināts advokāts Linards Muciņš.

Dr.iur. Aivars Endziņš, Biznesa augstskolas “Turība” profesors

Vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu?

Es piekrītu šim ierosinājumam. Līdzīgi ir arī Igaunijā un Vācijā. Tas, ka Ministru prezidentam būtu brīvākas rokas, veidojot valdību, nozīmētu, ka valdība būtu profesionālāka, nekā tas ir tagad, turklāt tā būtu veidota kā komanda. Ja parlaments ar savu balsojumu reiz apstiprina amatā Ministru prezidentu un piekrīt viņa piedāvātajai valdības programmai par valsts attīstību, tad parlamentam vairs nevajadzētu iejaukties valdības darba organizēšanā, nosakot, kādas konkrētas personas pildīs ministru pienākumus. Tas tik tiešām ir valdība stabilitātes jautājums.

Tomēr uzskatu, ka rūpīgāk izsverams ir ierosinātais 51 balss vairākums, kas būtu nepieciešams, lai Saeima šādā kārtībā ieceltu amatā Ministru prezidentu jeb pilnvarotu Ministru prezidentu veidot kabinetu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Mūsu mērķis – tiesu vara, kas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu
Šodien, 1. oktobrī, aprit divi mēneši, kopš darbu jaunajā amatā sāka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina. Viņai jaunie pienākumi un atbildība jāuzņemas laikā, kad, Tieslietu ministrijas ...
12 komentāri
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu
Šī gada oktobrī aprit jau divi gadi kopš brīža, kad pēc Latvijas vēsturē pirmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām sanāca 11. Saeima. Šo vēlēšanu cēlonis bija Valsts prezidenta ierosinātā 10. Saeimas atlaišana. ...
Gatis Litvins
Notikums
Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze  
2013. gada 1. septembrī apritēja 20 gadi kopš Notariāta likuma atjaunošanas. Saistībā ar to Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Zvērinātu notāru padome 2013. gada 20. septembrī rīkoja starptautisku ...
Tiesību politika
Vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai patērētāju kreditēšanas jomā
Lai nodrošinātu, ka kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas prastu atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot komercpraksi pret patērētājiem, nepārkāpjot negodīgas komercprakses aizliegumu, Patērētāju tiesību ...
Tiesību politika
Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas
2013. gada 13. septembrī tika publiskots otrais Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas1 pārvaldības pilnveidei ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. ...
AUTORU KATALOGS