Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Decembris 2013 /Nr.50 (801)

Obligāciju ekonomiskā un juridiskā daba
1 komentāri
Mg.iur.
Aldis Saulietis
zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesu administrators
Guntars Kokorevičs
finanšu un kapitāla tirgus eksperts, bijušais Rīgas Fondu biržas vadītājs

Attīstoties tirgus ekonomikai, aizvien biežāk uzņēmumi, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus, izvēlas tādu līdzekļu iegūšanas veidu kā obligāciju emisija.

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota informācija par darījumiem ar obligācijām, kas izraisījusi sabiedrības interesi par šādu naudas ieguldījumu veidu, piemēram, iegādājoties valsts obligācijas vai akciju sabiedrību emitētās obligācijas.

Akciju un obligāciju piederības jautājumus savā rakstā atspoguļojis arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs ("Jurista Vārds", 22.05.2012., Nr. 21 (720)).

Šī raksta mērķis ir atspoguļot darījumus ar obligācijām kā ar finanšu instrumentiem, analizējot, vai obligācijas visos gadījumos ir arī finanšu instrumenti, kā arī paredzamos riskus, izvēloties šādu naudas ieguldījuma veidu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītājs
10. Decembris 2013 / 14:56
0
ATBILDĒT
Apsveicami, ka par šādām tēmām tiek rakstīts, tomēr raksts vairāk tāds apskata nevis zinātnisks. Vienīgā zinātne, polemika ir ar Tihonova kungu par īpašuma tiesībām uz tiesībām, lai gan par to jau diskutēts daudz un nekas fundamentāli jauns netiek pateikts.

No raksta var rasties maldīgs priekšstats, ka obligācijas var emitēt tikai publiskajā piedāvājumā, lai gan var būt arī slēgta, privāta emisija. Tāpat būtu vēlējies vairāk palasīt par obligāciju tiesisko dabu, pēc kuriem CL pantiem tad ir jāvadās, vai prasījumus no obligācijas var cedēt, vai obligācija ir beznosacījuma pienākums maksāt līdzīgi kā vekselī. Kādas atšķirības starp vekseli un obligāciju? Tāpat, varēja norādīt, ka ir nodrošinātas un nenodrošinātas obligācijas. Arī analīzi varēja uzrakstīt, kādi ir pieejamie civiltiesiskie aizsardzības līdzekļi, ja obligāciju neatpērk. Nemaz nerunājot par REPO darījumiem, kuros obligācijas ir izmantojamas, bet CL regulējums atpakaļpirkumu ir neatbilstošs utt.

Tāpat vajadzēja pieminēt, ka procentus (kuponus), ko maksā par obligāciju, nevar likt attaisnotos izdevumos, ja obligācijas turētājs (īpašnieks) nav kredītiestāde.
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojums kā akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā
2011. gada 27. aprīļa Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC –86/20111 (turpmāk tekstā – Spriedums) tika norādīts uz iespējamiem izņēmumiem no galvojuma akcesoritātes principa. ...
36 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
"Jurista Vārda" 800. numura atvēršanas svētki  
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu
Raksta autors turpina aplūkot Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas (skat. arī autora iepriekšējo publikāciju: Drēģeris M. Dažas praktiskas piezīmes par ...
2 komentāri
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Maldīgs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā
Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskā mērogā, tiesībsargs Juris Jansons novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs ...
1 komentāri
Inese Lūkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūzikas atskaņošana publiskās vietās

2013. gada 18. aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, un diskusijas, kas ilga apmēram pusotru gadu par mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, pieklusa.

5 komentāri
AUTORU KATALOGS