Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza Saeimai daļu no ieteikumiem, ko savā otrajā, 2013. gada 13. septembrī publiskotajā, atzinumā bija izstrādājusi un ieteikusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.1
Šajā “Jurista Vārda” numurā sadaļā “Tiesību politika” tiek publicēts minētais atzinums, kurā Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu.
Valsts prezidenta iniciatīvas un ekspertu grupas ziņojuma mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielināta Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā un samazināta valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī būtiski palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus.
Šajā numurā līdz ar ekspertu grupas ziņojuma publikāciju “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem neklātienes diskusiju par ziņojumā ietvertajiem reformu priekšlikumiem, galvenokārt koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu (nevis par valdību kopumā kā līdz šim) un Ministru prezidents pēc tam veido kabineta sastāvu; vai valdības stabilitāti palielinātu situācija, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus izsaka uzticību jaunam Ministru prezidentam (konstruktīvās neuzticības balsojums); kā vērtējama Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana gadījumā, ja ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma?
Diskusijā piedalās: profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, Publisko tiesību institūta direktors un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Universitātes lektors Dr.iur. Edvīns Danovskis un zvērināts advokāts Linards Muciņš.
|
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes