ŽURNĀLS

18. Jūlijs 2001 /Nr.22 (215)

Kad durvis uz Satversmes tiesu ir atvērtas katram

Kad durvis uz Satversmes tiesu ir atvērtas katram

Dzintra Pededze, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece, — "Latvijas Vēstnesim"

PEDEDZE.JPG (32709 BYTES)
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Šī gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas paredz, ka likumā noteiktā kārtībā konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā turpmāk varēs iesniegt arī privātpersonas. 11.jūlijā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš aicināja žurnālistus uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar likuma grozījumu spēkā esamības pirmās nedēļas rezultātiem.

No 1. līdz 11. jūlijam Satversmes tiesa ir saņēmusi 32 pieteikumus. No tiem 23 pieteikumi virzīti tālākizskatīšanai Satversmes tiesas tiesnešu kolēģijā, bet 9 pieteikumi atzīti par tādiem, kas Satversmes tiesai nav piekritīgi. Kā uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētājs, nepareizi adresēti pieteikumi rodas galvenokārt tādēļ, ka cilvēki Satversmes tiesu uzskata par pēdējo, augstāko tiesu instanci, kur meklēt taisnību.

No lietām, kas virzītas izskatīšanai kolēģijā, 16 jau ir izskatītas. Lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikumu to darīt vēl nav pieņemts par 3 pieteikumiem. Divi iesniegumi saņemti no personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā. Savā prasībā viņas norāda, ka tiek ierobežotas to tiesības saņemt pienesumus. Lai noskaidrotu, vai ir pietiekams pamats ierosināt lietu Satversmes tiesā, tiesa ir pieprasījusi papildu materiālus no Tieslietu ministrijas. Vienā lietā ir pieprasīti papildu materiāli no paša iesniedzēja. Pārējos 13 jau izskatītajos gadījumos ir izlemts atteikt ierosināt lietu Satversmes tiesā, galvenokārt jau minētā iemesla dēļ — lietas nav piekritīgas Satversmes tiesas kompetencei. "Visbiežāk cilvēki neapstrīd kādu likuma normu, kas piemērota, izskatot viņu lietu, bet apstrīd pašu tiesas nolēmumu. Populāri piemēri šādos gadījumos ir strīdi par zemi, robežstrīdi," skaidroja A.Endziņš. Cilvēki savos iesniegumos pauž neapmierinātību arī ar to, ka pastāv dažāda īpašuma kompensācijas kārtība politiski represētajām personām atkarībā no tā, vai zaudētais īpašums ir bijis laukos vai pilsētā. Vienā gadījumā kompensāciju var saņemt kompensācijas sertifikātos vai naudā, otrā — kompensācijas sertifikātos vai ierādot līdzvērtīgu zemi. Tādējādi rodas atšķirība starp politiski represēto personu laukos un pilsētā. Taču, kā skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētājs, neskatoties uz to, ka problēma ir acīmredzama, Satversmes tiesa nav likumdevēja instance un nevar izlemt jautājumus, kas ir Saeimas kompetencē. Atsevišķas lietas nav atzītas par piekritīgām Satversmes tiesai arī tāpēc, ka nav ievērots pieteikumu iesniegšanas termiņš, kas ir seši mēneši pēc pēdējā vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma.

Par pirmo divu nedēļu pieredzi konstitucionālo sūdzību pieņemšanā, kā arī par konstitucionālās sūdzības formu un saturu — "Jurista vārdā" Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Dzintra Pededze.

"LV" informācija

Jūlija pirmās divas nedēļas Satversmes tiesā atnāca ar krietnu daudzumu pieteikumu no privātpersonām, bet pagāja, tā arī nesagaidot nevienu ierosinātu lietu par šiem pieteikumiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Par jauno zvērinātu tiesu izpildītāju profesiju un likumprojektu "Zvērinātu tiesu izpildītāju likums"
Ringolds Balodis
Par grēksūdzes noslēpumu un jurisprudenci
Par izdevumu sociālajiem darbiniekiem
Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem Nr.1200025499
Māris Grudulis
Par jēdzienu know-how tautsaimniecībā un tiesībās
AUTORU KATALOGS