ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Novembris 2013 /Nr.47 (798)

Piespiedu izpildes līdzekļa samērīgums
5 komentāri
Mg.iur.
Jekaterina Makurina
LU Juridiskās fakultātes doktorante, Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīdze 
Mg.iur.
Edgars Grīvnieks
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīgs 

Pavisam nesen visnotaļ plašu rezonansi un diskusijas izraisīja plašsaziņas līdzekļos izskanējušais gadījums, kad zvērināts tiesu izpildītājs 76 santīmu parāda dēļ vērsa piedziņu uz parādniekam – fiziskai personai – piederošo dzīvokļa īpašumu. Iepriekš minētā situācija per se nebūtu atsevišķas diskusijas vērta, ja vien pēdējo gadu laikā nepalielinātos gan līdzīgu piedziņu skaits, gan samērīguma principa neievērošanas dēļ noraidīto zvērināto tiesu izpildītāju pieteikumu apjoms. Arī tiesu praksē līdz šim nav izveidojusies konsekventa nostāja attiecībā uz vairākiem jautājumiem, kas skar samērīguma principa interpretāciju piedziņas procesu regulējošo tiesību normu kontekstā, līdz ar to nepieciešamība aktualizēt diskusiju par šo jautājumu ir acīmredzama.

"Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" – tā noteic Satversmes 1. pants.1 Neraugoties uz tā lakonismu un šķietami pašsaprotamo konstrukciju, tajā ir ietvertas vairākas svarīgākās demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnostādnes, tostarp arī samērīguma princips.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kuru laikā daudzus tiesību principus, tostarp arī samērīguma principu, bija jāapgūst no jauna. Līdz šim brīdim Satversmes tiesa vairakkārt uzsvērusi, ka no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena izriet visu valsts institūciju pienākums savā darbībā ievērot samērīguma principu.2 Atsauces uz šo tiesību principu ir sastopamas vairākos tiesu nolēmumos, tā nozīmei un izpratnei ir veltīti daudzu juristu darbi, kas pirmšķietami norāda uz to, ka samērīguma princips ir veiksmīgi iedzīvināts mūsu valsts tiesībās un tā piemērošanas nepieciešamība kļuvusi pašsaprotama. Tā tam vajadzētu būt, ņemot vērā minētā principa darbības laiku Latvijas tiesībās, tāpēc ar lielu nožēlu jāsecina, ka atsevišķās tiesību jomās joprojām jāsaskaras ar samērīguma principa neizpratni, bet dažreiz pat apzinātu ignorēšanu no valsts amatpersonu puses.

Pavisam nesen visnotaļ plašu rezonansi izraisīja plašsaziņas līdzekļos atspoguļotais gadījums, kad zvērināts tiesu izpildītājs 76 santīmu parāda dēļ vērsa piedziņu uz parādniekam – fiziskai personai – piederošo dzīvokļa īpašumu, pat nepārliecinoties par citas mazāk vērtīgas mantas, uz kuru būtu iespējams vērst piedziņu, esamību parādnieka īpašumā. Nemaz neizbrīna tas, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese konkrētajā gadījumā atteikusies apmierināt zvērināta tiesu izpildītāja pieteikumu,3 uzskatot par nepieļaujamu nekustama īpašuma pārdošanu tik maza parāda dēļ, kā arī tas, ka minētais lēmums atstāts negrozīts.4 Savukārt absolūtu neizpratni rada tas, ka zvērināts tiesu izpildītājs, pārsūdzot pirmās instances tiesas tiesneses lēmumu, kategoriski uzskatīja, ka likums neuzliek viņam par pienākumu vērtēt piespiedu izpildes līdzekļa samērīgumu.

Jāatzīmē, ka iepriekš minētā situācija per se nebūtu atsevišķas diskusijas vērta, ja vien pēdējo gadu laikā nepalielinātos gan līdzīgu piedziņu skaits, gan samērīguma principa neievērošanas dēļ noraidīto zvērināto tiesu izpildītāju pieteikumu apjoms. Arī tiesu praksē līdz šim nav izveidojusies konsekventa nostāja attiecībā uz vairākiem jautājumiem, kas skar samērīguma principa interpretāciju piedziņas procesu regulējošo tiesību normu kontekstā, līdz ar to nepieciešamība aktualizēt diskusiju par šo jautājumu ir acīmredzama.

Vēlamies uzsvērt, ka konkrētā raksta mērķis nebūt nav apgalvot, ka piedziņas nelielā apmērā vēršana uz kādu vērtīgu mantu pati par sevi ir samērīguma principam neatbilstoša un ka parādi – kaut 76 santīmu apmērā – vispār nebūtu piedzenami piespiedu kārtā. Raksta mērķis ir noskaidrot samērīguma principa mijiedarbību ar piedziņas procesu regulējošajām tiesību normām un pierādīt, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jebkurā izpildu lietā tomēr ir pienākums gādāt par to, lai leģitīmo mērķu sasniegšanai tiktu izmantoti pēc iespējas saudzējošāki līdzekļi.

 

1. Samērīguma principa ievērošanas pienākums

Vēl 360. gadā pirms mūsu ēras Platons uzsvēris samērīguma kategorijas nozīmīgumu, norādot, ka samērīgums nav nekas cits kā saskaņa valstī un pilsoņos.5 Šādam secinājumam, kaut arī arhaiskam, tomēr tik precīzam un kodolīgam, nav ko iebilst pat pēc daudziem gadsimtiem. Nolēmuma piespiedu izpildīšanas posma raksturīgā atšķirība no prāvas iztiesāšanas posma izpaužas zināmā vardarbībā pret parādnieka personu vai viņa mantu.6 Demokrātiskā un sociāli atbildīgā valstī, par kādu ir atzīta arī Latvijas Republika,7 personas tiesību ierobežošana, tostarp arī piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana, nevar tikt realizēta patvaļīgi. Lai noturētu līdzsvaru starp parādnieka un piedzinēja tiesībām, kā arī tiesas nolēmuma obligātumu, valsts aparātam, kuram piemīt ļoti plašas represīvās iespējas, leģitīmo mērķu sasniegšanai ir jāizmanto tikai adekvāti un civilizēti līdzekļi.

Ievērojot to, ka jebkāda veida piespiedu līdzekļi ir vērsti uz cilvēka pamattiesību ierobežošanu, tie ir pakļauti ne tikai attiecīgās jomas, bet arī konstitucionāli tiesiskajam regulējumam. Secīgi likumdevējam, formulējot kaut vai civilprocesuālo tiesisko attiecību pamatus, ir jāvadās no tā, ka piespiedu līdzekļus regulējošām tiesību normām piemīt augstākā normatīvā vispārinājuma pakāpe. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka Civilprocesa likuma četrpadsmitās sadaļas8 priekšraksti aptver ne tikai izpildu procesā iesaistīto personu tiesības, bet arī cilvēka konstitucionālās tiesības, kurām piemīt universāls raksturs, līdz ar to arī iedarbība uz visām tiesisko attiecību nozarēm.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Miesnieks
23. Novembris 2013 / 22:21
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka dekapilācija mūsdienās ir barbarisms, un varētu izlīdzēties ar to, ka līgumā parādnieks apsola atdot, teiksim, nieri.
Jūlija
22. Novembris 2013 / 21:43
0
ATBILDĒT
Labs raksts!
Svins
20. Novembris 2013 / 15:50
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka tādam ZTI, kurš ir gatavs pārdot nekustamo īpašumu par 76 santīmu parādu, nav tiesības pildīt savus pienākumus. Tieslietu ministram vajadzētu izdot rīkojumu par šī ZTI atcelšanu. Šāda ZTI rīcība grauj uzticību tiesu sistēmai.
Seskis
19. Novembris 2013 / 10:09
0
ATBILDĒT
Samērīguma principa ģenēze parādu piedziņas procesos privāttiesībās ir nesaraujami saistīta ne tikai ar konkrētās tiesību sistēmas īpatnībām, bet arī ar valsts sociālo un politisko sistēmu, morāles normām un indivīda vietu sabiedrības hierarhijā.

Senākos laikos samērīguma principu izprata kā kreditora prasījumu apmierināšanu samērīgi parāda lielumam. Piemēram, parādnieku vairākas reizes veda tirgus laukumā un piedāvāja līdzpilsoņiem samaksāt debitora parādu. Ja neviens nepieteicās, tad parādnieku dekapitēja glītos gabaliņos un izdalīja kreditoriem, kurš lielāku summu bija aizdevis, tas dabūja brangāku gabaliņu.

Vienlaikus samērīguma princips sargāja arī parādnieku - tiesu praksē tika nostiprināts, ka, piemēram, par svaigas maizes vai cepeša aromāta ostīšanu nav jāmaksā skaidrā naudā, pietiek, ka parādnieks (pakalpojuma izmantotājs) nomet monētu uz bruģa, pēc tam paceļ un ieliek savā kabatā, tādējādi samaksājot ar monētas šķindoņu par patīkamo aromātu.

Šodienas liberāldemokrātiskās sabiedrības pamatprincips - katrs cilvēks ir vērtība pats par sevi! Tas nozīmē, ka cilvēks nav jāpakļauj stresam, ķīlājot nekustamo īpašumu un dzelzs inventāru. Stress grauj organismu, veselību kopumā, pieradina cilvēku pie atkarībām. Daudz vērtīgāk ir radīt parādniekam miera un paļāvības sajūtu, lai rezultātā kreditors varētu iegūt brīnišķi skaistas nieres un miera apgarotu smadzeņu apvalku savu prasījumu apmierināšanai. Un tikai pēc tam, kad cilvēks ir pārstājis eksistēt kā vērtība per se, tad viņš vairs neuztraucas par to, ka viņa īpašumi nonāk kreditoru rokās. Tādējādi neviens netiek baidīts un traumēts - parāda piedziņa noris samērīgi un harmoniski.
Solvita
19. Novembris 2013 / 09:28
0
ATBILDĒT
Malači!
visi numura raksti
Gatis Litvins
Notikums
Noskaidroti "Jurista Vārda" šī gada konkursa uzvarētāji  
Starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu un Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu – žurnāls "Jurista Vārds" jaunajiem tiesībniekiem sarīkoja vēl vienu svētku brīdi – jau tradicionāli notika pētniecisko darbu konkursa ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības un tiesiskā realitāte: "neejoša mopēda" gadījums
Šā gada oktobra beigās plašsaziņas līdzekļi1 informēja par kādu gadījumu, kurā cilvēkam tika atteikta sociālā palīdzība, jo viņa īpašumā ir neejošs mopēds, tādējādi palīdzības prasītājs neatbilstot sociālās ...
11 komentāri
Tiesību politika
Grozījumi Imigrācijas likumā būs jāskata otrreiz
Sestdien, 9. novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā prasījis likuma "Grozījumi Imigrācijas likumā" otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents, argumentējot ...
Tiesību prakse
Atzinums par diferencētajām biļešu cenām Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā
Personai ir tiesības atbilstoši saviem ienākumiem un ieskatiem brīvi izvēlēties savu dzīvesvietu. Dzīvesvietas izvēle ir viena no cilvēka pamattiesībām. Ministrijas ieskatā, noteikt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā ...
Sannija Matule
Informācija
Sveši parādi – izaicinājums Latvijas jurisprudencei
Pēdējā laika notikumi publiskajā telpā liecina, ka par izaicinājumu Latvijas jurisprudencei ir kļuvis jautājums par to, kam jāmaksā sveši parādi, un te nav runa par galvojuma institūtu. Lai gan problemātiskās situācijas ir dažādas, ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS