Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2013 /Nr.49 (800)

Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā piemērošana un turpmākā perspektīva
2 komentāri
Agris Bitāns
zvērināts advokāts
Dr.iur.
Lauris Rasnačs
zvērināts advokāts
Daiga Vilsone
Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Civilprocesa likums (tālāk tekstā – CPL)1 salīdzinoši īsā laika posmā ir piedzīvojis izmaiņas arī attiecībā uz prasības nodrošinājumu institūtu. Līdz ar to vienotas un paredzamas tiesu prakses iedibināšana prasības nodrošinājuma piemērošanā nodrošinātu arī efektīvāku lietas izskatīšanu pēc būtības. Šim jautājumam tika veltīts 2013. gada 21. marta konferences "Tiesu procesa efektivizācija" Civiltiesību sekcijas darbs. Šis raksts ir sava veida šīs sekcijas darba kopsavilkums.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
2
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ne advokāts
23. Decembris 2013 / 09:51
0
ATBILDĒT
\"Šī judikatūras atziņa tiesu praksē tiek izprasta nepareizi, bieži tieši tad, ja tiesas sēdē, kurā tiek lemts par prasības nodrošinājuma atcelšanu, kādu no pusēm pārstāv persona, kas nav zvērināts advokāts.\"



Kur ir šāda statistika??? Nu cik var cilāt šo jautājumu...

Advokātiem laikam grūti laiki pienākuši...sāk aptrūkties maizītes, tāpēc, neskatoties uz Satversmes jau pateikto, vienalga turpina malt savu maļamo kā tāds apvainojies bērns, stāvot stūrī un purpinot.
ES
3. Decembris 2013 / 13:23
0
ATBILDĒT
Paldies autoriem. Raksts ir par aktuālu tematu un ir labi argumentēts. Ir tikai viena atziņa, kura var ievirzīt praksi apšaubāmā virzienā: \\\"jautājums par prasības ticamību sakarā ar apstākļu izmaiņām kļūst aktuāls apelācijas instancē, kad tiek skatīts jautājums par prasības nodrošinājuma atcelšanu sakarā ar prasības noraidīšanu pirmajā instancē.\\\"

Manuprāt, prasības noraidīšana pirmajā instancē pati par sevi nevar būt apstāklis prasības nodrošinājuma atcelšanai. Ja pirmā instance lietu izspriestu vienmēr pareizi, mums nebūtu vajadzīga nedz apelācijas, nedz kasācijas instance. Tādēļ nav pieļaujams, ka prasības nodrošinājuma atcelšanas jautājumos tiek glorificēts pirmās instances tiesas spriedums.
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš, Lauris Buls
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda reforma
Kopš Civillikuma Saistību tiesību daļas darbības atjaunošanas 1993. gadā līgumsoda izmantošana tiesību zinātnē un praksē balstījās uz absolūtu līguma brīvības principa izpratni kopsakarā ar otru principu – pacta sunt servanda. ...
10 komentāri
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās
Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un ...
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesība
Agris Bitāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā
Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu ...
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesību iekļaušana Civillikumā
1992. gadā stājās spēkā likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību",1 kurā tika sniegts regulējums vēsturiski izveidotajām ...
AUTORU KATALOGS