ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Oktobris 2013 /Nr.44 (795)

Darījumu rakstiskas formas regulējums Civillikumā
1 komentāri

"There is more learning now required to explain a Law made, than went to the making it."1 Latvijas civiltiesībās ir salīdzinoši daudz literatūras par darījumu rakstiskas formas prasību. Šo apstākli izskaidro šī jautājuma mīklainais regulējums Latvijas Civillikumā (turpmāk – CL).

CL centrālais vadmotīvs ir formas brīvība. Taču apmaldījušās CL normu labirintā, doktrīna un tiesu prakse kādu laiku ir atbalstījušas pretēju viedokli – CL visiem darījumiem nosaka rakstisku formu kā nosacījumu prasības celšanai. Lai gan tik radikāls skatījums uz formas (ne)brīvību liekas jau ir pagātnē, tomēr CL regulējums vēl aizvien satur neatrisinātas mīklas.

Diez vai arī šajā rakstā var sniegt tādu risinājumu, kas novērstu visas interpretācijas problēmas. Tam traucē tas, ka visdrīzāk pašiem CL un tā priekšteča – Baltijas Vietējo likumu kopojuma (turpmāk – BVLK) – autoriem nav bijusi skaidra izpratne par to, kādēļ un vai vispār darījumu formālisms būtu atbalstāms. Taču svarīgs ir nevis likums, kuru autori nav uzrakstījuši, bet likums, ko tie ir uzrakstījuši. CL šodienas redakcijā ir neapšaubāmi pretrunīgs attiecībā uz rakstiskās formas nozīmi, taču šīs pretrunas ir iespējams vismaz daļēji racionalizēt tādā veidā, lai tiktu panākts saprātīgs rezultāts. Tieši šāda racionalizācija ir šī raksta galvenais mērķis.2

Papildus raksta centrālajam tematam tajā tiek skarti arī citi civiltiesību jautājumi. Rakstā apskatīti jautājumi par atcēlēja līguma, līgumu grozījumu un priekšlīguma formu, kā arī analizēts priekšlīguma saistošais spēks.

 

I. Likumā noteikta darījuma rakstiska forma

CL 1473. pants pasludina darījumu formas brīvības principu, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Savukārt CL 1475. pants šķietami vispārīgi deklarē – darījums, kas nav ietērpts īpašā formā, ja to ir prasījis likums, vai kad līdzēji darījuši darījuma spēku atkarīgu no tā ietērpšanas attiecīgajā formā, ir spēkā neesošs. Uzreiz jānorāda, ka doktrīna attiecina šo normu uz rakstiskas formas prasību.3 Autoraprāt, šāda interpretācija nav atbalstāma. CL 1475. pants attiecas vienīgi uz kvalificētu rakstisku formu, tas ir, darījumiem, kas apliecināmi pie notāra vai citām amatpersonām.4 Līdz ar to sīkāk šajā nodaļā CL 1475. pantu neanalizēsim.

CL 1482. pants atkārtoti nostiprina formas brīvības principu, šoreiz jau attiecinot to tieši uz rakstiskas formas izvēli. Šī principa robežas ieskicē CL 1483. pants, uzskaitot gadījumus, "kad likums prasa darījuma rakstisku formu".5 Rakstā pievērsīsim uzmanību vienīgi diviem šī panta (kad likums prasa rakstisku formu) apakšpunktiem: 1) kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu; 4) kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata. Turpmākie pieci panti viens pēc otra izvērsti paskaidro, kādas sekas rada darījumi, kas neatbilst CL 1483. panta apakšpunktu prasībām.6

CL 1483. un sekojošo pantu mijiedarbība Latvijas civiltiesībās ir bijusi par strīdus ābolu. K. Torgāns ir izvirzījis viskonservatīvāko šīs mijiedarbības interpretāciju. Viņa skatījumā, CL 1483. panta 4. apakšpunkts kopsakarā ar 1488. pantu veido lex generalis, kas piemērojams visiem darījumiem.7 Līdz ar to "līdzējs nevar tiesā prasīt līguma izpildi vai zaudējumus nepildīšanas dēļ pat tad, ja viņa rīcībā ir sarakste, kas apliecina, ka otra puse ir atzinusi mutisku vienošanos, respektīvi, līgumu".8 Attīstot K. Torgāna loģiku ad absurdum, varētu secināt, ka gadījumos, kad likums nosaka darījumam rakstisku formu, tā dalībnieki var netieši "atdzīvināt" mutisko vienošanos, prasot rakstiska akta izgatavošanu (CL 1485. pants), bet gadījumos, kad likums rakstisku formu neprasa, šāda iespēja tiek izslēgta.9

Tomēr šāda paplašināta CL 1483. panta 4. apakšpunkta interpretācija nav guvusi plašu atbalstu. Vairākums autoru ir vienisprātis – CL 1483. panta 4. apakšpunkts piemērojams tādiem darījumiem, kuriem pats likums nosaka rakstisku formu.10 Šādas interpretācijas pamatotība jau ir acīmredzama vien no tā, ka CL 1483. pants vispār nesatur tieši piemērojamas normas. Tas vienkārši in absracto uzskaita gadījumus, kuros likums var prasīt rakstisku formu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
atoms
29. Oktobris 2013 / 10:31
0
ATBILDĒT
Labs analītisks raksts. Vienīgi grūti piekrist autora viedoklim tajā, ka, ja līdzēji tieši līgumā noteikuši, ka turpmākie grozījumi slēdzami rakstiski, šo noteikumu var neievērot.

Līdzēju griba bija izvairīties tieši no mutiskiem vai konkludentiem gribas izpaudumiem līguma sakarā, jo citādi tiek radīta auglīga augsne strīdiem par attiecīgajiem grozījumiem un to saistošo spēku, kuru ietvaros ir jānoskaidro pušu patiesā griba, kas var būt visai sarežģīts process.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Intervija
Preambulas projekts var destabilizēt sabiedrību
Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr. iur. Aivars Endziņš savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes aktīvs dalībnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas ...
15 komentāri
Krišjānis Bušs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai
Izteiksmes brīvībai vienmēr ir bijusi īpaša loma demokrātiskā sabiedrībā, tomēr mūsdienās, galvenokārt pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, arvien svarīgākas kļūst personu tiesības uz privāto dzīvi. Tiesību uz ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Lemj par pārejas periodu saistībā ar līgumsoda regulējuma izmaiņām
Pagājušās nedēļas Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas ...
18 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Iznākusi Administratīvā procesa likuma komentāru pirmā grāmata  
Nākamgad, 2014. gada 1. februārī, apritēs desmit gadi kopš Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās, bet 2. februārī uz pirmo desmit gadu darbu atskatīsies administratīvās tiesas. Tikai dažus mēnešus pirms šiem ...
Ilze Dubava
Informācija
Publicēts pētījums par ES procedūru civillietās praktisku piemērošanu Baltijas valstīs
Tieslietu ministrija ir publicējusi Baltijas valstu ekspertu pētījumu – komentārus par Eiropas Savienības līmeņa Eiropas procedūrām civillietās, t.i., regulām Nr. 805/204,1 Nr. 1896/20062 un Nr. 861/2007.3 Pētījumā "Eiropas ...
AUTORU KATALOGS